LPVA Pasākumi

Vebināra mērķis ir apskatīt būtiskākās 2026. gada Senāta un apgabaltiesu atziņas darba tiesību jomā, analizējot to ietekmi uz darba devēju, darbinieku, arodbiedrību attiecībām. Seminārā tiks pievērsta uzmanība gan klasiskajiem darba strīdiem (uzteikums, darba samaksa, atvaļinājumi), gan atziņām par noilgumu, konkurences ierobežojumiem, vairākiem uzteikumiem un virsstundu apmaksu.

Mūsdienu darba vidi raksturo globalizācija, talantu mobilitāte un arvien lielāka kultūru daudzveidība organizācijās. Uzņēmumi arvien biežāk piesaista ārvalstu talantus, lai stiprinātu kompetences, inovāciju un konkurētspēju. Taču vienlaikus pieaug izaicinājumi, kas saistīti ar šo talantu veiksmīgu integrāciju esošajā organizācijas kultūrā. 

Personāla vadības profesionāļi un vadītāji atrodas šo procesu centrā - balansējot starp biznesa vajadzībām, komandu dinamiku un individuālajām darbinieku pieredzēm. Integrācija nav tikai administratīvs process - tā ir apzināta un stratēģiska pieeja, kas ietekmē gan darbinieku iesaisti, gan organizācijas kopējo sniegumu. 

Šādos apstākļos būtiska kļūst spēja veidot iekļaujošu, elastīgu un psiholoģiski drošu darba vidi, kur dažādība tiek pārvērsta par reālu pievienoto vērtību, nevis risku. 

🔍 Seminārā aplūkosim:

Kā mainās organizāciju kultūra, pieaugot starptautiskai komandai? 

Galvenie izaicinājumi ārvalstu talantu integrācijā (kultūras, komunikācijas, gaidu un darba stila atšķirības) 

Kā veidot efektīvu onboarding un integrācijas pieeju starptautiskām komandām? 

Vadītāju loma daudzveidīgas komandas vadībā un psiholoģiskās drošības veidošanā 

Praktiski risinājumi, kā veicināt sadarbību un piederības sajūtu starp vietējiem un ārvalstu darbiniekiem 

💡 Dalībnieku ieguvums

 Dalībnieki iegūs strukturētu un praksē pielietojamu skatījumu uz ārvalstu talantu integrāciju kā stratēģisku organizācijas attīstības elementu. Tiks sniegti konkrēti instrumenti un pieejas, ko iespējams integrēt personāla vadības un vadītāju praksē, lai stiprinātu komandu efektivitāti, iesaisti un ilgtermiņa noturību.

 Semināru vadīs Guna Logina  – Novartis Baltics Personāla Partnere Baltijā, kura savā darbā apvieno starptautisku pieredzi, personāla vadības kompetenci un praktisku skatījumu uz organizāciju attīstību un kultūras veidošanu.

Darba devēja uzteikuma tiesiskums ir viens no galvenajiem strīdus priekšmetiem darbinieku un darba devēju savstarpējās attiecībās. Līdz ar to darba devējam šādās situācijās ir nepieciešams pievērst vislielāko rūpību uzteikuma procesam, sākot no uzteikuma tiesiskā un faktiskā pamatojuma izvērtēšanas beidzot ar uzteikuma formālo sagatavošanu un izsniegšanu, kā to paredz Darba likums. Turklāt arī Senāts, skatot šādu strīdus, ir detalizēti izvērtējis dažādus Darba likuma normu aspektus.

Attiecīgi šajā darbnīcā ar praktisku piemēru palīdzību kopīgi aplūkosim visbiežāk pieļautās kļūdas, kā arī risināsim un analizēsim ar darba devēja uzteikuma tiesiskumu un izsniegšanas procedūru saistītus problēmjautājumus.

Semināru vadīs: 

Jānis Siliņš, ZAB Eversheds Sutherland Bitāns partneris,  zvērināts advokāts, darba grupas vadītājs. Specializējies darba tiesību un publisko iepirkumu tiesību jautājumos, tostarp aktīvi pārstāv klientus darba tiesību tiesvedībās.

70% pārmaiņu iniciatīvu nenes gaidītos rezultātus, un lielākā daļa organizāciju pārmaiņu procesu nepabeidz līdz galam.

Komanda formāli pieņem jauno virzienu, bet iekšēji vēl dzīvo vecajā. Kavējas lēmumi, saglabājas pretestība jaunajam. Komanda sadalās “vecajos” un “jaunajos”. Jaunā stratēģija nenes rezultātus, jo komanda nav atstājusi pagātni pagātnē.

Cēlonis visbiežāk nav nekompetenti “vecie” darbinieki. Kamēr komanda nav psihoemocionāli apstrādājusi zaudējumus, spriedzi un neizrunāto, pāršķirt lappusi nav iespējams. Tās ir sistēmiskas sekas tam, ka pagātne nav noslēgta.

Vebinārā apskatīsim:

• kāpēc organizācija kā sistēma nozīmīgu pārmaiņu periodos iestrēgst pagātnē un ko ar to darīt
• kāpēc jauna stratēģija un motivējoši saukļi “ejam uz priekšu” nepalīdz, jo komanda vēl nav tam gatava, un kā palīdzēt komandai mentāli aizvērt iepriekšējo posmu
• kāpēc reorganizācija, vadības maiņa vai organizāciju apvienošanās ir sistēmas trauma un kā tā ietekmē jaunās organizācijas rezultātus
• kā strukturēts integrācijas process palīdz komandai pāršķirt lappusi un kļūt par vienotu veselumu
• kā apzināti noslēgt iepriekšējo posmu un atjaunot organizāciju kā vienotu sistēmu, izmantojot strukturētu biznesa instrumentu – “Laika līniju”

Īpaši aktuāli, ja jūsu organizācija ir piedzīvojusi:

• būtisku stratēģijas maiņu
• reorganizāciju vai organizācijas struktūras maiņu
• vadības maiņu valdes līmenī vai būtiskas izmaiņas vadības komandā
• M&A procesu
• strauju izaugsmi un komandas paplašināšanos
• ilgstošu krīzes vai augsta stresa periodu, kas atstājis neizrunātu pieredzi
• zaudējumus komandā – atlaišanas, aiziešanas vai reorganizācijas radītas izmaiņas kolektīvā
• kultūras maiņu vai jaunu vērtību ieviešanu, kas nav kļuvušas par ikdienas realitāti

Ilgums: 1.5h ⏐ Bezmaksas ⏐ Reģistrācija ir obligāta! ⏐ Platforma: Zoom

Informējam, ka vebinārs tiks ierakstīts mārketinga vajadzībām, un ierakstā būs redzams tikai lektors.

Lektors: Kristīne Āboltiņa

Leadership Recruitment & Development dibinātāja ar gandrīz 25 gadu pieredzi augstākā līmeņa vadībā, tostarp kā COO Maxima Latvija un CEO JYSK Baltijā un Balkānos.

Savā karjerā viņa vadījusi starptautiskas komandas ar līdz pat 7000 darbiniekiem, izstrādājot un ieviešot operacionālās izcilības vadības sistēmas, kas apvieno uzņēmuma pārvaldību, vienotu līderības pieeju un mērķtiecīgu cilvēku attīstību.

Kristīne specializējas vadītāju atlasē, kompetenču novērtēšanā un līderības attīstībā. Viņas pieeja palīdz organizācijām veidot integrētas sistēmas, kurās savstarpēji saskan līderība, biznesa attīstība un operacionālā pārvaldība.

Pieteikšanās:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdiswL6rrBSXq-uQsMoRrNC7vBz9Liv7xIJcHMW0pYif9-ebQ/viewform?usp=publish-editor

Seminārā apskatīsim galvenās tendences, kas šobrīd būtiski maina organizācijas un vadītāju lomu — mākslīgā intelekta ietekmi uz darbu un vadību, pieaugošo nenoteiktību biznesa vidē, darbinieku iesaistes samazināšanos un vadītāju pārslodzes riskus. Analizēsim, kā mainās darbinieku gaidas pret darba devēju un kāpēc tradicionālās vadības pieejas arvien biežāk vairs nedod gaidīto rezultātu.

Runāsim par mūsdienu līderim nepieciešamajām kompetencēm — spēju vadīt pārmaiņas, pieņemt lēmumus nenoteiktībā, noturēt komandas iesaisti un vienlaikus nodrošināt darba rezultātus. Tiks apskatīti arī aktuālie izaicinājumi līderības attīstībā organizācijās un pieejas, kas palīdz attīstīt vadītājus ilgtermiņā, nevis tikai īstermiņa apmācību formātā.

Seminārs balstīts jaunākajos starptautiskajos pētījumos (McKinsey, Gartner, Gallup, Mercer u.c.) un praktiskā pieredzē darbā ar organizācijām Baltijā.

Darba metodes:

• Eksperta prezentācija 
• Diskusijas grupās 
• Pieredzes apmaiņa starp dalībniekiem 

Ieguvums dalībniekiem:
 Dalībnieki iegūs aktuālu ieskatu līderības attīstības tendencēs, izpratni par nākotnes līderu kompetencēm un praktiskas idejas, kā pielāgot līderības attīstības pieejas mūsdienu organizāciju izaicinājumiem.

Semināru vada:
 Olga Dzene, Mg. psych. – līderības attīstības eksperte, organizāciju konsultante un trenere ar pieredzi vadītāju attīstībā, organizāciju kultūras un kompetenču attīstības projektos. Ikdienā konsultē organizācijas par līderības attīstības risinājumiem, vadītāju kompetencēm, darba snieguma vadību un pārmaiņu vadību. Olga strādā ar dažādu līmeņu vadītājiem un komandām Baltijas uzņēmumos, palīdzot organizācijām pielāgoties mūsdienu darba vides un līderības izaicinājumiem.

Seminārā runāsim par:

Bailes, kontrole un kompetences draudi

Kāpēc MI rada vairāk emociju nekā citas tehnoloģijas

Kā runāt par MI – kā rīku vai kā par kolēģi?

Līdera loma adaptācijas procesā

Sadarbībā ar AS Citadele banka Latvijas Personāla Vadīšanas Asociācija aicina HR profesionāļus uz klātienes pasākumu Citadeles galvenajā birojā (Republikas laukums 2A, Rīgā).

Ja Jūsu organizācijā ik pa laikam:

• komandas strādā blakus, bet ne kopā,
• komunikācija “aiziet garām”,
• procesi bremzē un vienmēr trūkst laika tos sakārtot,

tad šis pasākums ir tieši par to, kā no problēmas nonākt līdz skaidram rīcības plānam.

Pasākuma pirmajā daļā Citadeles HR komanda dalīsies pieredzē organizācijas kultūras transformācijas ceļā – kā Covid laikā tika aizsākta kultūras maiņa un kur organizācija ir pēc sešiem gadiem.

 Otrajā daļā paredzēta praktiska darbnīca, kurā dalībniekiem būs iespēja kopīgi izmēģināt instrumentu, kas palīdz strukturēti risināt komandu sadarbības, komunikācijas un procesu uzlabošanas izaicinājumus.

Šī nav “iedvesmas lekcija”. Mērķis ir, lai dalībnieki aiziet ar:

• skaidrāku pieeju problēmjautājumu risināšanai,
• praktisku instrumentu, ko var pielietot savā organizācijā,
• un idejām, kas palīdz virzīt pārmaiņas.

Kā veidot jēgpilnu dialogu starp vadību un darbiniekiem? Kā panākt, lai darbinieku balss patiešām tiek sadzirdēta – ne tikai aptaujās, bet arī ikdienas lēmumos?

 Aicinām HR profesionāļus uz pieredzes apmaiņas pasākumu par “CleanR Grupas” Darbinieku padomi – darbinieku pārstāvniecības institūciju, kas palīdz nodrošināt regulāru, atklātu un praktisku sadarbību starp darbiniekiem un uzņēmuma vadību.

 Pasākumā “CleanR Grupas” pārstāvji dalīsies pieredzē par to,

• kā tika izveidota Darbinieku padome;
• kādus jautājumus Darbinieku padome risina ikdienā;
• kā tiek nodrošināta darbinieku iesaiste un uzticēšanās,
• kādu reālu vērtību tas dod gan darbiniekiem, gan uzņēmumam. 

Plānojiet 2027.gadu ar skaidru izpratni par darbiniekiem un atklājiet komandu vajadzības!

Aicinām uz īsu demo sesiju, kurā iepazīstināsim ar pētījumu Labrbūtības indekss, kura rezultāti izgaismo kā jūtas darbā jūsu komandas un kas nepieciešams, lai uzlabotu komandu sniegumu.  Rezultāti ir apkopoti  praktiskā nodevums HR speciālistiem, vadītājiem un nodaļu vadītājiem.  Pētījums validēts Latvijā un aktīvi pētam kolektīvus jau trešo gadu. 

 Demo sesijas ilgums  30 minūtes 

Uzņēmumi nereti aug straujāk nekā viņu iekšējā struktūra. Un tas nav stāsts tikai par izmēru — tas notiek gan strauji augošos uzņēmumos, gan lielās organizācijās.

Vadībā var būt spēcīgi, pieredzējuši līderi ar labiem nodomiem. Taču kopumā kaut kas nestrādā. Komunikācija klibo. Informācija apstājas vai izkropļojas. Atbildības pārklājas vai pazūd. Sākas “atbildības futbols”, bet rezultāta nav.

Atpazīstami?

Pieaug stress, kavējas projekti, klienti kļūst neapmierināti. Labi cilvēki izdeg — nevis tāpēc, ka ir vāji, bet tāpēc, ka sistēma viņus neatbalsta. Vadītāji tiek turēti atbildīgi par rezultātiem, kurus nav iespējams sasniegt bez skaidras struktūras.

Problēma visbiežāk nav cilvēkos — tā ir sistēmā.

Organizācija ir sistēma. Lai tā funkcionētu, nepieciešama vienota līderības pieeja, skaidra biznesa attīstības stratēģija un operacionāla vadības sistēma, kas šo stratēģiju īsteno ikdienā. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst vai nav savstarpēji saskaņots, sākas haoss — pat tad, ja komandā ir izcili profesionāļi.

Šajā lekcijā dalīšos ar praktisku pieeju, kā sakārtot vadības sistēmu un palīdzēt organizācijai pāriet no reaģēšanas režīma uz apzināti vadītu, ilgtspējīgu attīstību.

Lektore Kristīne Āboltiņa ir uzņēmuma Leadership Recruitment & Development dibinātāja ar gandrīz 25 gadu pieredzi augstākā līmeņa vadībā, tostarp kā COO “Maxima Latvija” un CEO “JYSK” Baltijā un Balkānos. Viņa specializējas vadītāju atlasē, kompetenču novērtēšanā un līderības attīstībā. Apvienojot sistēmisko domāšanu, dziļu biznesa izpratni un koučingu, Kristīne palīdz organizācijām pieņemt precīzus lēmumus par vadītāju attīstību un veidot efektīvas, integrētas līderības, biznesa attīstības un operacionālās pārvaldības sistēmas.

Eiropā 20.maijā atzīmē starptautisko HR dienu. Šī diena ir veltīta personāla vadības  profesionāļu ieguldījuma atzīšanai organizāciju attīstībā, darba kultūras veidošanā un cilvēkresursu nozīmes uzsvēršanai, un tā ir kļuvusi par tradīciju arī Latvijā 

Sirsnīgi aicinām kopīgi atzīmēt Starptautisko HR dienu!

Tiksimies 22. maijā plkst. 11.00
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kores zālē.

Jaukā un sirsnīgā gaisotnē svinēsim cilvēkus, profesiju un darbu, kas iedvesmo augt!

Mākslīgais intelekts ir kļuvis par ikdienas darba rīku personāla vadīšanā, tai skaitā sludinājumu sagatavošanā, CV izvērtēšanā, kandidātu novērtēšanā, dokumentu analīzē un sarunu protokolēšanā. Tomēr lielākā daļa lietotāju strādā ar šiem rīkiem, neizprotot, kas patiesībā notiek un kā tieši ChatGPT vai līdzvērtīgi rīki “domā” un uzglabā informāciju. Rezultātā lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz pieņēmumiem par AI iespējām, kas ne vienmēr atbilst realitātei.

• Kā AI apstrādā un “atceras” informāciju – un kāpēc tas mēdz kļūdīties;
• Kāpēc identiski CV ChatGPT skatījumā var saņemt pilnīgi atšķirīgus vērtējumus;
• Kāpēc AI reizēm rada pārliecinošas, bet nepatiesas atbildes;
• Kā valodas izvēle ietekmē rezultātu kvalitāti;
• Kā veidojas aizspriedumi un kā tos samazināt praksē;
• Kāpēc AI var būt izcils faktu skaidrotājs, bet ne vienmēr precīzs aprēķinos;
• Kāpēc AI nezina, ko tas nezina; un kāpēc tas nekad neatbild "nezinu";
• Kā pareizi formulēt jautājumus, lai iegūtu uzticamus un konsekventus rezultātus.

Kāpēc tas ir svarīgi? Jo AI ir instruments. Un, kā jebkurš instruments, tas dod vislabāko rezultātu tikai tad, ja to izmanto apzināti un stratēģiski.

Andis Cekuls ir informācijas sistēmu izstrādes vadītājs un programmatūras izstrādātājs ar vairāk nekā 40 realizētiem projektiem starptautiskā vidē. Viņa pieredzē ir mākslīgā intelekta sistēmu izstrāde Latvijas valsts iestādēm, kā arī darbs ar sarežģītām datu analīzes un lēmumu atbalsta platformām. Andis ir Apple WWDC stipendijas laureāts, vairāku profesionālo sertifikāciju (PMP, Scrum, ITIL) īpašnieks un šobrīd ar Marijas Sklodovskas Kirī stipendiju iegūst doktora grādu mākslīgajā intelektā Boloņas Universitātē Itālijā.

Izdegšana organizācijās bieži tiek skatīta kā darbinieku labbūtības jautājums. Tomēr praksē tās sekas vispirms parādās darba rezultātos - lēmumu kvalitātē, pieaugošā kļūdu skaitā, vilcināšanās procesos un stratēģiskās domāšanas samazināšanās.

Ilgstoša kognitīvā slodze, nepārtraukta lēmumu pieņemšana un neskaidras prioritātes pakāpeniski samazina cilvēku spēju pieņemt kvalitatīvus lēmumus. Īpaši tas skar vadītājus un augstas kvalifikācijas speciālistus ar lielu atbildības līmeni.

Tāpēc izdegšana nav tikai individuāla problēma. Tā ir organizācijas līmeņa parādība, kas saistīta ar darba struktūru, slodzes sadalījumu un lēmumu pieņemšanas procesiem.

Vebinārā izdegšana tiks analizēta kā vadāms process, ar kuru iespējams strādāt, izmantojot strukturētus personāla vadības un darba organizācijas risinājumus.

Vebinārā aplūkosim
- kā atšķirt stresu, nogurumu un izdegšanu darba vidē;
- kāpēc tieši augstas veiktspējas darbinieki un vadītāji izdeg biežāk;
- kā izdegšana ietekmē lēmumu kvalitāti un darba efektivitāti;
- agrīnās izdegšanas pazīmes darbinieku uzvedībā un lēmumu pieņemšanā;
- emocionālo higiēnu kā praktisku darba organizācijas instrumentu;
- kā samazināt kognitīvo pārslodzi komandās;
- kā strukturēt darbu un lēmumu procesus, lai mazinātu izdegšanas risku;
- HR profesionāļu lomu izdegšanas profilaksē un vadības kapacitātes saglabāšanā.

Šis vebinārs nav par motivācijas programmām vai labsajūtas aktivitātēm. Tas ir par darba struktūru un praktiskiem mehānismiem, kas nosaka, cik ilgi cilvēki spēj strādāt efektīvi augstas slodzes apstākļos.

Dalībnieku ieguvumi
Pēc vebināra dalībnieki:
- spēs agrīni pamanīt izdegšanas pazīmes darbinieku uzvedībā;
- labāk izpratīs kognitīvās slodzes ietekmi uz lēmumu kvalitāti;
- iegūs praktiskus rīkus izdegšanas profilaksei organizācijas līmenī;
- uzzinās, kā strukturēt darba vidi, lai mazinātu nepārtrauktu pārslēgšanos un nenoteiktību;
- stiprinās savu kā HR profesionāļu lomu vadības atbalstā un organizācijas noturības veidošanā.

Vebināru vadīs
Nataļja Arbeitere - profesionāls koučs, fiziopsiholoģe, poligrāfa speciāliste un ICF Latvia valdes locekle. Savā darbā ar organizācijām viņa fokusējas uz lēmumu pieņemšanu, kognitīvās slodzes vadību un cilvēka psihofizioloģiskajām reakcijām augstas atbildības situācijās. Darbā tiek apvienota koučinga pieeja ar psihofizioloģisku analīzi, pētot, kā darba struktūra, slodze un lēmumu procesi ietekmē darbinieku noturību, iesaisti un ilgtermiņa efektivitāti.

Ne katrs izcils speciālists kļūst par labu vadītāju. Un katra kļūdaina paaugstināšana maksā vairāk nekā tikai algu.

Bieži vien mēs ne tikai neiegūstam “divi vienā” — eksperts + vadītājs —, bet zaudējam arī savu ekspertu. Neveiksme šajā solī rada lielu sarūgtinājumu jaunajam vadītājam un demotivē visu komandu.

Vairāk nekā 20 gadu garumā, vadot un attīstot uzņēmumus un komandas ar pat 7000 dalībniekiem, esmu redzējusi gan spožas veiksmes, gan ļoti sāpīgas neveiksmes.

Šajā bezmaksas vebinārā HR un nodaļu vadītājiem dalīšos ar savu praktisko pieredzi vadībā, personāla atlasē un līderības attīstībā:

1. Kā identificēt, vai cilvēkam patiešām ir potenciāls vadīt?
2. Kādi indikatori liecina, ka tomēr jāizvēlas vadītājs no ārpuses?
3. Kādās situācijās iekšējais paaugstinājums ir pareizā izvēle?
4. Kādi ir klasiskie klupšanas akmeņi paaugstinātam speciālistam — kas viņu visbiežāk “nogāž”?
5. Kāds atbalsts nodrošina veiksmīgu rezultātu?
6. Ko darīt, ja pāris mēnešus pēc paaugstināšanas redzat, ka viss neiet tik gludi?

Bez teorijas. Bez skaistām frāzēm. Tikai 100% prakse.

Lektors: Kristīne Āboltiņa

Līderības arhitekte un organizāciju sistēmiskās inteliģences praktiķe ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi lielu organizāciju vadībā valdes līmenī. Leadership Recruitment dibinātāja un vadības komandu attīstības trenere.

Ilgums: 1.5h ⏐ Bezmaksas ⏐ Reģistrācija ir obligāta! ⏐ Platforma: Zoom

Vebinārs + jautājumu un atbilžu sesija

Informējam, ka vebinārs tiks ierakstīts mārketinga vajadzībām, un ierakstā būs redzams tikai lektors.

Pieteikšanās: 

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSePf_kSy7JwbBeX7A-jQ_SOSDiz5pVQKIwChGZMS8iR8b6PwQ/viewform?usp=sharing&ouid=105853829016246791857

Kāpēc lojālie un izcilākie darbinieki bieži kļūst par dārgāko kļūdu — un kā to iespējams mainīt

Uzņēmumam augot, viens no kritiskākajiem un bieži arī dārgākajiem lēmumiem ir — kurš ieņems vadītāja amatu? Iekšējā eksperta paaugstināšana šķiet loģiska un taisnīga izvēle. Taču statistika rāda ko citu.

Šajā sesijā apskatīsim, kāpēc labākais speciālists ne vienmēr kļūst par labāko vadītāju, kādas sistēmas HR var ieviest, lai novērstu dārgas kļūdas, un kā šo lēmumu pieņemt profesionāli, nevis emocionāli. Izpētīsim efektīvākos risinājumus un slēptos zemūdens akmeņus, strādājot ar eksperta profilu vadītāja lomā. Apskatīsim, kad un kāpēc ir gudri piesaistīt ārēju vadītāju ar jau attīstītām kompetencēm, kā arī analizēsim populāros mītus par “neaizvietojamiem” cilvēkiem organizācijā.

Seminārā:

• Kādas kompetences atšķir eksperta un vadītāja lomu — un kā tās objektīvi izvērtēt pirms lēmuma pieņemšanas.
• Efektīvākie risinājumi un slēptie riski — ko sagaidīt, kā sagatavoties un kā atbalstīt pāreju.
• Signāli, situācijas un kritēriji — kad ārējs vadītājs ar gatavām kompetencēm ir gudrāka izvēle nekā iekšēja paaugstināšana.
• Mīti par neaizvietojamību — kāpēc šis uzskats bieži kavē organizācijas izaugsmi un kā HR var mainīt domāšanas modeli.

Lektore Kristīne Āboltiņa ir uzņēmuma Leadership Recruitment & Development dibinātāja ar gandrīz 25 gadu pieredzi augstākā līmeņa vadībā, tostarp kā COO “Maxima Latvija” un CEO “JYSK” Baltijā un Balkānos. Viņa specializējas vadītāju atlasē, kompetenču novērtēšanā un līderības attīstībā. Apvienojot sistēmisko domāšanu, dziļu biznesa izpratni un koučingu, Kristīne palīdz organizācijām pieņemt precīzus lēmumus par vadītāju attīstību un veidot efektīvas, integrētas līderības, biznesa attīstības un operacionālās pārvaldības sistēmas.

Jūsu komanda strādā. Un tomēr – ar neredzamu pretestību. Sapulces notiek, lēmumi tiek pieņemti, uzdevumi tiek sadalīti. Un tomēr – kaut kur starp nodomu un rezultātu efektivitāte pazūd. Ne uzreiz. Ne acīmredzami. Bet regulāri.

Lielākā daļa efektivitātes zudumu nav procesa un kompetences trūkuma problēma. Tā ir rīcības modeļu problēma – automātiska, bieži neapzināta rīcība, kas, atkārtojoties, rada neefektivitāti.

Kas patiešām dara, un kas tikai rada darbības ilūziju? Kas vada procesu, un kas vien simulē koordinēšanu? Kur iesaiste ir dzīva, un kur tā reducējas līdz formalitātei? Kur komunikācija sasniedz mērķi, un kur tā izplēn pusceļā – kopā ar atbildību? Kur sadarbība iedarbina iniciatīvu, un kur tā apslāpē jebkādu kustību? Un beigās –  kas tieši nobremzē rīcību, pārraujot ceļu no nodoma līdz izpildei?

Sapulces un aptaujas parāda, ko cilvēki domā.

Reāllaika diagnostika parāda, kā viņi rīkojas.

Praktisks diagnostikas uzdevums reāllaikā – bez pareizās atbildes un bez iespējas dzēst un sākt no jauna – atklāj to, ko nevar ieraudzīt ne sapulcēs, ne aptaujās: kā komanda patiesībā pieņem lēmumus, koordinē darbu un rīkojas situācijās, kad nav skriptu.

Diagnostika ir īsākais ceļš no “kaut kas nestrādā” līdz “zinām, kas un kāpēc – un esam gatavi mainīt”.

Vebinārs uzņēmumu vadītājiem, valdes locekļiem un HR vadītājiem par to, kad un kā lietišķā diagnostika sniedz reālus ieguvumus komandai un organizācijai.

Pievienojies vebināram un uzzini:

• Kādos gadījumos diagnostika ir visefektīvākais instruments
• Kas padara šo pieeju unikālu
• Ko diagnostika maina praksē
• Ko komanda un organizācija iegūst no lietišķajām diagnostikas spēlēm
• Kāds ir diagnostikas formāts un norises process
• Kāds ir nākamais solis pēc diagnostikas

Ilgums: 1.5h ⏐ Bezmaksas ⏐ Reģistrācija ir obligāta! ⏐ Platforma: Zoom

Informējam, ka vebinārs tiks ierakstīts mārketinga vajadzībām, un ierakstā būs redzams tikai lektors.

Lektors: Kristīne Āboltiņa

Leadership Recruitment & Development dibinātāja ar gandrīz 25 gadu pieredzi augstākā līmeņa vadībā, tostarp kā COO Maxima Latvija un CEO JYSK Baltijā un Balkānos.

Savā karjerā viņa vadījusi starptautiskas komandas ar līdz pat 7000 darbiniekiem, izstrādājot un ieviešot operacionālās izcilības vadības sistēmas, kas apvieno uzņēmuma pārvaldību, vienotu līderības pieeju un mērķtiecīgu cilvēku attīstību.

Kristīne specializējas vadītāju atlasē, kompetenču novērtēšanā un līderības attīstībā. Viņas pieeja palīdz organizācijām veidot integrētas sistēmas, kurās savstarpēji saskan līderība, biznesa attīstība un operacionālā pārvaldība.

Pieteikšanās:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSePf_kSy7JwbBeX7A-jQ_SOSDiz5pVQKIwChGZMS8iR8b6PwQ/viewform?usp=sharing&ouid=105853829016246791857

Apskatīsim, kas ir darba trauma un kādas tai ir sekas. 

• Darba trauma attiecas uz emocionāli satricinošiem vai nomācošiem notikumiem darba vidē, kas apdraud darbinieka psiholoģisko drošību, uzticību vai pašvērtību. 
• Kas ir "profesionāli salauzta sirds" - sajūta, ka esi vīlies, nenovērtēts, emocionāli sāpināts darbā
• Sekas tam ir motivācijas zudums, izdegšana, cinisms, atsvešināšanās
• Psiholoģiskā ietekme - piedzīvojam emocionālo nodevību un  pazeminātu pašvērtību.
• Kāpēc paliekam vai aizejam piedzīvojot profesionāli salauztu sirdi? 
• Stratēģijas izdzīvošanai un izaugsmei individuāli un komandā - noturības veidošana, sociālais atbalsts, robežu noteikšana un imposter sindroms. 

Publicēts likumprojekts “Darba samaksas pārredzamības likums”, ar ko paredzēts ieviest ES Direktīvu par darba samaksas pārredzamību (Direktīva 2023/970). No likumprojekta redakcijas jau ir iespējams izprast veidu, kādā Latvijā tiks pārņemtas direktīvas prasības.

 Ņemot vērā, ka līdz direktīvas ieviešanai (2026. gada 7. jūnijs) ir palicis pavisam maz laika, bet tajā ietvertās saistības attieksies uz visiem darba devējiem, seminārā aplūkosim šobrīd pieejamo informāciju un to kā sagatavoties brīdim, kad likumprojekts stāsies spēkā.

 Īsumā par gaidāmo darba samaksas pārredzamības regulējumu:

• Likumprojekts paredz jaunas prasības darba samaksas caurskatāmībai, tostarp attiecībā uz atalgojuma noteikšanas kritērijiem un informācijas pieejamību darbiniekiem.

• Tiek ieviesti ziņošanas pienākumi par atalgojuma atšķirībām, īpaši dzimumu atalgojuma vienlīdzības kontekstā.

• Prasības paredzēts piemērot pakāpeniski, ar lielāku ietekmi uz vidējiem un lieliem darba devējiem.

Ko tas nozīmē darbiniekiem:

• tiesības saņemt informāciju par kritērijiem darba samaksas noteikšanā;

• tiesības prasīt darba devējam paskaidrojumus par sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirībām uzņēmumā;

• tiesības prasīt darba devējam informāciju par individuālo un vidējo darba samaksas līmeni par tādas pašas vērtības darbu.

Par ko jāpadomā darba devējam:

• vai uzņēmumā pastāv skaidri un dokumentēti atalgojuma noteikšanas kritēriji (amatu līmeņi, vērtēšanas principi, atalgojuma struktūra);

• vai pieejamie atalgojuma dati ļauj identificēt un pamatot atšķirības starp salīdzināmiem amatiem;

• kādi iekšējie procesi un HR dokumentācija būs jāpielāgo, lai izpildītu informēšanas un ziņošanas pienākumus un atbildētu uz darbinieku pieprasījumiem;

• veikt iekšēju “pay gap readiness” izvērtējumu (gatavojoties ziņošanas pienākumam);

• pārskatīt atalgojuma politikas, amatu aprakstus un darba sludinājumu praksi.

Koučings vairs nav modes lieta, bet gan mūsdienīgas organizācijas stūrakmens. 

Šīs tikšanās laikā būs iespēja uzzināt:

• Kāpēc nepieciešams koučings organizācijā?
• Kā praktiski ieviest koučinga kultūru organizācijā?
 • Secinājumi un ieteikumi.

Laura Vanaga ir karjeras un līderības koučs, ICF (Starptautiskās koučinga federācijas) un ICF Latvia ilggadēja biedre ar vairāk nekā 5000 koučinga stundu praksi. LVRTC vadošā talantu piesaistes eksperte un koučs, Oratore līdzdibinātāja un sertificēta platformas CoachHub koučs.

Mūsdienu darba vidi raksturo straujas pārmaiņas, augsta nenoteiktība un pieaugoša kognitīvā un emocionālā slodze. Personāla vadības profesionāļi atrodas šo procesu centrā – vienlaikus atbalstot vadītājus, komandas un organizācijas attīstību, kā arī paši piedzīvojot intensīvu lēmumu un atbildības spiedienu.

Šādos apstākļos dzīvesspēks (resilience) kļūst par stratēģisku resursu – ne tikai individuālai noturībai, bet arī organizācijas spējai saglabāt funkcionēšanu un attīstību pārmaiņu laikā.

Profesionālajā kontekstā dzīvesspēks nozīmē spēju saglabāt iekšējo līdzsvaru stresa situācijās, elastīgi pielāgoties un nepieciešamības gadījumā transformēt ierastos darbības modeļus. Tas nav par maksimālu produktivitāti vai strādāšanu līdz izsīkumam. Tas ir par ilgtspēju – apzinātu slodzes regulēšanu, resursu atjaunošanu un sistēmisku skatījumu uz cilvēku un organizāciju kā savstarpēji saistītu veselumu.

 Vebinārā aplūkosim:

• Kas ir dzīvesspēks un kādas ir dzīvesspēcīga cilvēka pazīmes?
• Individuālā un organizācijas dzīvesspēka nozīme nenoteiktības un augstas kognitīvās slodzes apstākļos.
• Dzīvesspēku ietekmējošie faktori: kāpēc daži cilvēki, saskaroties ar grūtībām, pielāgojas vieglāk?
• Praktiski padomi, kā ilgtermiņā uzturēt un attīstīt individuālo un organizāciju dzīvesspēku.

Dalībnieki iegūs strukturētu un zinātniski pamatotu skatījumu uz dzīvesspēku kā attīstāmu kompetenci, kā arī praktiskus orientierus, ko iespējams integrēt personāla vadības praksē – stiprinot gan savu profesionālo noturību, gan organizācijas kopējo ilgtspēju.

Vebināru vadīs Elīna Zelčāne – “Vesels Birojs” lektore, psiholoģijas doktore, geštaltterapeite un vairāku grāmatu autore. Savā darbā apvieno akadēmisku skatījumu ar praktisku pieredzi darbā ar cilvēku noturību, profesionālo attīstību un psiholoģisko ilgtspēju organizāciju vidē.

Šī meistarklase sniedz strukturētu un praktisku izpratni par to, kā dzimšanas datuma skaitļi atklāj cilvēka dabiskos resursus, motivācijas mehānismus un rīcības modeļus. Katrs skaitlis dzimšanas datumā tiek izskaidrots atsevišķi, kā arī aplūkotas to kombinācijas un savstarpējā ietekme.

• labāk izprast savu un citu cilvēku domāšanu, reakcijas un uzvedību;

• saskatīt talantus, iekšējos resursus un attīstības potenciālu;
• izprast, kāpēc cilvēki ar vienādiem datiem var izpausties ļoti atšķirīgi.

Tiek detalizēti aplūkotas skaitļu kombinācijas, kas saistītas ar:

• naudas plūsmu un attieksmi pret materiālo drošību,
• attiecībām, ģimeni un emocionālo stabilitāti,
• veselību un enerģijas resursu,
• biznesa komunikāciju un sadarbību,
• sasniegumiem, veiksmi un spēju uzņemties atbildību.

Īpašs uzsvars tiek likts uz praktisku pielietojumu — padarot sarežģītu informāciju viegli uztveramu un izmantojamu personāla vadībā, komandu darbā un individuālajā izaugsmē.

Irita Rozentāle ir grafoloģe un ciparu psiholoģijas praktiķe ar daudzu gadu pieredzi darbā ar cilvēku uzvedības, motivācijas un potenciāla analīzi. Viņas pieeja balstās precīzā novērojumā, struktūrētā domāšanā un spējā sarežģītas personības atšķirības izskaidrot saprotami un praktiski pielietojami.

Savā darbā Irita apvieno psiholoģiju, rokraksta analīzi un ciparu psiholoģiju, palīdzot labāk izprast gan individuālos darbiniekus, gan komandu dinamiku kopumā. Viņas semināri ir orientēti uz reālām darba situācijām, sniedzot skaidrību par to, kāpēc cilvēki rīkojas atšķirīgi un kā šo atšķirību izmantot efektīvākai sadarbībai un vadībai.

vairāk informācijas www.rokraksti.lv

SIA Rokraksti

Valdes priekšsēdētāja - rokraksta un ciparu psiholoģija

Darbinieku emocionālā labsajūta nav nemainīga – tā mainās līdz ar darba vidi, vadības praksi un ikdienas pieredzi, būtiski ietekmējot gan darba sniegumu, gan ilgtermiņa piesaisti organizācijai.

Lai izprastu, kā darbinieki Latvijā jūtas savā darba vidē, pētījumu kompānija Kantar (SIA “TNS Latvia) regulāri veic darbinieku noskaņojuma, apmierinātības un labbūtības pētījumus. Šajā vebinārā ielūkosimies aktuālajos pētījumu rezultātos, pievēršoties gan darbinieku emocionālajai labsajūtai un izdegšanas riskiem, gan vadības praksei, atgriezeniskajai saitei, darba režīmam un citiem aktuāliem darba dzīves aspektiem.

Vebināra laikā kopīgi meklēsim atbildes uz personāla un organizāciju vadītājiem būtiskiem jautājumiem:

Darbinieku apmierinātība un emocionālā labsajūta

• Kā darbinieki Latvijā raksturo savu kopējo apmierinātību darbā, un kādas ir tās izmaiņas?
• Kā darbinieki Latvijā vērtē savu emocionālo labsajūtu darbā, un kādas izmaiņas ir vērojamas?
• Vai kopumā darba ņēmēji Latvijā jūtas novērtēti kā darbinieki?

Emocionālie riski, psiholoģiskā veselība un izdegšana

• Cik izplatītas ir emocionālās un psiholoģiskās problēmas darba vidē?
• Vai darbinieki ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes darbā un kuras no tām ir visbiežāk sastopamās?
• Kāda ir darbinieku gatavība runāt par izdegšanas pazīmēm ar savu darba devēju?
• Cik bieži organizācijās pastāv tēmas, par kurām varētu teikt – “zina, redz visi, bet par tām skaļi nerunā”?

Vadība, atgriezeniskā saite un novērtējums

• Kā darbinieki vērtē darba snieguma pārrunas?
• Vai darbinieki ikdienas darbā saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti no tiešā vadītāja?
• Cik bieži darbinieki no darba devēja saņem atzinīgus vārdus par paveikto?
• Vai un cik bieži darbinieki paši izsaka atzinību saviem kolēģiem?

Darba organizācija, darba režīms un darba vide

• Kāds darba režīms Latvijā šobrīd ir vispopulārākais?
• Kāda ir elastīga darba režīma ietekme uz darbinieku apmierinātību?

Aktuālie un jutīgie darba dzīves jautājumi

• Vai darba vidē tiek runāts par menopauzes tēmu un vai sievietēm tiek nodrošināts kāds atbalsts?
• Ieskats citos aktuālos darba dzīves jautājumos.

Ar šiem un citiem jaunākajiem Kantar (SIA “TNS Latvia) veikto darbinieku noskaņojuma pētījumu rezultātiem vebinārā iepazīstinās Lielo klientu direktore, personāla pētījumu eksperte, M.Sc. socioloģijā Signe Kaņējeva.

Stratēģija parasti ir skaidra. Plāni ir izstrādāti. Mērķi ir definēti.

Un tomēr — projekti ievelkas, lēmumi kļūst kompromisos balstīti, informācija iestrēgst, atbildība izplūst, bet rezultāti pazūd koridoros starp nebeidzamām sapulcēm.

Tas reti notiek kompetences trūkuma dēļ. Visbiežāk tas notiek tāpēc, ka vadības komanda nedarbojas kā vienots, strukturēts pārvaldības mehānisms.

Vadības komanda nav tikai spēcīgu profesionāļu grupa. Tā ir instruments stratēģisko mērķu sasniegšanai.

Šajā bezmaksas vebinārā CEO, C-level un HR vadītājiem dalīšos ar savu pieredzi par to:

1. Kāpēc pat spēcīgās vadības komandās stratēģija “izšķīst” nebeidzamās sarunās un diskusijās — un kā to savienot ar reālu izpildi
2. Kur un kā rodas atbildības pelēkās zonas, kas palēnina organizāciju
3. Kā veidojas informācijas sastrēgumi un “saplēstā telefona” efekts vadības līmenī
4. Kāpēc pieredzējuši un profesionāli vadītāji ne vienmēr funkcionē kā kolektīvs mehānisms
5. Ko praksē nozīmē vadības komanda kā strukturēts pārvaldības instruments — ar skaidru lomu arhitektūru, lēmumu plūsmu un integrāciju izpildē

Un, ja vadības komanda sāk darboties kā strukturēts pārvaldības mehānisms, organizācijā notiek ļoti konkrētas pārmaiņas:

• Stratēģija tiek konsekventi savienota ar izpildi
• Samazinās pelēkās atbildības zonas
• Informācija tiek integrēta, nevis fragmentēta
• Lēmumi kļūst kvalitatīvāki un konsekventāki
• Mazinās operacionālās eskalācijas uz CEO līmeni
• Organizācija kļūst stabilāka nenoteiktības apstākļos

Šajā vebinārā runāsim par to, kā līdz tam nonākt sistēmiski — nevis epizodiski.
 Bez teorijas. Bez motivējošām runām. 100% praksē balstīta pieredze.

Lektors: Kristīne Āboltiņa

Līderības arhitekte un organizāciju sistēmiskās inteliģences praktiķe ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi lielu organizāciju vadībā valdes līmenī. Leadership Recruitment dibinātāja un vadības komandu attīstības trenere.

Ilgums: 1.5h ⏐ Bezmaksas ⏐ Reģistrācija ir obligāta! ⏐ Platforma: Zoom

Informējam, ka vebinārs tiks ierakstīts mārketinga vajadzībām, un ierakstā būs redzams tikai lektors.

Pieteikšanās: 

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScYiiBkKwUBxvBLAGXSsoWO6T1Sl7RXMDc3hRaMo6A3tQ1x_Q/viewform?usp=sharing&ouid=105853829016246791857

Kāpēc profesionalitāte bieži tiek sajaukta ar emociju noliegšanu
Kas notiek, ja sarežģītas lietas netiek izrunātas
Kā droši atvērt sarunu par “neērto”
Frāzes un struktūras, kas palīdz sākt sarunu
Robežas: ko drīkst un ko nevajag nest darba vidē

Ikdienas HR darbs nav tikai stratēģija un cilvēki. Lielākoties tā ir papīru kārtošana, e-pastu apstiprināšana, meklēšana mapēs un Excel tabulās.

Šajā vebinārā parādīsim, kā DocuWare personāla vadības risinājums ļauj automatizēt šos procesus — no darbā pieņemšanas līdz offboardingam — un atbrīvot laiku tam, kas patiešām svarīgs.

Lielāko daļu vebināra veltīsim pilnvērtīgai risinājuma Live demonstrācijai. Jums būs iespēja savām acīm redzēt sistēmu darbībā un saprast, kā tā izskatās lietotāja ikdienā.

Ko redzēsiet LIVE demonstrācijā:

• Centralizēts darbinieka fails — viss vienuviet, droši un pieejami;
• Atvaļinājumu pieteikums un apstiprināšana bez e-pastiem;
• Jauna darbinieka pieņemšanas procesa automatizācija — web forma un automātiskas darba plūsmas;
• GDPR atbilstīga piekļuves kontrole un audita sagatavošana.

Vai ir kāda konkrēta HR procesa tēma, ko vēlies, lai apskatām demo laikā?

Ja ir, tad droši iesūtat tēmu uz gustavs.graveris@4print.lv ,  ar prieku ņemšu vērā.
Reģistrēties šeit

Aicinām uz aktuālu diskusiju par MI Akta ietekmi uz personāla vadības procesiem un nepieciešamajām rīcības stratēģijām. Pasākuma gaitā notiks diskusija par personāla vadības jomai specifisku vadlīniju izstrādi, lai nodrošinātu organizāciju atbilstību jaunajam regulējumam un ētiskiem standartiem. Ar vērtīgām atziņām par līdzīgu vadlīniju izstrādi valsts pārvaldē un praktiskiem padomiem diskusijā dalīsies Guna Pūce no MI Centra.

Uzņēmuma tēls šodien nav tikai mārketings vai ārējā komunikācija. Tas veidojas no cilvēku pieredzes – no tā, kā uzņēmums komunicē, kā izturas pret kandidātiem, darbiniekiem un partneriem, un kādas sajūtas paliek pēc pirmā komunikācijas vai sadarbības kontakta. Kandidātu piesaistes kontekstā uzņēmuma tēls bieži veidojas vēl pirms intervijas – caur atsauksmēm, dzirdētiem stāstiem, redzēto komunikāciju un iepriekšējo pieredzi.

Mūsdienu darba tirgū uzņēmuma reputācija kļūst par vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē kandidātu izvēli. Pat ļoti labs piedāvājums var zaudēt vērtību, ja uzņēmuma tēls rada šaubas, savukārt godīga, cilvēcīga un konsekventa pieredze var piesaistīt arī tad, ja uzņēmums nav “ideāls”.

Dalīšos mūsu ASTRAL Executive Search pieredzē un iegūtajos secinājumos par to, cik būtiski ir šie neredzamie aspekti un kā tas ietekmē kandidātu vēlmi izvērtēt darba piedāvājumus!

Par lektori:

Vebināru vadīs vadītāju atlases un novērtēšanas uzņēmuma ASTRAL Executive Search personāla atlases speciāliste un projektu vadītāja Diāna Liepiņa. Viņa ir aktīvi iesaistījusies dažādos publiskā un privātā kapitāla organizāciju atlases un novērtēšanas projektos, piesaistot dažāda līmeņa amatu kandidātus. Diāna ir ieguvusi maģistra grādu darba un organizāciju psiholoģijā, un viņa uzskata, ka izaugsmei nav robežu – tāpat kā visumam!

Mūsdienu līderiem arvien biežāk tiek prasīts ne tikai sasniegt rezultātus, bet arī būt emocionāli noturīgiem, iedvesmojošiem un pieejamiem. Taču – kur paliek viņu pašu līdzsvars? Šajā seminārā pievērsīsimies tam, kā darba un dzīves līdzsvars ietekmē vadītāja spēju vadīt citus un kā viņa piemērs formē komandas kultūru. Runāsim gan par riskiem, gan iespējām – no personīgās robežu vadības līdz sistemātiskai labbūtības kultūras veidošanai organizācijā.

 Seminārā apskatīsim:

• Līdera personīgā noturība un izdegšanas riski
• Kā līdera paradumi veido komandas normas un “nerakstītos likumus”
• Vai darbinieku labbūtība  ir  stratēģisks resurss?
• Mūsdienīgas robežu vadības prasmes (digitālais balanss, pieejamība, piemērs)
• Piemēri un prakse no organizācijām, kur vadītāju līdzsvars ir kultūras prioritāte

 Formāts: Interaktīva lekcija ar refleksijas vingrinājumu un praktiskiem piemēriem

Rezultāts: Dalībnieki iegūs izpratni par līdera lomu labbūtības kultūrā un idejas, kā ar HR atbalstu veidot ilgtspējīgu līderību.

Darba vietas labbūtība arvien biežāk tiek atzīta par būtisku faktoru, kas ietekmē darbinieku iesaisti, noturēšanu un organizācijas ilgtspēju ilgtermiņā. Tomēr praksē personāla vadības speciālisti bieži saskaras ar būtisku jautājumu – kā labbūtību padarīt izmērāmu un kā iegūtos datus izmantot reāliem uzlabojumiem, nevis tikai atskaišu sagatavošanai?

Šis 2 stundu klātienes seminārs LPVA biedriem piedāvā strukturētu un praktisku pieeju darba vietas labbūtības mērīšanai. Dalībniekiem būs iespēja klātienē pašiem piedalīties labbūtības aptaujā, iepazīties ar apkopotu rezultātu pārskatu un redzēt, kā šie dati izskatītos, ja visi dalībnieki pārstāvētu vienu organizāciju.

Semināra laikā mēs:

• ieskicēsim, kādus organizācijas labbūtības datus ir nozīmīgi vākt un kā tos interpretēt,
• dalīsimies ar praktiskiem piemēriem un pieredzes stāstiem gan no valsts kapitālsabiedrībām, gan privātā sektora organizācijām,
• demonstrēsim, kā labbūtības aptauju rezultāti var kalpot par pamatu mērķtiecīgiem, datos balstītiem lēmumiem, nevis vispārīgiem vai intuitīviem secinājumiem.

Seminārs ir paredzēts personāla vadītājiem un personāla jomas profesionāļiem, kuri vēlas dziļāk izprast savas organizācijas iekšējo vidi, stiprināt dialogu ar vadību un izmantot datus kā stabilu pamatu darba vides pilnveidei.

Semināra vadītājas

Maria Veltmann – Tripod valdes locekle, organizāciju attīstības un darba vietas labbūtības risinājumu eksperte ar plašu pieredzi darbā ar valsts un privātā sektora organizācijām Baltijā. Specializējas organizācijas vides datos balstītā analīzē un praktisku attīstības risinājumu ieviešanā.

Laura Šīmane-Vīgante – organizāciju psiholoģe un personāla novērtēšanas un attīstības projektu vadītāja ar pieredzi labbūtības, iesaistes un cilvēku attīstības risinājumu ieviešanā Latvijas organizācijās.

Darba vietas labbūtība arvien biežāk tiek atzīta par būtisku faktoru, kas ietekmē darbinieku iesaisti, noturēšanu un organizācijas ilgtspēju ilgtermiņā. Tomēr praksē personāla vadības speciālisti bieži saskaras ar būtisku jautājumu – kā labbūtību padarīt izmērāmu un kā iegūtos datus izmantot reāliem uzlabojumiem, nevis tikai atskaišu sagatavošanai?

Šis 2 stundu klātienes seminārs LPVA biedriem piedāvā strukturētu un praktisku pieeju darba vietas labbūtības mērīšanai. Dalībniekiem būs iespēja klātienē pašiem piedalīties labbūtības aptaujā, iepazīties ar apkopotu rezultātu pārskatu un redzēt, kā šie dati izskatītos, ja visi dalībnieki pārstāvētu vienu organizāciju.

Semināra laikā mēs:

• ieskicēsim, kādus organizācijas labbūtības datus ir nozīmīgi vākt un kā tos interpretēt,
• dalīsimies ar praktiskiem piemēriem un pieredzes stāstiem valsts kapitālsabiedrībām, valsts un pašvaldību iestādēm
• demonstrēsim, kā labbūtības aptauju rezultāti var kalpot par pamatu mērķtiecīgiem, datos balstītiem lēmumiem, nevis vispārīgiem vai intuitīviem secinājumiem.

Seminārs ir paredzēts personāla vadītājiem un personāla jomas profesionāļiem, kuri vēlas dziļāk izprast savas organizācijas iekšējo vidi, stiprināt dialogu ar vadību un izmantot datus kā stabilu pamatu darba vides pilnveidei.

Semināra vadītājas

Maria Veltmann – Tripod valdes locekle, organizāciju attīstības un darba vietas labbūtības risinājumu eksperte ar plašu pieredzi darbā ar valsts un privātā sektora organizācijām Baltijā. Specializējas organizācijas vides datos balstītā analīzē un praktisku attīstības risinājumu ieviešanā.

Laura Šīmane-Vīgante – organizāciju psiholoģe un personāla novērtēšanas un attīstības projektu vadītāja ar pieredzi labbūtības, iesaistes un cilvēku attīstības risinājumu ieviešanā Latvijas organizācijās.

Kā katru gadu, aicinām biedru organizāciju galvenās kontaktpersonas piedalīties biedru kopsapulcē.

Apstiprināsim 2026.-2029.gama stratēģiju, atskaitīsimies par paveikto 2025.gadā, noklausīsimies zvērināta revidenta ziņojumu par gada pārskata atbilstību un apstiprināsim budžeta plānu 2026.gadam.

Ar dokumentiem var iepazīties šeit.

Vebinārā runāsim par:

Kognitīvās kļūdas pārmaiņu situācijās

Statusa, identitātes un kompetences draudi

Kāpēc fakti nepārliecina

Kā runāt ar profesionāļiem, neizraisot aizsardzību

Veselība nav viss, bet bez veselības viss ir nekas ( A.Šopenhauers)

Aicinām piedalīties pieredzes apmaiņas pasākumā, kurā parezdētas lekcijas un institūta apskate:

• “Preventīvā medicīna”, Zane Rēvalde, Anti-Aging Institute dibinātāja
• “Rūpes par sievietes veselību kā daļa no uzņēmuma Labumu groza stratēģijas”, Olga Condorfa, Mercer Marsh Benefits

Seminārs palīdzēs ne tikai labāk izprast darbiniekus un komandas dinamiku,
 bet arī apzināt savus automātiskos reakciju un vadības modeļus.

 Šis seminārs sniedz praktisku ieskatu, kā dzimšanas datums atklāj cilvēka domāšanas, rīcības un sadarbības modeļus darba vidē. Balstoties ciparu psiholoģijā, tiks aplūkoti tipiskākie uzvedības scenāriji komandās, efektīvākie motivācijas mehānismi un biežākie demotivācijas riski.

• kā dzimšanas datums ietekmē paša un darbinieka rīcību, lēmumu pieņemšanu un darba stilu;

• kādi ir dažādi sadarbības veidi un kā katru personības tipu motivēt (un no kā labāk izvairīties);
• kā veidojas efektīvi vadītāji un spēcīgas komandas, balstoties uz cilvēku dabiskajām stiprajām pusēm.

Seminārs ir orientēts uz praktisku pielietojumu personāla vadībā – atlases procesos, komandu saliedēšanā un vadītāju attīstībā.

Par Iritu Rozentāli

Irita Rozentāle ir grafoloģe un ciparu psiholoģijas praktiķe ar daudzu gadu pieredzi darbā ar cilvēku uzvedības, motivācijas un potenciāla analīzi. Viņas pieeja balstās precīzā novērojumā, struktūrētā domāšanā un spējā sarežģītas personības atšķirības izskaidrot saprotami un praktiski pielietojami.

Savā darbā Irita apvieno psiholoģiju, rokraksta analīzi un ciparu psiholoģiju, palīdzot labāk izprast gan individuālos darbiniekus, gan komandu dinamiku kopumā. Viņas semināri ir orientēti uz reālām darba situācijām, sniedzot skaidrību par to, kāpēc cilvēki rīkojas atšķirīgi un kā šo atšķirību izmantot efektīvākai sadarbībai un vadībai.

vairāk informācijas www.rokraksti.lv

 Lai burvīgs sevis iepazīšanas process!

Seminārā runāsim par:

Emociju loma lēmumos, attiecībās un sniegumā

Kāpēc emociju apspiešana palielina riskus

Veselīgas profesionālās robežas

Kā vadīt emocionālas situācijas bez eskalācijas

Reģistrēties https://app.livestorm.co/teamdash/karjeras-lapas-nozime-atlase-vai-tai-vispar-ir-jega?utm_source=direct&utm_medium=latvianHR&utm_campaign=LV_career-page

Par karjeras lapu personāla atlases speciālistiem ir ļoti atšķirīgi viedokļi. Vieni uzskata, ka tās dod maz vai neko. Citi saka, ka bez karjeras lapas atlase vispār nestrādā.

Šodienas darba tirgū šis jautājums ir aktuālāks nekā jebkad iepriekš.

Kandidātu skaits pieaug, vērtēt pieteikumus kļūst arvien grūtāk, un prasības pēc caurspīdīguma, kultūras un darba devēja tēla pieaug. Kandidāti vēlas redzēt, kādā organizācijā viņi piesakās, ne tikai vakances nosaukumu.

Tātad – kurā brīdī karjeras lapa patiešām palīdz, un kad tās nozīme tiek pārvērtēta?

Lai to noskaidrotu, aicinām uz praktisku, pieredzē balstītu sarunu ar HR un atlases profesionālēm, kuras ar karjeras lapām strādā ikdienā. Reāli piemēri, atklāti viedokļi un praktiski secinājumi.

Par ko runāsim?

• Vai karjeras lapa patiešām ietekmē atlasi un kurā posmā?
• Karjeras lapa kā kandidātu filtrs, ne tikai pieteikumu avots
• Kas praksē strādā un kas ne, un kāpēc?
• Atšķirības kandidātu gaidās dažādām pozīcijām un nozarēm
• Kā laba karjeras lapa var samazināt jucekli un atvieglot HR ikdienas darbu
• Biežākie mīti par karjeras lapām un kas patiesībā atbilst realitātei

Ko iegūsiet?

Sesijas noslēgumā jūs:

• Sapratīsiet, vai jūsu karjeras lapa palīdz vai rada lieku slodzi, vai vispār vērts ieguldīties
• Skaidrāk redzēsiet, ko kandidāti šodien vēlas tajā redzēt un kāpēc
• Iegūsiet praktiskas atziņas, ko varēsiet izmantot uzreiz
• Gūsiet skaidrību, kam pievērst uzmanību un ko vairs nepārvērtēt
  
  Par to visu runāsim atklāti, praktiski un ar piemēriem kopā ar HR un atlases profesionālēm Martu Kāli un Bellu Trifsiku-Dzeguzi 💬💡
  
   Reģistrēšanās šeit: https://app.livestorm.co/teamdash/karjeras-lapas-nozime-atlase-vai-tai-vispar-ir-jega?utm_source=direct&utm_medium=latvianHR&utm_campaign=LV_career-page

Pasākuma translēšanu un interaktivitāti nodrošināsim ar savu Livestorm aplikāciju, rezultātā Teams links nebūs nepieciešams.

Pieredzes apmaiņas pasākums  praktizējošiem personāla vadības profesionāļiem.

Tikšanās pirmajā daļā:

• Aktuālie pētījumi dažādības vadības jomā.
• Izaicinājumi dažādības vadības ieviešanā organizācijās – darba devēju, HR un darbnieku skatupunkts.
• Cik dažāda ir dažādība. Vai to var nomērīt?

Tikšanās otrā daļa: semināra dalībnieku domu un pieredzes apmaiņa par dažādības vadību organizāciju vidē.

Semināru vadīs Baiba Brasliņa, sertificēts darba un organizāciju psihologs. Ar Baibu var iepazīties šeit: Baiba Brasliņa | LinkedIn

MI ienāk uzņēmumos ātrāk nekā cilvēki paspēj pie tā pierast — un tieši personāla vadītāji palīdz šo pāreju padarīt mierīgāku, drošāku un vadāmāku. Šī darbnīca ir paredzēta personāla vadītājiem un organizāciju attīstības profesionāļiem, kuri vēlas skaidri saprast, kāda ir viņu loma MI adaptācijā, lai mazinātu darbinieku pretestību un veidotu atbalstošu vidi inovācijām.

MI rīkus nedemonstrēsim — strādāsim ar pārmaiņu vadības metodoloģijām un praktiskiem instrumentiem: stakeholder mapping, RACI un citām kartēšanas pieejām. Būs īss konteksts un pēc tam praktisks darbs ar scenārijiem un veidlapām (jādomā, jāraksta, jāpieņem lēmumi).

Rezultātā dalībnieki iegūs konkrētu instrumentu komplektu un skaidru ietvaru, kā strukturēti atbalstīt uzņēmuma digitālo transformāciju.

HR speciālisti un vadītāji ikdienā nonāk situācijās, kurās no viņiem tiek gaidīts emocionāls atbalsts, empātija un noturība - bieži vien bez skaidrām robežām un bez telpas pašiem sev. Rezultātā rodas hronisks emocionāls nogurums, cinisms un profesionāla izsīkšana.

Šī lekcija vērsta uz emocionālo robežu nozīmi organizācijā - nevis kā aukstumu vai distanci, bet kā ilgtspējīgas profesionālās darbības pamatu.

Dalībnieki iegūs:

• skaidru izpratni par emocionālo robežu psiholoģisko nozīmi;
• atšķirību starp empātiju, līdzpārdzīvojumu un pārņemšanu;
• izdegšanas risku specifiku HR un vadības lomās;
• praktiskus principus, kā saglabāt cilvēcību, nepazaudējot sevi.

Darba devēja uzteikuma tiesiskums ir viens no galvenajiem strīdus priekšmetiem darbinieku un darba devēju savstarpējās attiecībās. Līdz ar to darba devējam šādās situācijās ir nepieciešams pievērst vislielāko rūpību uzteikuma procesam, sākot no uzteikuma tiesiskā un faktiskā pamatojuma izvērtēšanas beidzot ar uzteikuma formālo sagatavošanu un izsniegšanu, kā to paredz Darba likums. Turklāt arī Senāts, skatot šādu strīdus, ir detalizēti izvērtējis dažādus Darba likuma normu aspektus.

Attiecīgi šajā darbnīcā ar praktisku piemēru palīdzību kopīgi aplūkosim visbiežāk pieļautās kļūdas, kā arī risināsim un analizēsim ar darba devēja uzteikuma tiesiskumu un izsniegšanas procedūru saistītus problēmjautājumus.

Semināru vadīs: 

• Jānis Siliņš, ZAB Eversheds Sutherland Bitāns darba tiesību prakses grupas vadītājs, zvērināts advokāts. Specializējies darba tiesību un publisko iepirkumu tiesību jautājumos, tostarp aktīvi pārstāv klientus darba tiesību tiesvedībās.

Kā veidot darbinieku motivācijas sistēmu, kas ir skaidra, elastīga un patiesi strādā praksē — nevis tikai izskatās labi prezentācijā?

Šajā vebinārā Edīte Līdaka stāstīs par punktu sistēmām, labumu groziem un biežākajām kļūdām, ko organizācijas pieļauj, veidojot darbinieku labbūtības un bonusu risinājumus. Diskusija balstīsies gan praktiskā pieredzē, gan reālos piemēros no dažādām nozarēm.

Ko apskatīsim:

• kā veidot punktu sistēmu, ko darbinieki saprot un var izmantot labumu iegūšanai;

• ko vajadzētu un ko noteikti nevajadzētu iekļaut punktu veidošanas sistēmā kā strukturēt labumu piedāvājumu tā, lai tas būtu jēgpilns dažādām darbinieku grupām;
• kā veidot labumu groza piedāvājumu darbiniekiem
• ko nevajadzētu iekļaut labumu grozā

Ar darbinieku labbūtības risinājumu un motivācijas programmu praktiskiem piemēriem dalīsies arī “Bonusukarte.lv” pārstāve, sniedzot ieskatu:

• dažādiem pieejas modeļiem bonusu un labumu piešķiršanai (tostarp nosacījumiem, kas tiek iekļauti koplīgumos);

• kāpēc paredzamība un skaidri noteikumi ir kritiski svarīgi;
• psiholoģiskajiem aspektiem — kāpēc cilvēki augstāk novērtē labumus, kurus paši izvēlas.

Praktiskais konteksts:
 Ieskata līmenī aplūkosim piemērus no ražošanas, mazumtirdzniecības, biroju/IT vides un publiskā sektora, parādot, kā līdzīgas pieejas strādā ļoti atšķirīgos apstākļos.

Vebinārs paredzēts HR vadītājiem, uzņēmumu vadībai, finanšu un personāla speciālistiem, kuri meklē ilgtspējīgus un reāli pielietojamus risinājumus darbinieku motivācijai.

Darba snieguma vadība Latvijā šobrīd ir pārmaiņu posmā. Gan darbinieki, gan vadītāji bieži jūtas neapmierināti ar esošo procesu — tas mēdz būt pārāk formāls, laikietilpīgs un ne vienmēr dod skaidru ieguvumu ne rezultātiem, ne attīstībai.
 Tomēr līdz šim nav radīts labāks mehānisms, kas vienlaikus palīdzētu vadīt rezultātus, stiprināt atbildību un attīstīt cilvēkus.

Tāpēc organizācijas arvien aktīvāk pārskata snieguma ciklus: maina sarunu formātus un biežumu, precizē kritērijus, stiprina mērķu sasaisti ar stratēģiju un meklē veidus, kā snieguma sarunas padarīt jēgpilnas ikdienā — ne tikai gada beigās.

Šajā seminārā apskatīsim jaunākos darba snieguma vadības trendus pasaulē un Latvijā, kā arī to, kāpēc tie rodas un ko tie nozīmē praksē:

• kā mainās snieguma sarunu biežums un formāts (no “vērtējuma” uz regulāru dialogu),
• kādas pieejas palīdz precīzāk definēt sniegumu un attīstības vajadzības,
• kā sasaistīt darbinieku mērķus ar organizācijas stratēģiskajiem mērķiem, nezaudējot motivāciju,
• kā veidot snieguma procesu, kas atbalsta gan rezultātus, gan psiholoģisko drošību.

Atsevišķu uzmanību pievērsīsim arī salary talks — atklātām sarunām par atalgojumu kā snieguma cikla sastāvdaļai. Šī prakse arvien straujāk nostiprinās starptautiski, jo tā palīdz stiprināt uzticēšanos, caurspīdīgumu un taisnīguma sajūtu komandās — īpaši laikā, kad aug prasības pret atalgojuma skaidrību un salīdzināmību.

Seminārs būs noderīgs vadītājiem, HR profesionāļiem un organizāciju attīstības speciālistiem, kuri meklē mūsdienīgāku un efektīvāku pieeju darba snieguma vadībai

Olga Dzene. M.Psych. Figure Baltic Advisory vecākā konsultante, kas palīdz organizācijām un vadītājiem attīstīt līderības praksi, kas reāli strādā ikdienā. Viņa vada mācības un attīstības programmas vadītājiem, novērtē līderības kompetences, izstrādā vadības kompetenču modeļus, kā arī veido un pilnveido darba snieguma vadības sistēmas, sasaistot tās ar organizācijas mērķiem un kultūru. Iepriekš Olga ir bijusi vadības komandās uzņēmumos TRIVIUMS, Fontes un BTA, kā arī darbojusies kā valdes locekle ICF Latvijā un Latvijas Organizāciju psiholoģijas biedrībā. Papildus konsultanta darbam viņa pasniedz RISEBA un doktorantūras studiju ietvaros pēta, kādi faktori ietekmē sieviešu izaugsmi līdz augstākajam vadības līmenim, un kādā ir ietekme no dzimuma dažādības Valdes līmenī.

Aicinām uz pieredzes apmaiņas pasākumu RIX Academy!

Pasākumā iekļautas 2 daļas:

• izklāsts par iespējām mācīties RIX Academy un ieskats apmācību programmās
• ekskursija Rīgas lidostā

Norises laiks: 28.01.2026. no 10.00-12.30

Norises vieta: RIX Academy, Biroju iela 8, Lidosta “Rīga”, Mārupes pagasts, Mārupes novads

Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments!

RSU Mūžizglītības centrs aicina Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas biedrus uz pasākumu "Izaugsmes rīts ar Rīgas Stradiņa universitāti", lai kopīgi izzinātu ceļu no darbinieka labbūtības līdz spēcīgam zīmolam. Šajā rītā akadēmiskā pieredze satiksies ar praktiskiem risinājumiem komandas profesionālajai izaugsmei, jēgpilnām sarunām pie brokastīm un izzinošu muzeja apmeklējumu.

Ierašanās no 9:30

Pasākuma tēmas un lektori:

Zita Lazdāne: “Darbinieks kā uzņēmuma vēstnieks: Personīgā zīmola spēks digitālajā komunikācijā.” 

Zita Lazdāne ir RSU pasniedzēja un pieredzējusi komunikācijas eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi komunikācijas nozarē. Savu profesionālo pieredzi guvusi strādājot gan tradicionālajos un digitālajos medijos, gan  reklāmas un sabiedrisko attiecību aģentūrā. Projekta “Liepāja kā Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītāja.

 Laima Dance: “Darbinieku digitālā labbūtība.” 

Laima Dance (Mg. Psych.), RSU Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras biroja vadītāja un docētāja, kuras profesionālā darbība vērsta uz cilvēka un digitālo tehnoloģiju mijiedarbības izpēti. Viņas pētnieciskās intereses aptver digitālās vides ietekmi uz psiholoģiskajiem procesiem un tehnoloģiju lietošanas paradumiem.

Pasākuma noslēgumā piedāvāsim iespēju gida pavadībā doties bezmaksas ekskursijā pa RSU Anatomijas muzeju. 

Mūsdienu HR vide strauji mainās – digitalizācija, automatizācija un attālinātais darbs ir kļuvuši par ikdienu. Taču līdz ar tehnoloģiju pieaugumu aktualizējas vēl viens būtisks faktors – cilvēka labbūtība. Kā saglabāt līdzsvaru starp efektivitāti un cilvēciskumu? Kā nodrošināt darbinieku mentālo veselību, motivāciju un iesaisti, ja lielākā daļa HR procesu norit digitāli?

Šajā vebinārā:

• kā digitālie HR rīki ietekmē darbinieku un vadītāju labbūtību;
• labās prakses un risinājumus emocionālās un profesionālās labbūtības stiprināšanai;
• balansēšanu starp tehnoloģijām un cilvēciskumu personāla vadībā;
• praktiskus soļus, kā HR profesionāļiem radīt ilgtspējīgu, atbalstošu un veselīgu darba vidi digitālajā laikmetā.

Vebinārs ir paredzēts HR speciālistiem un ikvienam, kurš vēlas padziļināt izpratni par labbūtību un tās lomu mūsdienu organizācijās.

Izdegšana darba vidē arvien biežāk tiek uztverta kā individuāla darbinieka problēma, tomēr praksē tā ir sistēmiska parādība, kas cieši saistīta ar darba kultūru, vadības stilu un psiholoģiskās drošības līmeni organizācijā.

Šajā lekcijā dalībnieki iegūs skaidru, psiholoģiski pamatotu izpratni par:

• izdegšanas mehānismiem un agrīnajām pazīmēm;
• atšķirību starp stresu, pārslodzi, izdegšanu un depresiju;
• “kluso izsīkumu” (quiet burnout) un tā ietekmi uz sniegumu un noturēšanu;
• HR un vadītāju lomu izdegšanas prevencijā un atbalsta kultūras veidošanā.

Paraksts nav tikai formalitāte.
 Tā ir Tava vizītkarte, kuru Tu atstāj jebkur – darba vidē, sadarbībās, dokumentos, ikdienas situācijās. Tajā atspoguļojas tas, kā Tu sevi jūti, cik droši sevi parādi un vai vispār atļauj sev būt redzamam.

Parakstā var ļoti skaidri nolasīt:

• vai cilvēks ir gatavs uzņemties vadītāja lomu,
• vai viņš neapzināti noliek citus augstāk par sevi,
• kur parādās iekšējie ierobežojumi, kas liek spert soli uz priekšu, bet pēc tam divus atpakaļ,
• vai arī – cik stingri tiek turēts savs drošības vairogs, kuru pašam necaursist.

Un vēl kas ļoti būtisks.
Izdegšanu rokrakstā noslēpt nav iespējams.
 Rokraksts precīzi parāda – vai tā ir vienkārša noguruma fāze, vai arī ķermenim un psihei patiešām nepieciešama nopietna atjaunošanās. Pat tad, ja prāts saka: “ar mani viss ir kārtībā”, rokraksts pasaka patiesību.

Nodarbība praktiska ar ieteikumiem, kā izveidot spēcīgu parakstu un kā pasargāt sevi no izdegšanas.

Par pasniedzēju - Irita  Rozentāle grafoloģe ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi personāla atlasē un vadībā dažādos uzņēmumos. Piecu gadu laikā ir izanalizējusi vairāk nekā 6000 rokrakstu un šobrīd dalās ar savām zināšanām, lai palīdzētu cilvēkiem paaugstināt savu dzīves kvalitāti gan personības, gan profesionālā sfērā.