Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk Latvijas darba vidē, taču līdz ar tā izmantošanas pieaugumu aktuāls kļūst arī jautājums par to, vai darbiniekiem ir pieejamas zināšanas un atbalsts šo rīku efektīvai izmantošanai.

Lai noskaidrotu, cik lielā mērā Latvijas darba devēji nodrošina darbiniekiem mākslīgā intelekta (MI) apmācības un cik bieži darbinieki MI prasmes attīsta patstāvīgi, pētījumu kompānija Fifty5Blue veica aptauju Latvijas darba ņēmēju vidū.

Darba devēju atbalstu MI prasmju attīstīšanai saņem trešdaļa strādājošo

Pētījuma dati atklāj, ka darba devēja nodrošinātas apmācības vai atbalsts saviem darbiniekiem mākslīgā intelekta  lietošanai ikdienas darbam, kopumā nav izplatīta prakse.

Trešdaļa (32%) strādājošo atzīst, ka darba devējs nodrošina apmācības vai atbalstu MI aktīvākai izmantošanai viņu ikdienas darbā, tostarp desmitajai daļai (11%) strādājošo šādas apmācības tiek nodrošinātas regulāri, bet piektdaļai (21%) – atsevišķos gadījumos.

Savukārt tikpat lielai daļai strādājošo (33%) darba devējs šādas apmācības nenodrošina, bet vēl 31% norāda, ka MI nav nepieciešams viņu ikdienas darbā.

Kuriem darbiniekiem MI apmācības darba devējs nodrošina biežāk?

Dati liecina, ka biežāk par darba devēja iniciētām MI apmācībām norāda sievietes, 25 līdz 34 gadus veci darbinieki, strādājošie ar augstāko izglītību, kā arī darbinieki ar augstiem (1501 EUR un vairāk) personīgajiem ienākumiem.

MI apmācību un atbalsta saņēmēju vidū biežāk ir arī vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, kā arī darbinieki, kuri strādā attālināti vai arī “hibrīdrežīmā”.

Salīdzinoši aktīvāk MI apmācības izmantošanai darbā tiek nodrošinātas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), finanšu un apdrošināšanas, valsts pārvaldes un aizsardzības, kā arī izglītības jomas darbiniekiem.

Būtiskas atšķirības iezīmējas sabiedriskajā sektorā, kur apmācības MI izmantošanai darbā strādājošajiem nodrošina salīdzinoši biežāk nekā privātajā sektorā.

Darba devēju apmācības un atbalsts MI izmantošanai biežāk pieejams arī lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieku) un arī uzņēmumos, kuros ir personāla vadības funkcija.

Kurās jomās darba devēja atbalsts MI apguvei ir mazāks?

Savukārt veselības un sociālās aprūpes nozarē un mazajos uzņēmumos (10-49 darbinieki) strādājošajiem, kā arī uzņēmumos, kuros nav personāla vadības funkcija, salīdzinoši biežāk MI apmācības ikdienas darbam netiek nodrošinātas.

To, ka MI viņu darbā nav nepieciešams, caurmērā biežāk norāda gados vecāki (55-65 g.v.) darbinieki, strādājošie ar vidējo izglītību, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kā arī kvalificēti un nekvalificēti strādnieki.

Tāpat šādu viedokli biežāk pauž darbinieki ar zemiem (līdz 600 EUR) un vidēji zemiem (601-1000 EUR) personīgajiem ienākumiem, apstrādes rūpniecības, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu jomās nodarbinātie, kā arī tie, kuri strādā tikai klātienē savā darbavietā.

Darbinieki MI prasmes biežāk apgūst paši

Pētījuma rezultāti rāda, ka darbinieki MI prasmes darba vajadzībām biežāk attīsta pēc pašu iniciatīvas, nevis saņem šādu atbalstu no darba devēja.

Aptuveni puse (46%) strādājošo paši attīsta savas prasmes MI lietošanai darbā –  tostarp desmitā daļa (10%) to dara regulāri, bet trešdaļa (36%) – pēc nepieciešamības.

Savukārt līdzīga darba ņēmēju daļa (48%) ir atbildējuši noraidoši, proti, šādas prasmes pašlaik neattīsta, tostarp 15% to nedara,  tomēr plāno attīstīt savas prasmes MI lietošanai darbā, kamēr trešdaļa (33%) – to nedara un arī neplāno.

Salīdzinoši biežāk savas prasmes MI izmantošanai ikdienas darbam attīsta paši 25 līdz 34 gadus veci darbinieki, strādājošie ar augstāko izglītību, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, kā arī darbinieki ar augstiem personīgajiem (1501 EUR un vairāk) ienākumiem.

Tāpat  biežāk šie darbinieki ir uzņēmumā nostrādājuši neilgu laiku (1 līdz 2 gadus), kā arī strādā tikai attālināti vai “hibrīdrežīmā”.

Turklāt salīdzinoši aktīvāk MI prasmes paši attīsta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT), valsts pārvaldes, kā arī izglītības nozaru darbinieki.

Kuri darbinieki MI prasmes apgūst retāk?

MI prasmes retāk attīsta 45 līdz 54 gadus veci darbinieki, strādājošie ar vidējo izglītību, pakalpojumu un tirdzniecības jomas darbinieki, kā arī strādnieki.

Šiem darbiniekiem biežāk arī ir zemi (līdz 600 EUR) un vidēji zemi (601-1000 EUR) personīgie ienākumi. Vidēji biežāk šie darbinieki strādā tikai klātienē savā darbavietā un pārstāv ražošanas nozari.

Pētījuma rezultāti liecina, ka MI kļūst par arvien nozīmīgāku Latvijas darba dzīves sastāvdaļu, taču tā apguvē šobrīd liela iniciatīva ir pašu darbinieku pusē. Daļa darbinieku MI prasmes attīsta patstāvīgi, darba devēju nodrošinātas apmācības un atbalsts vēl nav ļoti izplatīta prakse.

Kā norāda lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva: “Mākslīgā intelekta rīku izplatība darba vidē turpinās, tādēļ darba devēju atbalstam var būt nozīmīga loma, lai MI tiktu izmantots ne tikai plašāk, bet arī atbildīgi, droši un produktīvi.”

Par pētījumu

Pētījumu un konsultāciju kompānija Fifty5Blue laikā no 2026. gada 21. līdz 27. aprīlim veica aptauju par dažādiem personāla vadības un darba tirgus jautājumiem, tostarp par mākslīgā intelekta izmantošanu darbā. Izmantojot datorizētās tiešsaistes (online) intervijas, visā Latvijā tika aptaujāti 950 darba ņēmēji.

Fifty5Blue pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Fifty5Blue strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.