Iespējams darba devējiem un iepriekšējo paaudžu pārstāvjiem millenium paaudzes pārstāvji veicina galvassāpes, ar savu prasīgumu, egocentriskumu, augstām vajadzībām, nesasniedzamām vēlmēm. Taču patiesībā milleniāļi mums ir atvēruši acis uz lietām, savu vēlmju, vajadzību un tiesību aizstāvēšanu. Viņi ir izstrādājuši inovācijas, kas atvieglo mūsu ikdienu un darba uzdevuma izpildi, kā arī milleniāļi ir pierādījums tam, ka var sasniegt savus sapņus, darot, meklējot un jautājot.

Millenium ir tūkstošgades maiņas paaudze, kas Rietumu kultūrā dzimusi no 1982. gada līdz 2000. gadam. Šī ir visvairāk pētītā paaudze, jo tā ir tehnoloģiju lietotāju paaudze un uzauguši tehnoloģiju pārmaiņu laikmetā. Tolerances un narcisa paaudze - tā ir atvērta dažādībai, neatbalsta diskrimināciju un sociālas hierarhijas. Millenium paaudzi mēdz dēvēt arī par Pītera Pena paaudzi, jo nevēlas izaugt vai “es, es, es” paaudze, kuri ir orientēti uz sevi.

Pētījumi sociālajās zinātnēs vēsta, ka millenium paaudzes identitāte, sociālie paradumi, emocionālās attieksmes un dzīves mērķi ir atšķirīgi no iepriekšējo paaudžu pasaules tvēruma (vērtības, vajadzības, prioritātes, vēlmes). 

Millenium paaudzi var raksturot dažādi. Tie tiek dēvēti kā slinki, savtīgi, sekli un uz savām tiesībām orientēti. Apmāti ar slavu un popularitāti, tieksmi izrādīties. Dzīve sociālajos medijos kā norma un nepieciešamība, kas var norādīt par nepieciešamību pēc tīklošanās. Šādu vajadzību apmierināšanai tiek izvēlētas profesijas, kur ir jākomunicē ar citiem, izbraukumi, projekti, pieredžu apmaiņas pasākumi. Tāpēc milleniāļiem patīk atvērta tipa biroji vai Agile modeļa pielietojums organizācijās. 40% tic, ka tiks novērtēti kā “īpaši” un ik pēc 2 gadiem saņems paaugstinājumu amatā. Millenium paaudze ir pārliecināti par savu pārākumu un savu taisnību. 60% uzskata, ka viņiem ikvienā situācijā ir taisnība. Tāpat šai paaudzei ir svarīgi savi sapņi un baudīt dzīvi, tos realizēt. Tādēļ 71% uzskata, ka varēs realizēt savus sapņus. Nozīmīgas ir materiālās iespējas ne tikai izglītībā, bet arī darba vietā. Nav tendence naudu krāt “zeķē” nākotnei, bet gan, lai nauda palīdzētu nodrošināt skaistu, interesantu un iespējām bagātu dzīvi tagad. Tāpēc millenium paaudzei ir nozīmīga privātās un darba dzīves līdzsvars. Uzskata, ka darbam jāsagādā tik pat liels prieks, kā sabiedriskai dzīvei. Pēdējos gados darba devēji ir ņēmuši vērā darbinieku vēlmes un vajadzības līdzsvarot privāto un darba dzīvi. Tādēļ piedāvā dažādas alternatīvas, piemēram, attālināts darbs, pusslodze. Millenium paaudze uzskata, ka panākumi jāvērtē pēc produktivitātes, nevis pēc darba stundu skaita birojā.

Millenium paaudze darba tirgū

• Milleniāļiem nepatīk strādāt striktā vai haotiskā režīmā. Priekšroka tiek dota darba videi, kur nav sociālas hierarhijas, ir augsta socializēšanās, atvērta tipa birojs, individuāla darba laika plānošana, individuāls konkrēts un reāls mērķis.
• Pārlieku lielas cerības un prasības pret darba devēju un darba vietu, kas provocē daudz biežāku darba maiņu, salīdzinot ar X paaudzes (dzimuši 1961. gadam līdz 1981. gadam) pārstāvjiem, kuri darbu maina nelabprāt. 
• Augstu tiek vērtēts profesionālu mentoru un padomdevēju atbalsts, un ātru atgriezenisko saiti. Pētījumi vēsta, ka vairāk kā puse (66%) millenium paaudzes pārstāvji vēlas strādāt atvērtā un apvienotā darba vidē. 
• Uzsvars tiek likts uz reāli sasniedzamiem darba rezultātiem, radoša risinājuma atrašanu, tādēļ dod priekšroku demogrāfiskai attiecību kultūrai, nav pieņemams autoritatīvs vadības stils. Milleniāļiem piemīt prasme reaģēt uz pārmaiņām un radīt inovācijas.
• Sociālo mediju kultūra ir paplašinājusi viņu sadarbības prasmes un izvirza priekšplānā vēlmi strādāt komandā, taču ar nosacījumiem, ka katra konkrēta sasniegumi tiks novērtēti. 
• Millenium paaudze skatās citā virzienā un rada inovatīvas idejas dažādu problēmu risināšanai. 

Darbs ārpus biroja, nenoteiktu darba laiku, iepriekšējo paaudžu pārstāvjiem varētu šķist pilnīgas haoss, bet millenium šādā dinamiskā vidē rod labāko iedvesmu darbam. Millenium lieliski pielāgojas izmaiņām un jauniem darba apstākļiem, jo ātri mācās un no mazotnes ir apguvuši izmantot tehnoloģijas problēmsituāciju izmantošanai. 

Raksturīgākās millenium paaudzes pārstāvju īpašības

• Kļūst vienaldzīgas sociālās hierarhijas, amatu un titulu nozīmes mazināšanās, nepatika pret ikvienu sociālās diskriminācijas formu. Viņi necienīs otru tikai tādēļ, ka ir vadītājs, prezidents vai profesors. Viņiem ir svarīgi ko šis cilvēks spēj un prot.
• Patērētāju sabiedrības vērtību mazināšanās - greznu īpašumu neiegādāšanās un lielu finansiālu saistību neuzņemšanās.
• Pītera Pena sindroms - “pieaugušo dzīves standartu” nozīmes mazināšanās, to atlikšana, jauniešu dzīves posma pagarināšana. 
• “stabilitātes izjūta” nepieciešamības mazināšanās - dzīves (valsts, dzīvesvietas) un darba vietu regulāra maiņa kā norma, neturēšanās pie vecāko paaudžu pārstāvju lolotām stabilām vērtībām.
• “Tūlītējas apmierinātības paaudze” - nevēlas profesionālo karjeru sākt pamazām, vēlas realizēt savas ambīcijas uzreiz, uzsāk savu sapņu darbu (start-up uzņēmumā vai uzsāk neatkarīgu uzņēmējdarbību) uzreiz pēc skolas, nezaudējot iespēju paralēli baudīt dzīvi. 
• Vēlas darbu, kas pieļauj darba un privātās dzīves līdzsvaru jau jaunībā, tāpēc negaidīs, kamēr “nostāsies uz kājām”, lai ceļotu, izbaudītu savus hobijus.
• Iespējams, milleniāļi nesteigsies iet pensijā, jo izvēlējušies darbu ko patiesi mīl.

Millenium uz nākotni skatās plašāk un pieprasa tādu skatījumu ar no uzņēmumiem, kuru produktu un pakalpojumu viņi izmanto. Priekšroka tiek dota sociāli atbildīgām organizācijām, kas izmanto otrreiz pārstrādājamus resursus, nepārkāpj cilvēktiesības, piekopj ilgtspējīgu attīstību, atbildīgi iepirkumi piegādes ķēdes posmos u.c. Tieši tā arī tiek izvēlētas potenciālās darba vietas, kur tiek pievērsta uzmanība sociāli atbildīgām organizācijām. Millenium ir atšķirīgs dzīves ritms, vērtības un vēlmes, kas liek viņiem pieprasīt citādākus produktus un pakalpojumus no pakalpojumu sniedzējiem. 

Nevar teikt, kas millenium paaudze ir slikta, kā tā iepriekš tika raksturota kā narcisi, slinki, egocentriski. Arī šīs paaudzes pārstāvji ir ieinteresēti panākt pozitīvu ietekmi organizācijās, palīdzēt atrisināt sociālās/vides problēmas un strādāt ar daudzveidīgu cilvēku grupu.

Ieteikumi darba devējiem

Laba vadības stratēģija palīdzēs iesaistīt, motivēt un noturēt Millenium paaudzes darbiniekus. 

          1. Pieejamība, uzmanības pievēršana.

Milleniālim ir jājūt, ka viņiem uzticas, pievērš uzmanību, tiek novērtēti un vadītājs ir ieinteresēts milleniāļa attīstībā un pilnveidē. 

Lai milleniālis labi justos darba vietā, jāorganizē 1:1 tikšanās, jālieto “atvērtā durvja” politika, dot brīvību apspriest un pārspriest jautājumus, idejas, domas, sūdzības, vēlmes. Iesiastīt millenium ideju, plānu realizācijā, dažādos projektos. Jānodrošina aktīvs, interesants uz izaugsmi vērsti uzdevumi.

          2. Investēt. 

Lai darbs būtu padarīts kvalitatīvi, ir nepieciešami resursi. Millenium ļoti novērtē investīcijas sevī – kursi, apmācības, tehnoloģijas. Novērtē zināšanas, kas sniedz pievienoto vērtību un noderēs nākotnē. Viņi vēlas vairāk iespēju attīstīt savas prasmes. Tās ietver tehnoloģiskās prasmes, komandas darbs un komunikācijas prasmes.

          3. Palīdzēt viņiem uzlabot darbu. 

Millenium novērtē tādas efektīvas un ērtas metodes kā atgriezeniskās saites saņemšanu, izaicinājumus, jaunus uzdevumus. Saņemot atgriezenisko saiti, darbinieks būs novērtēts, būs saņēmis informāciju un tālāk spēc to izmantot savā labā.

          4. Bonusi darba vietā.

Jebkurš darbinieks novērtē bonusus darba vietā. Tas uzlabo motivāciju, novērtējuma sajūtu, lojalitāti pret uzņēmumu. Vairs nepietiek tikai ar veselības apdrošināšanas polisi vai prēmiju reizi gadā. Vairāk tiks novērtēti tādi bonusi, kā algas pielikums, svinēšana kāda nozīmīga projekta noslēgšanos, segt izdevumus par studijām, kursiem, nodrošināt augsta līmeņa balvu, ja tiek sasniegti rezultāti, elastīga darba laika iespējas, apmaksātas ēdienreizes u.c.

          5. Millenium nākotnes un mērķu atbalstīšana.

Pēctecības plānošana vai iekšējās mobilitātes iespējas palīdz darbiniekiem īstenot savas vēlmes un tas nāks par labu visam uzņēmumam. Piemēram, darbinieki jutīs, ka uzņēmumā ir iespējama nākotne un mazināsies vēlme mainīt darbu citur, vai arī darbinieki kļūs profesionāli specīgāki, kur uzņēmums arī gūs labumu. Būs vairāk ideju, inovāciju, attīstību. 

Millenium vēlas sajust, ka dara nozīmīgu un mērķētu darbu, kas sniedz arī pašam sev ieguldījumu. Tāpēc vadītājam jāpaskaidro kā katrs projekts, uzdevums veicina klienta dzīvi un uzņēmumu kopumā.

Avoti:

LU Open mindend intensīvais kurss, Z. Rubene “X, Y, Z un A paaudzes: izaicinājumi darba devējiem, vecākiem un pedagogiem”, 2020

“Ar ko īpaša ir mileniāļu jeb millenials paaudze?”, 2018. Pieejams: ŠEIT

Millennials in the workplace: How to manage and engage them Pieejams: ŠEIT 

Millennials in the workplace. Pieejams: ŠEIT 

Rakstu sagatavoja: Rebeka Kārkliņa, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas projektu koordinatore