Vērtības jēdziens pēdējo gadu laikā pasaules globālo satricinājumu iespaidā ir ieguvis būtiski spēcīgāku skanējumu – gan valstiskā mērogā, gan katra uzņēmuma un arī indivīda līmenī. Ir vērtības, kas visiem ir kopīgas, un ir arī tādas, kas var būtiski atšķirties. Pat viena uzņēmuma ietvaros ar kopīgu iekšējo kultūru un vērtību sistēmu var redzēt zināmu vērtību noslāņošanos starp dažādu paaudžu darbiniekiem. Tomēr tas nebūt nav slikti, un uzņēmumu vadītājiem ir, ko pamācīties, pat no pašiem jaunākajiem darbiniekiem.

 Pēdējos gados priekšplānā arvien vairāk izvirzās darbinieku personīgās vērtības. Dažas no tām ir kopīgas visiem, piemēram, iespēja strādāt attālināti un sabalansēt darba un privātās dzīves līdzsvaru, aktīva informācijas apmaiņa un savstarpēja komunikācija, fakts, ka darba vidē ar viņiem sarunājas, uzklausa un dod atgriezenisko saiti, iesaiste un līdzdalība uzņēmuma dzīvē, t. sk. aktivitātēs, kas tieši neskar darba pienākumus, kā arī sociālie kontakti uzņēmuma ietvaros.

 Darba un privātās dzīves balanss ir aktuāls visiem, bet cēloņi ir atšķirīgi. Mūsu dzīves temps ir ļoti ātrs, tas attiecas arī uz darbu, pienākumu apjoms ir liels, darbu izpildes termiņi - īsi. Vecākajām paaudzēm jāapvieno darba dzīve ar rūpēm par ģimeni, bērniem, to pulciņiem, dažādiem hobijiem utt. Jauniešiem ir vajadzīgs privāts laiks mācībām, studijām, sociālajai dzīvei un izklaidei. 

 Tomēr salīdzinājumā ar vēl nesenu pagātni pirms pieciem vai desmit gadiem ir izkristalizējušās arī būtiskas paaudžu atšķirības. Visvairāk sašūpojusies ‘stabilitātes’ pozīcija - tā joprojām ir ļoti svarīga vecākajām paaudzēm, t.i., X paaudzei (dzimuši laikā starp 1961. un 1981. gadu) un mileniāļiem jeb Y paaudzei (dzimuši laikā no 1982. līdz 2000. gadam). Toties Z paaudze (dzimuši pēc 2000. gada) to vairs neuzskata par milzīgu ieguvumu, tā ir vairāk gatava dažādām pārmaiņām un izaicinājumiem, var mainīt darbu ik pēc diviem, trim gadiem vai pat biežāk, un lojalitātei vairs nav tik liela nozīme. Z paaudze ir lojāla sev un savām vērtībām, ne darba devējam – lojalitāte tiek uztverta citādi.

Tāpat būtiski atšķiras savstarpējo attiecību veidošana. Vecākās paaudzes un X paaudze respektē hierarhisko kārtību un gados vecākus kolēģus, savukārt mileniāļi un Z paaudze tam nepiešķir tik fundamentālu nozīmi, kaut arī nevarētu teikt, ka gados jaunāki cilvēki neciena vecāko paaudzi. Tas var raisīt zināmu nesaprašanos, jo vecākam kolēģim var būt grūti pieņemt familiāru komunikācijas stilu un pirmoreiz satikta kolēģa uzrunāšanu uz “tu”, taču to nevajadzētu uztvert kā necieņas izpausmi – gluži vienkārši Z paaudze uztver pasauli citādi, bez šīs hierarhiskās pietātes. Ja abas puses ir gatavas viena otru uzklausīt un sadarboties, ieguvumi abām paaudzēm var izrādīties būtiski. 

Jaunā paaudze domā mazāk stereotipiski. Jauniešiem nereti piemīt plašāks, brīvāks skatījums uz lietām, toties gados vecāki kolēģi, piemēram, X un Y paaudze, ir ar lielāku darba un pieredzes stāžu un var dalīties ar padziļinātākām zināšanām. Tāpēc darba devējiem būtu jāstrādā gan ar X un vecākām paaudzēm, gan jaunākiem darbiniekiem, lai palīdzētu izprast un novērtēt otras puses īpatnības un rast kopīgu valodu.

Piemēram, “Reitan Convenience Latvia” atbalsta birojā strādā kolēģi ar 10, 20, 30 un pat 50 gadu stāžu, pirmspensijas vecuma cilvēki, kuru vērtību izpratne un attieksme pret darbu radikāli atšķiras no astoņpadsmit vai divdesmitgadīgajiem Caffeine baristām, kuriem šī bieži vien ir pirmā darba pieredze. Šeit ir augsne pārpratumiem un kolektīva nesaliedētībai. “Caffeine” tīklā strādā ap 150 Z paaudzes pārstāvju, un nevar nerēķināties ar viņu viedokli, taču vienlaikus viņiem ir jāatgādina, ka uzņēmumā strādā arī cilvēki ar atšķirīgiem paradumiem, pieredzi un vērtībām. Uzņēmumā ļoti palīdz nesen uzsāktā Dzīvesziņas programma, kas vērsta uz darbinieku pilnveidošanu un izglītošanu vispārcilvēciskās lietās, saskarsmes prasmēs, emocionālajā labsajūtā utt., ne tik daudz profesionālās prasmēs, tam paredzētas citas apmācības. 

 Arī kritēriji, pēc kuriem savu darbavietu mūsdienās izvēlas katras paaudzes pārstāvji, jūtami atšķiras. X paaudze un zināmā mērā vēl arī Y paaudze nāk pie darba devēja ar savu pieredzi un piedāvājumu, ko viņi var sniegt uzņēmumam, kāda ir viņu pievienotā vērtība. Šīm paaudzēm darba vieta ir vieta, kur veikt savus pienākumus uzņēmuma labā. Z paaudzei raksturīga cita attieksme – viņi grib zināt, ko uzņēmums var piedāvāt viņiem un kā uzņēmums padarīs viņu dzīvi tik interesantu, lai viņi vispār gribētu strādāt šajā uzņēmumā. Ja vecāku paaudžu cilvēki novērtē uzņēmuma stabilitāti un noteikti izvērtē darbības jomu, jaunieši izvēlas populāru zīmolu, kas ir gana ambiciozs un zināms sabiedrībā. Būtiska nozīme ir tam, cik uzņēmums ir veiksmīgs, jo arī paši jaunieši grib būt veiksmīgi un identificēties ar veiksmīgu darba devēju/zīmolu. Z paaudze neko negrib gaidīt, visu grib iegūt tūlīt, jo dzīves temps ir kļuvis neizsekojami straujš, ir jāpaspēj. Turklāt viņi sagaida kvalitāti gan darba vietas fiziskā un tehniskā nodrošinājuma ziņā, vides ziņā, gan dažādus atraktīvus bonusus, gan arī lai būtu interesanti – lai būtu motivācijas programmas, apmācības, saviesīgi pasākumi, sociālās dzīves aktivitātes, viņiem ir vajadzīgi papildu kairinājumi. Jaunieši pieprasa un novērtē ne tikai materiālu ieguvumu un dažādas izklaidējošas aktivitātes, taču labprāt arī paši aktīvi iesaistās, piemēram, labdarības darbā, kolektīvā sportošanā utml. 

Jāatzīst, ka daļa no Z paaudzes nav sagatavoti darba tirgum. Tie ir astoņpadsmit-divdesmit gadus veci jaunieši, daudzi mācās, studē un vēl tikai meklē savu ceļu dzīvē. Mēs bieži vien kā pirmais darba devējs tikai veidojam viņu izpratni par darbavietu un darba devēju kā tādu. Arī pašu jauniešu pieredzes ir dažādas – daži ir palīdzējuši vecākiem, strādājuši vasaras brīvlaikos, kāds nāk no lielām ģimenēm, kur katram ir bijuši regulāri izpildāmi pienākumi, bet ir arī tādi, kas pat nenojauš, ka strādāt nenozīmē tikai aiziet uz darbavietu, tā ir atbildība par veiktā darba kvalitāti un uzņēmuma finansēm, materiālajām vērtībām, tie ir obligāti veicami pienākumi, attieksme pret savu finanšu plānošanu un apsaimniekošanu, nodokļu nomaksu. Skolās skolēnus diemžēl nesagatavo darba tirgum no darba ņēmēja viedokļa, tādēļ liela nozīme ir tam, kas apgūts vai izskaidrots ģimenē.

 Manuprāt, galvenais darba devēja uzdevums un vienojošais faktors paaudzēm ir darbinieku iesaiste. Jebkuros pasākumos – vai tās būtu sporta spēles, apmācības vai saviesīgas aktivitātes, jāiesaista visi darbinieki. Vislielākā kļūda ir pieņemt, ka kādai darbinieku grupai attiecīgās mācības vai pasākumi nav piemēroti vai interesanti – par to jāļauj lemt cilvēkiem pašiem. “Reitan Convenience Latvia” ir pievienojies Dažādības hartai, un iekļaujoša vide ir viena no mūsu vērtībām – mēs atbalstām darbiniekus un nevienu nediskriminējam viņa dzīvesveida, apģērba, izskata, seksuālās orientācijas vai citu iemeslu dēļ. Jo daudzveidīgāka ir darbinieku komanda, jo vairāk ieguvumu uzņēmumam. Domāju, ka mūsdienās lielākie ieguvēji ir tie uzņēmumi, kam raksturīga Z paaudzes domāšana – atvērti, bez aizspriedumiem, uzņēmīgi, drosmīgi, gatavi iniciēt pārmaiņas, tās pieņemt un pieņemt dažādību.

Vita Fīrere

SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) personāla daļas direktore