Latvijas sabiedrību kopumā raksturo gan tādas īpašības kā pacietība, strādīgums un izturība, gan satraukums par ikdienas notikumiem, vēlme pažēloties un noslēgties sevī. Taču mīlestība pret kultūru un svētku svinēšanu vieno Latvijas sabiedrību.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (58%) sabiedrību kopumā raksturo kā sīkstu un izturīgu. Šīs īpašības ir palīdzējušas gadu gaitā pārvarēt kā dažādus globālus, tā arī vietēja mēroga notikumus.

Vairāk nekā 41% iedzīvotāju kopējo noskaņu valstī raksturo kā depresīvu un satrauktu. Bažīgumu un nomāktību veicina cenu pieaugums, nepieciešamība taupīt, mentālās veselības jautājumi, kā arī valsts drošības un sabiedrības šķelšanās jautājumi.

Vairāk nekā trešā daļa sabiedrības (38%) uzskata, ka iedzīvotāji Latvijā ir sevī noslēgti. Tas var norādīt uz sabiedrības kopējo nogurumu un vēlmi skaidrāk redzēt valsts ilgtermiņa mērķus.

Iedzīvotāji, kuriem ir augstāki personīgie ienākumi (1500 EUR un vairāk), kā arī Vidzemes reģionā dzīvojošie biežāk redz, ka mēs esam sabiedrība, kurai patīk paust neapmierinātību un pažēloties (36%). Tomēr, neskatoties uz to, gandrīz ceturtā daļa (24%) sabiedrības ir patriotiski noskaņoti, īpaši iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem.

Aptuveni trešdaļai (38%) Latvijas iedzīvotāju ir vēlme baudīt pozitīvas emocijas, apmeklējot dažādus kultūras pasākumus un svinot svētkus. Svētku svinēšana un kultūras pasākumu apmeklēšana sevišķi izteikta ir vidējai un vecākai paaudzei (55-74 gadi).

Iedzīvotājiem, kuriem ikdienā ir svarīgi apmeklēt kultūras pasākumus un rast prieku, pēdējo trīs gadu laikā pozitīvu noskaņojumu ir radījuši gan Dziesmu un Deju svētku pasākumi, gan Latvijas sportistu panākumi. Kantar “Latvijas iedzīvotāju vērtību pētījuma” rezultāti rāda, ka nedaudz vairāk nekā trešā daļa (37%) iedzīvotāju Latvijā uzskata, ka nozīmīgākās vērtības ir draudzīgums, ģimeniskums un labsirdība. Savukārt piektajai daļai (21%) ir būtiski ikdienā saglabāt optimismu.

Atšķirīgas vērtības Latvijas sabiedrībā var vērot arī paaudzēs.

Jaunieši (16-24 gadi) saskata ģimeniskumu kā vērtību. Viņuprāt, pēdējo gadu notikumi aktualizējuši jautājumus, kas skar vardarbību ģimenē un sabiedrībā kopumā.

Tāpat jaunieši uzskata, ka pozitīva ietekme uz sabiedrības noskaņojumu ir šādām norisēm: daudzveidīgs kultūras pasākumu piedāvājums, tautas sporta attīstība, jauna prezidenta ievēlēšana, partnerības likuma pieņemšana, kā arī Eiropas Zaļā kursa realizācija.

Paliekot nedaudz vecākiem (25-39 gadi), izteikti pieaug draudzīguma nozīme. Tāpēc šī paaudze pēdējo gadu laikā biežāk nekā cita vecuma cilvēki novērtē iespēju satikties un komunicēt. Viņuprāt, pozitīva ietekme uz sabiedrību ir bijusi arī iespējai strādāt attālināti.

Gados vecāku cilvēku (55-74 gadi) vidū pieaug tādas vērtības kā pacietīgums un prasme priecāties. Viņuprāt, pozitīva ietekme uz sabiedrību ir bijusi Dziesmu un Deju svētku pasākumiem, kā arī dažādu Latvijas sportistu panākumiem sportā. Tāpat pozitīvs iespaids ir bijis valsts sniegtajiem pabalstiem iedzīvotājiem (piem., elektroenerģijas, apkures cenu kompensēšana) un arī patriotisma pieaugumam sabiedrībā.

Gados vecāku cilvēku vidū pēdējo gadu notikumi raisījuši nozīmīgi augstāku interesi par drošību, dienestu Zemessardzē un lielāku atbalstu militārajam dienestam. Arī valsts valodas lietošanas jautājums ir aktuālāks tieši šajā vecuma grupā.

Latvijas iedzīvotāju vidū aizvien saglabājas optimisms un spēja paskatīties uz lietām no gaišās puses. Tradīcijas, Latvijas sportistu panākumi sportā, interešu izglītība un dažādas radošās izpausmes veicina sabiedrības spēju priecāties un svinēt svētkus.

Par pētījumu:

Ikgadējs “Latvijas iedzīvotāju vērtību pētījums”, kas norisinājās no 2024. gada 27. marta līdz 2024. gada 5. aprīlim, aptaujājot 1200 Latvijas iedzīvotājus vecumā 15-74 gadi.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.