Pēdējie četri gadi Latvijā ir bijuši piesātināti ar dažādiem globāla mēroga notikumiem (piemēram, Covid-19 pandēmija, pilna mēroga Krievijas iebrukums Ukrainā). Vienlaikus šiem notikumiem Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu ietekmējuši vietēja mēroga sociāli-politiskie, kā arī dažādi kultūras un sporta notikumi (piemēram, Dziesmu un Deju svētku svinēšanas pasākumi un Latvijas sportistu panākumi).

Pētījumu kompānija Kantar noskaidroja, kādi ir iedzīvotājiem aktuālākie jautājumi pēdējo gadu sociāli-politisko norišu kontekstā, kā arī, kuri notikumi atstāja pozitīvu vai negatīvu iespaidu uz iedzīvotāju noskaņojumu.

Pēdējo gadu notikumi Latvijas iedzīvotājiem kopumā aktualizējuši plašu jautājumu loku, visbiežāk izceļot mentālo veselību (41%), valsts drošību (39%), valsts valodas lietošanu (38%), kā arī līdzekļu taupīšanu (35%).

Pētījuma rezultāti atklāj, ka iedzīvotājiem aktuālākie jautājumi atšķiras paaudžu griezumā. Vidējai un vecākai paaudzei (55-74 gadi), biežāk nekā sabiedrībai kopumā, ir aktuāli jautājumi par atbalstu militārajam dienestam (26%), kā arī valsts valodas lietošanu (44%). Iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 54 gadiem biežāk pievērš uzmanību mentālās veselības jautājumiem, tādiem kā izdegšana un depresija (47%), kā arī izvērtē taupīšanas iespējas (41%). Savukārt iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 39 gadiem biežāk atzīmē, ka novērtē iespējas satikties un komunicēt (17%), kā arī iespējas strādāt attālināti (40%). Jaunieši (16-24 gadi) biežāk pamanījuši, ka sabiedrībā vairāk tiek runāts par vardarbību (40%).

Kādi notikumi ir negatīvi ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu?

Starp visu Latvijas iedzīvotāju atbildēm iezīmējas trīs notikumi, kas salīdzinoši biežāk ir negatīvi ietekmējuši iedzīvotāju noskaņojumu: cenu pieaugums (57%), karadarbība Ukrainā (48%) un Covid-19 pandēmija (47%).

Covid-19 pandēmija īpaši ietekmējusi vecākas paaudzes (65-74 gadi) noskaņojumu (60%). Savukārt iedzīvotājiem vecumā 25-34 gadi negatīvas emocijas biežāk veicinājis Euribor likmes pieaugums (33%). Izglītības sistēmas reorganizācijas jautājumi negatīvo noskaņojumu biežāk radījuši sievietēm (23%) nekā vīriešiem (13%).

Kādi notikumi ir pozitīvi ietekmējuši Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu?

Atbildot uz jautājumu, kādi notikumi atstāja pozitīvu iespaidu uz Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu, biežāk tika atzīmētas atbildes par Latvijas sportistu panākumiem (31%), Dziesmu un Deju svētku pasākumiem (29%), kā arī attālinātā darba iespējām (25%).

Pētījuma rezultātos ir vērojama tendence atbildēm atšķirties gan dažādu dzimumu, gan paaudžu mērķa grupās. Sievietes biežāk nekā vīrieši atzīmē, ka viņu noskaņojumu pozitīvi ietekmēja iespēja saņemt valsts atbalstu ģimenēm ar bērniem (23%), kā arī attālināta darba iespējas (30%). Savukārt vīrieši biežāk nekā sievietes atzīmēja NATO paplašināšanos (19%) un patriotisma pieaugumu Latvijā (16%).

Jauniešu vidū (16-24 gadi), biežāk nekā sabiedrībā kopumā, pozitīvas emocijas veicinājušas Latvijas prezidenta ievēlēšana (27%), daudzveidīgs kultūras pasākumu piedāvājums (16%), Partnerības likuma pieņemšana (15%), tautas sporta attīstība (13%) un Eiropas zaļā kursa realizācija (10%).

Vidējai un vecākai paaudzei (55-74 gadi), biežāk nekā sabiedrībā kopumā, pozitīvas emocijas veicinājuši Latvijas sportistu panākumi (37%), Dziesmu un deju svētki (35%), valsts pabalsti iedzīvotājiem (26%) un patriotisma pieaugums sabiedrībā (17%).

Latvijas iedzīvotājiem aktuālo jautājumu un notikumu analīze ļauj secināt, ka Latvijas sabiedrībā lielāko satraukumu rada veselības, drošības (tai skaitā finansiālās drošības), kā arī sabiedrības sašķeltības jautājumi. Tikmēr sabiedrību pozitīvi visvairāk iedvesmo kultūras pasākumi un sasniegumi sportā.

Par pētījumu

Ikgadējs “Latvijas iedzīvotāju vērtību pētījums”, kas norisinājās no 2024. gada 27. marta līdz 2024. gada 5. aprīlim, aptaujājot 1200 Latvijas iedzīvotājus vecumā 16-74 gadi.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.