10. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules psihiskās veselības diena(World Mental Health Day).

Šogad Pasaules psihiskās veselības dienas tēma ir “Sadzirdēt cilvēku pieredzi: patiesi stāsti, reālas pārmaiņas”.  Tā uzsver ieklausīšanās nozīmi un aicina ne tikai sadzirdēt dažādas pieredzes, bet arī rīkoties, lai veicinātu pārmaiņas.

Pētījumu kompānija Fifty5Blue, sekojot līdzi Latvijas iedzīvotāju, tostarp darba ņēmēju, labbūtības jautājumiem, šā gada septembrī veica aptauju, lai noskaidrotu, kā iedzīvotāji vērtē garīgās veselības nozīmi sabiedrībā un cik droši viņi jūtas darba vidē runāt par savu garīgo veselību un nepieciešamību pēc atbalsta.

Vairāk nekā puse (58%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par garīgo veselību sabiedrībā runā nepietiekami

Pētījuma rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse (58%) Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka par garīgās veselības jautājumiem sabiedrībā tiek runāts nepietiekami, tostarp 19% iedzīvotāju norāda, ka noteikti nepietiekami, bet 39% – ka drīzāk nepietiekami.

Savukārt ceturtdaļa (26%) iedzīvotāju uzskata, ka par garīgās veselības jautājumiem sabiedrībā tiek runāts pietiekami, tostarp 7% norāda, ka pilnībā pietiekami, bet 19% – ka drīzāk pietiekami.

Katram sestajam (16%) ir bijis grūti sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā.

Aptaujas dati liecina, ka garīgās veselības jautājumu vērtējums atšķiras dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās: tādiem parametriem kā dzimums un vecums ir tieša saistība ar to, kā šo grupu pārstāvji vērtē informācijas pietiekamību par šiem jautājumiem.

Sievietes salīdzinoši biežāk nekā vīrieši pauž viedokli, ka par garīgās veselības jautājumiem sabiedrībā tiek runāts nepietiekami.

Atšķirības vērojamas arī vecuma grupu dalījumā – gados jaunāki iedzīvotāji (18-34 g.v.) būtiski biežāk nekā gados vecāki uzsver, ka par garīgās veselības jautājumiem sabiedrībā tiek runāts nepietiekami. Jaunieši (18-24 g.v.) arī retāk nekā kopumā snieguši atbildi “grūti pateikt”, kas norāda uz noteiktāku viedokli šajā jautājumā.

Rezultāti atklāj, ka jaunieši garīgo veselību uztver kā būtisku un sabiedrībā joprojām nepietiekami apspriestu tēmu. Viņus šie jautājumi interesē, un viņiem ir arī skaidrāks viedoklis par informācijas pietiekamību un pieejamību. Vienlaikus tas aktualizē jautājumu par digitālajā vidē un sociālajos medijos pieejamās informācijas kvalitāti. Tāpēc ar sarunas veicināšanu vien nepietiek – jauniešiem jānodrošina kvalitatīva un uzticama informācija, droša vide pieredzes paušanai, kā arī praksē pieejams atbalsts.

39% darba ņēmēju par savu garīgo veselību darbavietā nejustos droši runāt

Darba ņēmējiem tika lūgts sniegt arī vērtējumu, cik droši viņi jūtas savā darbavietā atklāti runāt par savu garīgo veselību vai nepieciešamību pēc kāda atbalsta šai sakarā.

Dati atklāj, ka teju puse  (48%) darba ņēmēju par savu garīgo veselību darbavietā justos droši runāt, tostarp 13% – ļoti droši, bet 35% – drīzāk droši.

Savukārt divas piektdaļas (39%) darba ņēmēju par šo jautājumu darbavietā nejustos droši runāt, tostarp 13% – nemaz nejustos droši, bet 26% – justos drīzāk nedroši.

“Salīdzinot strādājošo gatavību atklāti runāt par savu fizisko un garīgo veselību, secināms, ka, lai gan par savu fizisko veselību darbavietā nejustos droši runāt gandrīz trešdaļa (30%) strādājošo, par savu garīgo veselību atklāti runāt bažītos vēl lielāka daļa – divas piektdaļas (39%) darbinieku,” norāda Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva.

Par savu garīgo veselību vai nepieciešamību pēc atbalsta darbavietā drošāk justos runāt uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji, strādājošie ar augstiem (1501 EUR un vairāk) personīgajiem ienākumiem mēnesī, darbinieki ar atbilstošas darba slodzes vērtējumu, kā arī “hibrīddarba” režīmā strādājošie.

Darba vidē vīrieši biežāk nekā sievietes justos droši runāt par savu garīgo veselību vai nepieciešamību pēc kāda atbalsta.

Savukārt mazāk droši par šiem jautājumiem runāt būtu tieši veselības un sociālās aprūpes jomā nodarbinātie, kā arī darbinieki, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu.

Ar ieklausīšanos vien nepietiek

Aptaujas dati rāda, ka nepieciešamība pēc atklātākas sarunas par garīgo veselību Latvijā joprojām ir būtiska – gan sabiedrībā kopumā, gan darba vidē. Taču ar iespēju par garīgo veselību runāt vien nepietiek – būtiski ir arī tas, vai cilvēks jūtas sadzirdēts un drošs, runājot par savu pieredzi.

Par pētījumu

Pētījumu par garīgās veselības jautājumiem pētījumu un konsultāciju kompānija Fifty5Blue veica laikā no 2026. gada 22. līdz 28. septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1130 Latvijas iedzīvotājus, tostarp 810 darba ņēmējus.

Fifty5Blue pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Fifty5Blue strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Fifty5Blue

Fifty5Blue ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Fifty5Blue ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 80 pasaules valstīs.

Latvijā kompānijai ir vairāk nekā 30 gadu pieredze, veicot tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedzot ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Kontakti

Signe Kaņējeva
Fifty5Blue Lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
+371 67096300
signe.kanejeva@fifty5blue.com