Elastība bija viena no manām lielajām janvāra domām. Atnāca pavisam nemanot, lasot zinātniskos rakstus par to kā informāciju tehnoloģiju attīstība ietekmējusi mūsu – cilvēku un organizāciju dzīvi. Informāciju tehnoloģijas ir pārvērtušas darba ikdienu, ļaujot piekļūt informācijai (lasīt darbam) 24 h diennaktī 7 dienas nedēļā. To var saukt arī par elastīgu darba laiku – vairs nevajag darba vietā pavadīt laiku no 8:00-17:00, ja nu akurāt nesēžat pie klientu apkalpošanas lodziņa. Darba nedēļu var saspiest 4 dienās, strādāt agrāk no rītiem vai vēlāk vakaros, darbu var sadalīt ar kādu uz pusēm, darbu var izdarīt no mājām, braucot sabiedriskajā transportā vai pusdienojot.

Elastība noteikti ir arī viena no manām motivācijām būt brīvajam profesionālim nevis strādāt algotu darbu. Jo lai būtu kā būdams, organizācijām, tomēr drošāk šķiet, ja darba laikā darbinieka ķermenis atrodas konkrētā adresē. Lai gan patiesībā iespēja strādāt elastīgu darba laiku būtiski veicina darba izpildi. Cilvēki strādā intensīvāk, jo izjūt pateicību par iespēju būt sev tīkamā vidē, viņi ļoti vēlas vēl joprojām patikt saviem kolēģiem, tādēļ izdara vēl mazliet vairāk. Kas izklausās labi, bet tikai tik ilgi, kamēr cilvēks spēj noturēt līdzsvaru starp dzīvi un darbu.

Ja līdzsvars pazūd, jo organizācija nav spējusi adekvāti normēt darbu, un cilvēks nav mācējis laikus pateikt “Tas ir par daudz”, tad visticamāk vajadzēs apstāties. Un apstāties cilvēkam nevis organizācijai. Jo cilvēks ir tas, kam ir par daudz.

Es domāju par savu elastību –

• jogā man blakus vingro grūtniece un es ar smaidu atceros, ka es 3 reizes savā mūžā esmu pieņēmusies svarā par 30 kg un tik un tā šodien varu uzvilkt savus vēl pirms kāzām šūtos brunčus;
• es zinu, ka cilvēka mugurkauls var izliekties uz visām četrām debespusēm, ja vien nav ļaut tas iesērēt;
• es vēroju zīmes, kad man ir par daudz – nestrādājošs internets tad, kad vairāk par visu gribas gulēt, un sadauzīta automašīna, kad ir pienācis laiks pārskatīt darbu sarakstu.

Es ticu stāstam par to, ka cilvēks savu dzīvi dzīvo žonglējot ar bumbiņām, kas viņam ir iedotas. Tās visas ir no stikla, izņemot vienu, kas ir no gumijas. Un to droši var mest zemē, jo tā vienmēr ielēks atpakaļ rokās. Jo tā nozīmē darbu. Un tas ir elastīgs.