Pētījumam bija sekojoši mērķi:

1) noskaidrot Latvijas uzņēmumu visu paaudžu darbinieku savstarpējo vērtību uztveri;

2) noskaidrot savstarpējos stereotipus par profesionālajām prasmēm un vērtībām;

3) Latvijas organizācijās personāla vadības prakses attiecībā uz dažādu paaudžu darbiniekiem.

Kopumā anketu aizpildīja 1290 respondenti, no tiem 799 bija sievietes. Respondentu vidējais vecums bija 41,9 gadi.

Aptaujas anketā dalībniekam tika piedāvāts pašam izvēlēties, kurai no vecumam grupām viņš pieskaita sevi. Tādā veidā bija iespējams konstatēt kā vecuma grupas uztver darbinieki Latvijas uzņēmumos.

Rezultāta atklājās, ka lielākā darbinieku daļa sevi pieslaita vidējai vecuma grupai. Par vidējā vecuma darbiniekiem sevi sauc darbinieki no 27 līdz 56 gadiem.

LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes psiholoģijas nodaļas profesors Ivars Austers, analizējot iegūtos datus, piedāvā šādu vērtību skaidrojumu:

Vara: vērtības, kuras palīdz sasniegt tādus mērķus kā sociālais statuss un prestižs, kontrole un dominēšana pār cilvēkiem un resursiem (piemēram, vērtības sociālā vara, autoritāte, bagātība).

Sasniegumi: panākumi, demonstrējot citiem kompetenci, ievērojot sociālos standartus (veiksme, spējas, ambiciozitāte, ietekmīgums).

Hedonisms: baudas un juteklisko vajadzību apmierināšana (labsajūta, dzīves baudīšana, sevis lutināšana).

Stimulācija: satraukums, jauninājums un izaicinājums dzīvē (uzdrīkstēšanās, dzīves dažādība, aizraujoša dzīve).

Pašrealizācija: neatkarība domāšanā, darbīgums, radīšana, pētīšana (radošums, brīvība, neatkarība, zinātkāre, mērķtiecība)

Universālisms: sapratne, pateicība, iecietība, citu cilvēku labklājības un dabas aizsargāšana (iecietība, gudrība, sociālais taisnīgums, vienlīdzība, miers un skaistums pasaulē, vienotība ar dabu, vides aizsargāšana).

Labvēlība: psiholoģiskās labklājības saglabāšana un veicināšana tiem cilvēkiem, ar ko ir biežākie personiskie kontakti (izpalīdzība, godīgums, piedošana, lojalitāte, atbildība).

Tradīcijas: tradicionālās kultūras vai reliģijas paražu un ideoloģiju cienīšana, pieņemšana un nodošana nākamajām paaudzēm (pazemība, dievbijība, tradīciju cienīšana, mērenība).

Konformitāte: atturēšanās no darbībām, tieksmēm un impulsiem, kas varētu apbēdināt vai ievainot citus vai arī pārkāpt sabiedrības gaidas vai normas (pieklājība, paklausība, pašdisciplīna, vecāku cilvēku cienīšana).

Drošība: drošība, harmonija un stabilitāte sabiedrībās, attiecībās un sevī (ģimenes drošība, nacionālā drošība, sabiedriskā kārtība).