Dzimšanas dienas mums parasti saistās ar saviem, radinieku, draugu un paziņu svētkiem. Tiek pirkti ziedi, gatavoti apsveikumi, sapostas telpas, klāti galdi, aicināti viesi. Ikdienu nomaina no citām dienām atšķirīga atmosfēra, kādas īpašas sajūtas, kas zibenīgi rod kopskatu par iepriekšējo nodzīvoto gadu. Sajūtas, kas dienu padara labāku. Sajūtas, kas liek aizmirst pārestības. Sajūtas, kas raksturīgas tikai šai vienai dienai.

Dzimšanas diena ir individuāli svētki. Katrs no gadiem ir atšķirīgs un īpašs. Dzimšanas dienas saistās arī ar dāvanām. Savā dzimšanas dienā mēs ne tikai saņemam ziedus un apsveikumus, bet arī paši sakām paldies saviem vecākiem un ģimenei, pateicamies par sniegto mīlestību un atbalstu, par to labsajūtu un mieru, ko saņemam, dzīvojot kopā. Savus apsveicējus sagaidām ar prieku un pateicību, lai nākamajā gadā satiktos atkal.

Rīt- 18. novembrī- ir kāda īpaša dzimšanas diena- Latvijas valsts dzimšanas diena, kuru mēs sagaidām kopā kā šīs sabiedrības līdzcilvēki. Kā katrs mēs izjūtam un svinam šos svētkus? Vai tā ir svētku diena kalendārā un papildus brīvdiena? Un tikai. Vai kaut kas vairāk?

Galvaspilsētas svētku rota, karaspēka parāde, pasākums pie Brīvības pieminekļa un citām valsts svētvietām, svētku salūts, izkārtie valsts karogi pie mājām, valsts un pašvaldības organizētie svētku pasākumi - ir kā jau ierasti un pašsaprotami, kur svētku sajūtas vēl papildus pastiprina plašssaziņas līdzekļi. Valsts simbolikas lietošana šajās dienās ir savas identitātes un piederības apliecinājums mūsu valstij.

Mūsu uzņēmumā šogad redzami speciāli veidoti svētku plakāti, savus sadarbības partnerus un klientus esam apsveikuši svētkos, nosūtot īpaši veidotas apsveikuma kartiņas. Kā piederības zīmes valstij un uzņēmumam pie apģērba ir piestiprinātas svētku lentītes. Latvijas karogi plīvo uzņēmuma karogu mastos, karodziņi- pie uzņēmuma automašīnām. Kopības sajūtas valsts svētkos uzņēmumā šogad ir ievērojami atšķirīgākas no iepriekšējiem gadiem.

Vai šīs svētku izjūtas līdzinās priekam kā paša dzimšanas dienā? Ja atbilde ir jā, tad mēs patiešām izjūtam šos svētkus kā savus. Ja atbilde ir nē, tad atbildes meklējumos nevajadzētu aizklīst pārāk tālu- varbūt, ka paša sirds meklē piedošanu pāridarījumos, kuri saņemti vai izjusti savstarpējās cilvēciskās attiecībās, kuras nevaram vairs ietekmēt. Varbūt, ka esam daudz prasīgāki pret valsti, kurā dzīvojam, bet valsts prasības ignorējam vai izpildām pēc atlikuma principa?

Visam ir sava cena, un par visu mēs maksājam arī paši. Un ne vienmēr tā ir nauda,- arī laiks, ko veltām savstarpējām attiecībām, ir tik svarīgs. Smaids, ko dāvājam viens otram, uzsākot darba dienu. Sirsnība un sapratne, ko sniedzam un sagaidām viens no otra. Arī atbildība. Neiecietība pret paviršību. Pašcieņa un cieņa pret otru. Pieklājības izpausmes savstarpējās attiecībās. Un daudzas jo daudzas citas mūsu savstarpējās attieksmes un rīcības izpausmes. Gluži kā dāvanas, ko mēs sagaidām un meklējam citiem. Un tas, kā mēs tās esam sarūpējuši katrs atsevišķi, kā tās dāvinām viens otram- iespējams, ka tas ir tas, kā mēs veidojam šo savu īpašo sajūtu mūsu kopējos valsts svētkos.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija! Daudz laimes mums katram šajā dienā!