Kā pareizi iekārtot ergonomisku un pārdomātu mājas biroju? Kā mājās strādāt “veselīgi”? Pastāsta projekta “Vesels Birojs” izveidotāja, darba aizsardzības speciāliste, GENOS emocionālās inteliģences praktiķe Laima Buša.

Jau gandrīz gadu pasaule ir piedzīvojusi līdz šim nebijušu attālināta darba pieaugumu. Tas ir nesis daudz pozitīvu pārmaiņu, taču arī daudz izaicinājumu. Pētījumu dati rāda, liela daļa darbinieku, strādājot no mājām, cīnās ar neergonomiski iekārtotas darba vietas radītām sekām un mazkustību. Daudzi arvien nespēj atrast veidus, kā labāk sabalansēt privāto un darba dzīvi; jūtas vientuļi vai izjūt mentālās veselības pasliktināšanos.

Lai gan šī ir ļoti plaša tēma, rakstā esmu ietvērusi dažus būtiskus principus, kuriem vērts pievērst uzmanību – vienalga, vai strādā no mājām salīdzinoši nesen, vai dari to pastāvīgi.

Fiziskā darba vide

Atšķirībā no darba vides birojā, kas vairāk atrodas darba devēja pārraudzībā, fiziskā darba vide mājās ir atkarīga no mums pašiem. Tas attiecas ne vien uz darba vietas iekārtojumu (galds, krēsls, monitora novietojums), bet arī gaisa kvalitāti telpā un apgaismojumu. 

Darba vietas iekārtojums

Viens no galvenajiem ergonomiskas un veselīgas darba vides principiem, ir ekrāna novietojums. Ja ikdienā strādā ar portatīvo datoru, mēģini atrast veidus, lai ekrāna augšējo malu paceltu acu augstumā. Tam nav obligāti nepieciešams speciāls statīvs – to iespējams izdarīt arī ar stabilu kurpju kastes konstrukcijas palīdzību. 

Taču, der aizdomāties – attālinātais darbs lielā daļā uzņēmumu nebeigsies ar ārkārtas situācijas atcelšanu, tādēļ, iespējams, vērts ieguldīt līdzekļus papildus monitora un regulējama krēsla iegādē. Tie ir divi galvenie ergonomiskas darba vietas veidojošie elementi.

Apgaismojums

Esot savā darba vietā, novērtē, vai apgaismojums ir pietiekams. Darba galds pie loga ir laba izvēle ne vien, lai būtu gaišāks, bet arī tādēļ, ka dabiskā gaisma un iespēja palūkoties uz ārpasauli ir būtisks faktors labai pašsajūtai un pat darba produktivitātei. Ideālā gadījumā darba galds ir novietots perpendikulāri logam.

Īpaši šobrīd, ziemas periodā, būtisks ir arī mākslīgais apgaismojums, piemēram, galda lampa. Pētījumi rāda, ka vēsāks (nedaudz zilgans) apgaismojums ir labāks koncentrēšanās spēju uzlabošanai un papildus enerģijai, savukārt, siltāks (dzeltenīgāks) apgaismojums palīdzēs relaksēties un veikt radošākus uzdevumus. Pamēģini “eksperimentēt” ar gaismas temperatūru, iegādājoties atšķirīgas gaismas temperatūras spuldzes – iespējams, pamanīsi, kā mainās Tava pašsajūta un noskaņojums.

Iekštelpu gaisa kvalitāte

Gaisa kvalitāte telpās bieži ir 2-5 reizes sliktāka nekā gaisam aiz loga. To nosaka gan CO2 koncentrācija gaisā, gan dažādu ķīmisku vielu klātbūtne, kas izdalās, piemēram, no mazgāšanas līdzekļiem, apdares materiāliem, mēbelēm. Īpaši, ja mājās ir vienīgi dabiskā ventilācija, tad regulāra telpu vēdināšana ir ļoti būtiska.

Piemēram, augsta CO2 koncentrācija darba telpā var radīt ne vien noguruma sajūtu un galvassāpes, bet arī ietekmēt darba kvalitāti. Pētījumi rāda, ka īpaši darbi, kas saistīti ar stratēģisku domāšanu un sarežģītas informācijas apstrādi, prasa izcilu gaisa kvalitāti.

Relatīvais gaisa mitrums

Relatīvais gaisa mitrums telpā ir vēl viena nianse, kurai būtiski pievērst uzmanību – īpaši laikā, kad aktuāla ir vīrusu izplatība. Pierādīts, ka visveselīgākais relatīvā gaisa mitruma līmenis ir 40-60%. Diemžēl apkures sezonā parasti tādu nav iespējams sasniegt bez mērķtiecīgas gaisa mitrināšanas. Ja Tavā mājoklī ir sauss gaiss, gaisa mitrinātājs būs labs ieguldījums gan elpceļu veselībā, dažādu vīrusa saslimšanu prevencijā, gan var palīdzēt ar sauso acu sindromu, ar ko nereti saskaras biroja darbinieki.

Piecelies!

Lai veidotu savu ikdienu kustīgāku un veselīgāku, padomā, kā vari biežāk piecelties. Pat, ja Tev nav stāvgalda, Tu noteikti vari atrast veidus, kā daļu no darba dienas pavadīt stāvus. Viens no ļoti vienkāršiem, bet efektīviem ieradumiem, ir piecelties vienmēr, kad atbildi uz telefona zvanu. 

Tas, ko vari izmēģināt ar komandu, ir virtuālā “stāvsapulce”. Visi, kuri pieslēdzas zvanam, to dara stāvus – atrodot veidu, kā datoru vai telefonu droši pacelt acu augstumā. Iespējams, palīgā nāks stabilas kurpju kastes vai krēsls, kas novietots uz darba galda. Šajā gadījumā būtiska ir Tava izdoma un funkcionalitāte, taču izskats ir sekundārs. Pētījumi rāda, ka stāvsanāksme ir ne vien veselīga, bet tas var kļūt par produktivitāti vairojošu ieradumu. Salīdzinājumā ar tradicionālajām sanāksmēm, stāvsapulces parasti ir īsākas un palīdz labāk noturēt augstu enerģijas līmeni.

Psiholoģiskā un sociālā darba vide

Attālinātajam darbam ir lieliski ieguvumu – mēs ieekonomējam laiku uz pārvietošanos, tas sniedz zināmu elastību laika plānošanā, taču arī savi trūkumi. Viens no negatīvajiem aspektiem, ko pētījumi atklāj visbiežāk, ir neformālās komunikācijas un sociālās saiknes trūkums ar kolēģiem. Tā pat arī sarežģītāka ir darba un privātās dzīves balansa noturēšana.

Neformālā komunikācija un komandas sajūta attālināti

Laikā, kad mums nav iespējams nejauši satikt kolēģi pie kafijas automāta, ir jādara iespējas attiecību uzturēšanai. Tas, kas var nākt palīgā, ir neformālās komunikācijas mērķtiecīga plānošana un aktivizēšana. Piemēram, sākot iknedēļas sanāksmi ar neformālu jautājumu apspriešanu. Ja sākumā tas var šķist savādi (tādēļ, ka nav pierasts), tad pēc pāris atkārtojumiem var kļūt par patīkamu ieradumu. 

Neformālo sanāksmi var veidot kā atsevišķu “tējas” pasākumu ar kolēģiem, un šo laiku veltīt jau ieplānotai tēmai vai aktivitātei. Piemēram, kopīgi gatavot brokastis vai saorganizēt viktorīnu vai spēli, kuras ietvaros nepieciešams labāk iepazīst savu kolēģus. Būtiski atcerēties, ka šādas aktivitātes nav lieki zemē nomests laiks – neformāla un personīga komunikācija ir nepieciešama sociālo saišu uzturēšanai un psiholoģiski drošas darba kultūras veidošanai.

Pasaki “paldies”

Tas, kas bieži pietrūkst attālinātajā darbā, ir regulāra atgriezeniskā saite. Ja esi vadītājs, mēģini ieplānot īstus 1:1 sazvanus, un, protams, neaizmirsti personīgi pateikties komandas biedriem par ieguldījumu darbā. Piemēram, personīgs telefona zvans, lai izteiktu atzinību un pateiktos par īpašu ieguldījumu, centību vai vērtības iedzīvināšanu, ir viens no veidiem, kā uzlabot darba motivāciju un likt kolēģim justies novērtētam.

Tieši šobrīd ir lielisks brīdis, lai apdomātu – vai ir kāds kolēģis, kuram neesmu pienācīgi pateicies? Par kādu atzinības izrādīšanas veidu viņš būs īpaši gandarīt?

Grūti atstāt darbu “darbā”?

Līdz ar tehnoloģiju attīstību darba un privātās dzīves līdzsvars jau daudzus gadus ir viena no aktuālām personāla vadības tēmām. Taču situācija, kad mūsu mājas “birojs” atrodas vien dažu metru attālumā no gultas, ir radījis jaunus izaicinājumus tam, kā novilkt robežas, ja fiziski tās neeksistē.

Viens no veidiem, kā atrast robežšķirtni starp darba dienu un atpūtas laiku, ir novilkt psiholoģiskas robežas. Talkā var nākt rituāls, kurš liecina par darba dienas noslēgumu. Piemēram, darba dienas nobeigumā mēs aizveram portatīvo datoru un noliekam to kopā ar pierakstiem un citiem darba atribūtiem plauktā. Arī skaļi pateikta frāze “mana darba diena ir oficiāli noslēgusies!” var strādāt tik pat labi.

Būtiskākā rituāla sastāvdaļa ir tas, kas mēs to uztveram nopietni un ar pārliecību pie tā pieturamies. Ja esam nolikuši datoru plauktā, mēs uz mirkli ieturam pauzi, un pārslēdzam domas. Nodefinējam sev: “Darba diena ir beigusies. Kas būs tas, ko es darīšu tagad?”

Saraksts mierīgākam prātam

Tas, kas bieži liek atgriezties domās pie darba (un, iespējams, arī pie darba datora), ir nelieli sīkumi vai pēkšņas domas par nepadarītu darbu. Tādēļ darba dienas noslēgumā vienmēr rekomendēju izveidot sarakstu ar nepadarītajiem darbiem. 

Kāpēc tas palīdz? Ja esi uzdevumu pierakstījis, nav nepieciešamība to paturēt prātā – līdzīgi kā atvērtu interneta pārlūka logu. Saraksts rada kontroles sajūta un pārliecība, ka nākamajā dienā varēsi turpināt darbu, un nekas būtisks neaizmirsīsies.

Ievies mājas darba dzīvē radošumu

Kamēr apstākļu dēļ esam spiesti strādāt no mājām, šis ir lielisks laiks, lai atrastu lietas, kas mājas biroju padara tik unikālu. Viena no tām – iespēja būt radošam.

Piemēram, Tev darba vajadzībām ir jānoklausās kāds lekcijas ieraksts. Kurš teica, ka tas jādara mājās? Uzliec austiņas un dodies pastaigā pa rajonu vai izritini jogas paklājiņu, un apvieno klausīšanos ar lēniem stiepšanās vingrojumiem. 

Ja pēcpusdienā jūties, ka enerģijas līmenis ir krities, pirms doties uz virtuvi pēc kafijas krūzes, izmēģini uzlikt savu “spēka dziesmu” un kārtīgi izkustēties. Atrodi sev autentiskos veidus, kā darba dienu padarīt kustīgāku, veselīgāku un ienest tajā prieku. Vienam tā būs pusdienlaika joga, citam – pastaiga vai deju pauze. Tu esi savas mājas biroja saimnieks!

Avots: VISMA.lv