Digitalizācija – jauni risinājumi, jauni paradumi…. (pārdomas pēc konferences Digital Enterprise Show , 13.-15.jūnijs Malaga)

Pēc ilgāka laika kopā ar kolēģēm radās iespēja apmeklēt starptautisku konferenci Malagā par šobrīd ļoti aktuālu tēmu – biznesa procesu digitalizācija.   Par to šobrīd runā daudz un arī personāla vadībā šo mēs ieviešam dažādos procesos.

            Runājot par uzņēmumu digitalizāciju, konferencē tika uzsvērts, ka pašreizējais sociālekonomiskais un vides scenārijs vidējā termiņā ir neskaidrs. Uzņēmumiem ir svarīgi pieņemt un ieviest vienotu procesu pārvaldības digitalizāciju.

            Neapšaubāmi digitalizētie biznesa procesi ietaupa vadītāju un darbinieku laiku. Lēmumu pieņemšana notiek ātrāk, mazāk tiek patērēts laiks diskusijām, kas ne vienmēr ir labi. Savstarpējā komunikācija un diskusijas ir svarīgas , lai komanda jūtas labi un emocionālais klimats uzņēmumā ir veselīgs.

Tāpēc, lai optimizētu resursus un uzlabotu lēmumu pieņemšanas laiku un efektivitāti, galvenā nozīme ir virzībai uz uzņēmumu digitalizāciju.

Mūsdienās digitalizāciju ievieš ne tikai biznesa procesos, bet tiek digitalizētas pilsētas, piedāvājot iedzīvotājiem izmantot dažādus pakalpojumus. Konferencē tika minēts projekts “Kyiv Digital”. Projekta misija ir izveidot Kyiv par gudru un ilgtspējīgu pilsētu, ieviešot iedzīvotājiem ērtus un pieejamus pakalpojumus. Projekts pilsētas iedzīvotājiem piedāvā pieejamākus publiskos pakalpojumus. Projekta prioritāte ir gudras pilsētas uz cilvēku vajadzībām vērstas koncepcijas, nodrošinot sniegto pakalpojumu pārredzamību un nemitīgas atsauksmes un ierosinājumus no iedzīvotājiem.

Mūsdienu strauji mainīgajā digitālajā vidē tādu faktoru kā mākslīgais intelekts, mākoņdatošana un cilvēka uzvedība  uzņēmumiem rada jaunus digitālos riskus, tas var apdraudēt to drošību, datu integritāti un kopējo uzņēmuma darbību. Proaktīvi izprotot un risinot šos riskus, organizācijas var uzlabot savas kiberdrošības pozīcijas, aizsargāt to  vērtības, saglabāt vērtīgu informāciju un nodrošināt digitālās infrastruktūras noturību. Daudzi no šiem riskiem ir jauni, un nav nekādas standartizācijas vai prakses, kas palīdzētu saglabāt to drošību. 

Citējot Einšteinu “Mēs nevaram atrisināt savas problēmas ar tādu pašu domāšanu, kādu mēs izmantojām, tās radot”. Lielākā daļa globālo ilgtspējas problēmu — no enerģētikas, transporta, bada, veselības, bioloģiskās daudzveidības, ūdens, izglītības — prasa jaunu, inovatīvu, ar mākslīgo intelektu saistītu risinājumu. Izpratne par uz ilgtspējīgumu orientētu inovāciju ir galvenais, kas jādara labi, darot labu.

Galvenie secinājumi:

 

– galvenie stimuli inovāciju īstenošanai cilvēkresursu stratēģijā ir digitālo procesu prasmīga ieviešana ,

– jābūt pastāvīgi darbojošai cilvēku grupai, kas vada visu uzņēmuma pārveidojošo projektu pārmaiņu vadību.

– pārmaiņu kultūras virzīšana un ekosistēmas veidošana ir svarīga,

– adaptācijas izaicinājumi darbinieku domāšanā un praksē.