2009. gada 31. decembrī saņēmu e-pastu no sava darba kolēģa ar ierasto jaunā gada apsveikumu un pielikumu e-pastam ar nelielu komentāru par pievienoto – „ļoti iepatikās, tāpēc nosūtu arī jums visiem, lai zinām, ka ir tik ļoti daudz laba noticis 2009. gadā Latvijā. Lai mums izdodas vēl labāks 2010.gads!”

2009. gada 30. decembra laikraksta „Diena” žurnālistes Sanitas Uplejas dienas komentārs „Cilvēka spējām nav robežu ne šajā, ne nākamajā gadā” kļuva par mana pārdomu raksta vadmotīvu. Autore bija sagatavojusi 2009. gada pozitīvo sasniegumu uzskaitījumu savai uzrunai, arī kā iespējamu faktu iemantošanai „augstajām valsts amatpersonām, gatavojoties uzstāties ar runām Vecgada vakarā”, savā rakstā aptverot 40 prieka un lepnuma pilnus notikumus Latvijā 2009. gadā, to noslēdzot ar atziņu – „cilvēka spējām nav robežu ne šajā, ne nākamajā gadā”.

Kādas uzrunas mēs katrs esam sadzirdējuši 2009. gada nogalē un jaunajā 2010. gadā? Kādu mērķi un redzējumu esam izvirzījuši nākamajam gadam? Vai to darām darbā vai tikai savās ģimenēs?

Iesākot katru gadu, ikreiz aprakstu iepriekšējā gada darba aktuālākos darba rezultātus. Katru gadu esmu formulējis to pamatdarbības jomu, kas būtu aktualizējama katrā no darbības gadiem un kurā tad cenšos maksimāli vairāk veltīt laiku.

2006. gadā tā bija tiešo vadītāju darba nozīmes aktualizēšana.

2007. gadā – līdzdalība, arī kā kopdarbība starp esošajiem un no jauna pieņemtajiem darbiniekiem, lai sasniegtu labus darba rezultātus.

2008. gadā kā svarīgākā – reaģēšanas ātruma palielinājums uz mūsu klientu un mums līdzās strādājošo vajadzībām.

2009. gadā darba izpildes kvalitāte, jaunievedumi, novatoriski risinājumi – bija esošā un turpmākā darba nodrošinājuma pamats.

2010. gads būs nozares uzņēmumu saliedēšanas un darba aizsardzības un drošības gads. Mums ir svarīgi, lai visi darbinieki, kas no rīta atnāk uz darbu, vakarpusē no tā atgrieztos savās mājās veseli. Nekādi plāni un to izpilde, nekādas jaunās tehnoloģijas un to uzlabojumi nebūs itin nekas, ja tam pamatā nebūs drošs darba izpildījums.

2009. gads mašīnbūves un metālapstrādes industrijā bija tikpat smags kā pats metāls – gan tika apstādinātas ražošanas iekārtas, gan atkal no jauna atjaunots to darbs. Mēs vairāk izbeidzām iepriekš noslēgtās darba attiecības, nekā noslēdzām jaunus darba līgumus – visos gadījumos godprātīgi un ar lielu cieņu un pietāti pret darbu pārtraukušajiem darbiniekiem. Vienlaicīgi, nekad iepriekš šo 12 gadu laikā, kopš strādāju šajā nozarē, netika veikti tik ievērojami biznesa procesu pārkārtojumi, uzlabojumi un pilnveidojumi. Administratīvo izmaksu samazinājumi vairāk kā 40% apmērā, personāla izmaksu samazinājumi vairāk kā 50% apmērā – atteikšanās no iepriekšējo gadu „ekstrām”, „labumiem”, „bonusiem” – īsā laikā un darba likuma prasību ietvaros. Maksimāla funkciju ārpakalpojumu ieviešana, lai nodrošinātu izpildījuma kvalitāti un mazinātu aizvietošanas nenodrošinājuma riskus. Un tā visa rezultātā – mēs šodien strādājam ar cerīgu 2010. gada redzējumu, skaidru tirgus izpratni un mūsu uzņēmuma vietu šajā - ne vairs tikai Baltijas, bet arī Skandināvijas un Centrāleiropas tirgos - tas viss ar mazāku darbinieku skaitu, bet skaidru un mērķtiecīgu kopīgu izpratni. Cilvēka spējām un talantiem nav robežu!

Tāds ir personāla vadītāja redzējums vienā no Latvijas uzņēmumiem. Varbūt, ka mums vajadzētu veidot savu 2009. gada un turpmāko gadu pozitīvo notikumu grāmatu kā veiksmes stāstus par LPVA uzņēmumiem un saviem personāla pārvaldības darba veicējiem. No katra uzņēmuma tikai pa vienam - diviem būtiskākajiem notikumiem, kuriem ir svarīga nozīme uzņēmumam vai pašam personāla vadītājam. Pozitīvo notikumu uzskaitījums varētu būt kā pielikums pie LPVA prezidentes runas Gada biedru sapulcē. Tas papildus iedvesmotu turpmākiem veiksmes stāstiem :-)