Mākslīgā intelekta straujā attīstība maina darba vidi un vienlaikus aktualizē jautājumu par dažādu profesiju nākotni. Lai noskaidrotu, vai Latvijas darba ņēmēji mākslīgo intelektu (MI) tuvāko desmit gadu laikā uzskata par apdraudējumu savai profesijai, pētījumu kompānija Fifty5Blue veica aptauju Latvijas darba ņēmēju vidū.

43% strādājošo kopumā pozitīvi vērtē MI ietekmi uz viņu profesiju nākotnē

Pētījuma dati liecina, ka kopumā Latvijas darba ņēmēji mākslīgā intelekta ietekmi uz savu profesiju biežāk vērtē pozitīvi nekā negatīvi vai arī uzskata, ka MI viņu profesiju neietekmēs.

Divas piektdaļas (43%) strādājošo kopumā pozitīvi vērtē mākslīgā intelekta ietekmi uz viņu profesiju nākotnē, tostarp 12% uzskata, ka MI radīs jaunas iespējas.

Savukārt 14% darbinieku MI  ietekmi vērtē negatīvi, tostarp 5% uzskata, ka MI apdraud viņu profesiju.

Vairāk nekā ceturtā daļa (28%) strādājošo ir norādījuši, ka, viņuprāt, MI neietekmēs viņu profesiju, bet 15% nodarbināto nav snieguši konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Kuri darbinieki MI ietekmi uz savu profesiju vērtē pozitīvāk?

Pozitīvāku attieksmi par MI ietekmi uz viņu profesiju nākotnē biežāk pauž 25 līdz 34 gadus veci darbinieki, strādājošie ar augstāko izglītību, vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti, kā arī darbinieki ar augstiem (1501 EUR un vairāk) personīgajiem ienākumiem. Šo viedokli biežāk pauž arī darbinieki, kuri strādā tikai attālināti vai arī “hibrīdrežīmā”, kā arī Rīgas reģionā dzīvojošie.

Nozaru griezumā MI ietekmi uz savas profesijas nākotni salīdzinoši pozitīvāk vērtē informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), finanšu un apdrošināšanas, valsts pārvaldes un aizsardzības, kā arī izglītības jomā strādājošie.

Tomēr jāuzsver, ka IKT nozarē strādājošo viedokļi par MI ietekmi uz profesijas nākotni ir dalīti. Lai gan šīs nozares darbinieki salīdzinoši biežāk nekā citu nozaru pārstāvji saskata pozitīvu MI ietekmi, vienlaikus viņi salīdzinoši bieži norāda arī uz iespējamu negatīvu ietekmi.

Kuri savukārt biežāk uzskata, ka MI viņu profesiju neietekmēs?

To, ka MI neietekmēs viņu profesiju, biežāk norāda gados vecāki (55-65 g.v.) darbinieki, strādājošie ar vidējo izglītību, strādnieki, darbinieki ar vidēji zemiem (601-1000 EUR) personīgajiem ienākumiem, kā arī tie, kuri uzņēmumā nostrādājuši 11-15 gadus.

Tāpat šādu viedokli biežāk pauž arī apstrādes rūpniecībā nodarbinātie un tie, kuri strādā tikai klātienē savā darbavietā.

81% Latvijas strādājošo nebaidās, ka MI varētu aizstāt viņu darbu

Rezultāti rāda, ka vairums Latvijas darba ņēmēju neuzskata mākslīgo intelektu par draudu savai profesijai. Tomēr atsevišķās nozarēs bažas par MI ietekmi uz profesijas nākotni ir izteiktākas nekā citās.

Absolūtais vairākums (81%) strādājošo atzīst, ka nebaidās, ka mākslīgais intelekts varētu aizstāt viņu darbu nākamo desmit gadu laikā, tostarp 32% atbildējuši, ka drīzāk nebaidās, bet 49%, ka – nebaidās.

Savukārt desmitā daļa (13%) darbinieku uzsver, ka baidās no MI ienākšanas viņu darbā, tostarp 9% norādījuši, ka drīzāk baidās, bet 4%, ka – baidās.

Tie, kuri nebaidās, ka mākslīgais intelekts varētu aizstāt viņu darbu nākamo desmit gadu laikā, biežāk ir darbinieki ar augstiem personīgajiem (1501 EUR un vairāk) ienākumiem. Tāpat tie biežāk ir apstrādes rūpniecībā, profesionālo un zinātnisko pakalpojumu, kā arī veselības un aprūpes jomā strādājošie.

Savukārt to vidū, kuri baidās, ka MI varētu aizstāt viņu darbu nākamo desmit gadu laikā, biežāk ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), kā arī finanšu un apdrošināšanas jomu darbinieki.

Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā darba ņēmēji Latvijā mākslīgā intelekta ienākšanu savā profesionālajā vidē pašlaik neuztver kā būtisku apdraudējumu. MI ietekme uz profesijas nākotni biežāk tiek vērtēta pozitīvi nekā negatīvi, un vairums strādājošo nebaidās, ka MI nākamo desmit gadu laikā varētu aizstāt viņu darbu”.

Par pētījumu

Pētījumu un konsultāciju kompānija Fifty5Blue laikā no 2026. gada 21. līdz 27. aprīlim veica aptauju par dažādiem personāla vadības un darba tirgus jautājumiem, tostarp par mākslīgā intelekta izmantošanu darbā. Izmantojot datorizētās tiešsaistes (online) intervijas, visā Latvijā tika aptaujāti 950 darba ņēmēji.

Fifty5Blue pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Fifty5Blue strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.