Ir interesanti vērot, kā aizvadītā gada laikā, kad ir sabrukuši tik daudzi plāni un ieceres, publiskajā telpā ir parādījies arvien vairāk tekstu par nejaušības milzīgo lomu cilvēku dzīvēs. Vēlos šeit minēt trīs piemērus.

Daudzviet tika citētas Nasima Nikolasa Taleba (Nassim Nicholas Taleb) idejas par Melnā Gulbja notikumiem. Autors par Melnā Gulbja notikumu sauc tādu notikumu, kam piemīt trīs sekojošas īpašības:

1. notiek pēkšņi, atrodas ārpus vispārējām gaidām,

2. tam ir milzīga ietekme;

3. pēc notikuma tiek apgalvots, ka to varēja paredzēt un tas bija likumsakarīgs.

Autors kā plaša mēroga Melnā Gulbja piemērus min, tai skaitā, Interneta parādīšanos, 1. Pasaules karu, 2001. gada 11. septembri.

N. N. Taleba secinājums - Melnā Gulbja notikumus nevar paredzēt, bet var tiem gatavoties, samazinot riskus. Viņa grāmata The Black Swan: The Impact of the Highly Improbable esot pārdota vairāk nekā 1,5 miljonos eksemplāru.

Savukārt pirms Ziemassvētku „Dienā" 23. decembrī LU profesors Ivars Austers raksta „Daudzi cilvēcei svarīgi atradumi ir nākuši pilnīgi nejauši. Viens no kuriozākajiem piemēriem ir penicilīns, kas tika izgudrots tad, kad, tīrot laboratoriju, aiz skapja atrada dažas mēģenes ar nesaprotamu, pūkainu vielu, un viens no laboratorijas darbiniekiem pamanīja, ka tajās ir apstājušies visi eksperimentālie procesi, un tādā veidā saprata, ka tā ir spēcīga antibiotika, ko var izmantot medicīnā."

Un visbeidzot gribu minēt Katānijas Universitātē /Itālija/ veikto pētījumu, izmantojot spēļu teorijas simulāciju, fiziķa Alesandro Plučino (Alessandro Pluchino) vadībā, kura pragmatiskais secinājums ir, ka labākais veids, kā paaugstināt cilvēkus amatā, tai pašā laikā nodrošinātu maksimāli efektīvu organizācijas darbu, ir vienkārši metot metamo kauliņu un pēc nejaušības principa izvēloties cilvēkus paaugstināšanai.

Šai idejai pamatā ir ļoti vienkārši novērojumi:

• Ja kāds darbinieks savā amatā strādā ļoti labi, tad visticamāk tieši tāpēc, ka viņš ir īstajā vietā. Paaugstinot viņu amatā, pastāv diezgan liela varbūtībā, ka nosacījumos izmainīsies kaut kas ļoti būtisks, kas neļaus viņam tikt galā ar jauno darbu, pat mēģinot viņu visādi apmācīt un atbalstīt
• Savukārt, ja kāds darbinieks savā amatā nav sevišķi veiksmīgs, tad varbūt tas ir tieši tāpēc, ka viņam pietrūkst kāda nosacījuma, ko viņš varētu iegūt, tieši tiekot paaugstināts amatā un būt izcils darbinieks.

Šie trīs piemēri tad arī pārdomām:

• kā atrast līdzsvaru starp plānošanu un vienkārši dzīvošanu,
• kur ir robeža starp bezatbildību vai muļķību un objektīvi neparedzamu situāciju,
• kur ir robeža starp iedziļināšanos un bezjēdzīgu laika tērēšanu?

Gan jau pareizā atbilde, kā vienmēr, ir kaut kur pa vidu, bet ej nu katrreiz atrodi šo viduslīniju.