Pētījumu kompānija Kantar regulāri seko līdzi dažādiem ar darbinieku noskaņojumu saistītiem jautājumiem un arī šogad veica pētījumu par darbinieku kopējo apmierinātību ar savu pašreizējo darbu. Tajā cita starpā tika identificēti galvenie iemesli, kas strādājošos notur pašreizējā darbā un kas savukārt veicinātu lēmuma pieņemšanu par darba maiņu, kā arī noskaidrots darbinieku viedoklis par iespējām atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā.

Pētījuma rezultāti  atklāj, ka gandrīz 3/4 (71%) darba ņēmēju kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, tostarp aptuveni katrs desmitais strādājošais (13%) ir ļoti apmierināts, kamēr 1/4 (25%) darbinieku ar savu pašreizējo darbu nav apmierināti.

Darbinieku kopējā apmierinātība ar savu darbu divu gadu laikā ir nozīmīgi samazinājusies, šai periodā būtiski krītoties tieši «ļoti apmierināto» darbinieku īpatsvaram (no 22% uz 13%), pēdējos piecos gados sasniedzot salīdzinoši zemāko darbinieku apmierinātības rādītāju.

Kantar Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Covid periodā bija vērojams būtisks “ļoti apmierināto” darbinieku īpatsvara kāpums, strādājošiem novērtējot gan dzīves “patiesās vērtības”, gan to, ka vispār ir darbs, kamēr 2023. gadā, darbiniekiem izjūtot pēc-Covid perioda “nogurumu”, kā arī savā ikdienas dzīvē saskaroties ar ģeopolitisko notikumu negatīvajām sekām (energokrīze, cenu kāpums, darba samaksas neatbilstība straujajam inflācijas līmeņa kāpumam u.c.), strādājošie Latvijā ir kļuvuši prasīgāki un kritiskāki savā vērtējumā, un vienlaikus arī atvērtāki citām, sevišķi finanšu ziņā pievilcīgākām alternatīvām”.

Darbinieku apmierinātības rādītāja kontekstā daba devējiem ir būtiski saprast, kādi ir galvenie iemesli un motivatori, kas darbiniekus Latvijā pašlaik notur esošajā darbā un kas savukārt veicinātu lēmuma pieņemšanu par darba maiņu?

Darbiniekus pašreizējā darbā visvairāk notur pārliecība par darba vietas stabilitāti

Pētījuma rezultāti liecina, ka strādājošos darbā pašlaik visvairāk notur darba vietas stabilitāte jeb drošums (38%). Darba ņēmējiem Latvijā kopumā ir svarīga organizāciju ilgtspējīga, veiksmīga darbība, un tai sekojoša pārliecība, ka darbs ir šodien un būs arī rīt.

Darbavietas stabilitāte kā biežāk minētais iemesls atklājās arī Kantar iepriekš veiktajos pētījumos (2014., 2017., 2019. un arī 2021. gadā), tomēr šogad, salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, šī aspekta nozīmīgums ir samazinājies, rādītājam atgriežoties 2019.gada (pirms pandēmijas) līmenī.

Nākamie būtiskie attiecību ciešuma iemesli ar savu darbavietu strādājošajiem Latvijā ir: labas attiecības ar kolēģiem, labs iekšējais mikroklimats (29%) un uzņēmuma atrašanās vieta (tuvu dzīvesvietai) (28%), kam seko atbilstošs atalgojums (26%), elastīgs darba laiks (26%), šos iemeslus nosaukuši vairāk nekā 1/4 darbinieku.

Vairāk nekā 1/5 darbinieku darbā pašlaik notur interesants darba saturs (patīk darbs, nozare) (23%), kā arī grūtības atrast citu darbu, citu alternatīvu trūkums (22%).

Aplūkojot datus dinamikā, atklājas, ka divu gadu laikā ir samazinājusies darba vietas stabilitātes un labu darba apstākļu nozīme, kamēr pieaugusi laba mikroklimata, elastīga darba laika un papildu bonusu loma un nozīme. “Iespējams, ka, darba devējiem nespējot celt atalgojumu atbilstoši straujajam inflācijas līmeņa kāpumam, tieši materiālie un nemateriālie bonusi (piem., elastīgs darba laiks, attālināts darbs) ir tas rīks, ar kuru darba devēji atbilstoši savām iespējām var operēt, nodrošinot darbinieku apmierinātības un lojalitātes līmeņa saglabāšanos un pat kāpumu”, norāda Signe Kaņējeva.

Darba vietas stabilitāti kā būtisku iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, tradicionāli biežāk uzsver darba ņēmēji ar zemākiem ģimenes vidējiem ienākumiem uz vienu cilvēku mēnesī, valsts vai pašvaldību sektorā nodarbinātie, kā arī strādājošie ar lielāku darba stāžu organizācijā (16 un vairāk gadu).

Labas attiecības ar kolēģiem, labs iekšējais mikroklimats salīdzinoši būtiskāks ir strādājošajiem ar nelielu darba stāžu organizācijā (1-2 gadi).

Uzņēmuma atrašanās vietu (tuvu dzīves vietai) kā būtisku iemeslu, kas notur pašreizējā darbā, vidēji biežāk norāda strādnieki, darbinieki ar zemiem personīgajiem (līdz 500 EUR)  ienākumiem mēnesī, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu, un izglītības jomā nodarbinātie, kā arī mazajos uzņēmumos (10 – 49 darbinieki) strādājošie.

Savukārt to, ka pašreizējā darbā viņus lielā mērā notur tieši atbilstošs atalgojums, salīdzinoši biežāk uzsvēruši augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, speciālisti, strādājošie ar augstiem personīgajiem ienākumiem  (1301 EUR un vairāk), informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā nodarbinātie, tie darbinieki, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši mazāk par 1 gadu, privātā sektora un lielo uzņēmumu (250 un vairāk) darbinieki, tie, kuri vienlaikus ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu un arī savu darba slodzi vērtē kā atbilstošu.

Elastīgs darba laiks salīdzinoši svarīgāks ir darbiniekiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kā arī mikro (1 – 9 darbinieki) uzņēmumos nodarbinātajiem, kamēr interesants darba saturs – vadītājiem un speciālistiem.

To, ka pašreizējā darbā notur tikai labāku alternatīvu trūkums, caurmērā biežāk norāda darbinieki vecumā no 55 līdz 65 gadiem, strādnieki, darbinieki ar zemiem personīgajiem (līdz 500 EUR) ienākumiem mēnesī, NVO nodarbinātie, lauku reģionos strādājošie, kā arī darbinieki, kuri ir neapmierināti ar savu pašreizējo darbu un savu darba slodzi raksturo kā pārāk augstu.

Strādājošie no darba galvenokārt aizietu lielāka atalgojuma dēļ

Saskaņā ar Kantar veiktā pētījuma rezultātiem, strādājošie no darba galvenokārt aizietu lielāka atalgojuma dēļ (58%). Jāatzīmē, ka šis iemesls kā visbūtiskākais lēmumam par darba maiņu ir minēts arī visos iepriekšējos – 2014., 2017., 2019. un arī 2021. gada – pētījumos, tomēr šogad, salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, šī aspekta nozīmīgumam ir tendence pieaugt.

Nākamie biežāk minētie darba maiņas iemesli ir: personīgie apsvērumi (ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c.) (23%) un labāki piedāvātie labumi un bonusi (20%), tos nosaucis katrs piektais darbinieks.

Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko mazāks stresa līmenis (18%), slikti darba apstākļi (17%) un neapmierinošas attiecības ar kolēģiem (slikts iekšējais mikroklimats) (17%).

Salīdzinot ar 2021.gada (“Covid-perioda”) pētījumu, divu gadu laikā ir samazinājusies uzņēmuma reorganizācijas, darbības pārtraukšanas ietekme, kamēr pieaugusi mazāka stresa līmeņa, līdzsvara starp darbu un personīgo dzīvi, kā arī elastīga darba laika loma un nozīme.

Lielāku atalgojumu kā galveno iemeslu darba maiņai caurmērā biežāk ir minējuši darbinieki vecumā no 35 līdz 44 gadiem, darbinieki ar pamatizglītību, nodarbinātie, kuri ir neapmierināti ar savu pašreizējo darbu un apsver iespēju mainīt savu pašreizējo darba vietu.

Personīgus apsvērumus (ģimenes stāvoklis, veselība, vecums u.c.) kā iemeslu aiziešanai no darba vidēji biežāk ir norādījuši darbinieki vecumā no 55 līdz 65 gadiem, strādājošie ar lielāku darba stāžu organizācijā (16 un vairāk gadu), kā arī strādnieki.

Attiecībā uz labākiem piedāvātiem labumiem un bonusiem nozīmīgas atšķirības sīkākās sociāli demogrāfiskās grupās neiezīmējas, kamēr mazāku stresa līmeni kā būtisku iemeslu darba maiņai, salīdzinoši biežāk ir uzsvēruši finanšu un apdrošināšanas jomā nodarbinātie, kā arī tie, kuri ir neapmierināti ar savu pašreizējo darbu, un savu darba slodzi raksturo kā pārāk augstu.

Divi no pieciem darbiniekiem uzskata, ka viņiem ir pieaugušas iespējas atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā

Ņemot vērā, ka galvenais iemesls darba maiņai strādājošo vidū ir atalgojums, ir interesanti aplūkot, kādas darbinieku pašu vērtējumā ir viņu iespējas atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā.

Kopumā 2/5 (39%) darbinieku uzskata, ka viņiem ir pieaugušas iespējas atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā, tostarp aptuveni katrs desmitais strādājošais (11%) ir pat ļoti par to pārliecināts, kamēr līdzīgs skaits strādājošo (38%) ir piesardzīgāki savā vērtējumā un šādas iespējas nesaskata.

To, ka viņu iespējas atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā, ir kopumā pieaugušas, salīdzinoši biežāk ir norādījuši gados jaunāki darbinieki (18-34 g.v.), rīdzinieki, informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā nodarbinātie, darbinieki ar nelielu darba stāžu organizācijā (1-2 gadi), tie, kuri pašlaik strādā “hibrīddarba” režīmā, apsver darba maiņas iespēju, un kuri gribētu strādāt privātajā sektorā.

Pretēji, to, ka viņu iespējas atrast labāk apmaksātu darbu savā jomā, kopumā nav pieaugušas, vidēji biežāk ir atzinuši gados vecāki darbinieki (55-65 g.v.), Latgalē strādājošie, darbinieki ar lielāku darba stāžu organizācijā (16 un vairāk gadu), valsts vai pašvaldības (sabiedriskajā) sektorā nodarbinātie tie, kuri savu pašreizējo emocionālo labsajūtu dzīvē kopumā un arī darbā raksturo negatīvi.

Par pētījumu

Pētījumu par dažādiem personāla vadības un darba tirgus jautājumiem pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica laikā no 2023. gada 25. līdz 27. aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 850 darba ņēmēju.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Kantar 

Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.

Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Signe Kaņējeva

Lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte

tālr.: 67 096 300
e–pasts: signe.kanejeva@kantar.com