Cilvēki, kuri koronavīrusa izraisīto ierobežojumu dēļ strādā no mājām, mēnesī strādā par 38 darba stundām vairāk, nekā strādājot normālos apstākļos savā darba vietā. Jaunā pētījumā atklāts, ka tādējādi cilvēki, strādājot no mājām, darba pienākumiem velta laiku, kas līdzvērtīgs vēl vienai darba nedēļai. 

Pētījumā, ko īstenoja “LinkedIn”, atklāts, ka:

• 56% aptaujāto darba pienākumu veikšana tagad sagādā lielāku trauksmi un stresu nekā tas bija pirms Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu ieviešanas.
• Vīriešiem ir lielākas iespējas justies trauksmainiem vai izjust stresu nekā sievietēm. Vairāk nekā 60% aptaujāto vīriešu atklāja, ka viņi ir izjutuši šādas sajūtas, strādājot no mājām, kamēr sieviešu vidū šis rādītājs sasniedza 54%
• Vairāk nekā 70% respondentu vecumā līdz 24 gadiem atklāja, ka viņi, strādājot no mājām, jūtas trauksmaini vai izjūt paaugstinātu stresu. Tikmēr 25-34 veco strādājošo vidū šis rādītājs sasniedza 63%.
• Vecuma grupā no 45 līdz 54 palielinātu stresu un trauksmi izjuta 41% aptaujāto, bet vecuma grupā virs 55 gadiem šis rādītājs ir 34%.
• Gados vecākie strādājošie 46% gadījumu atklājuši, ka visvairāk viņiem pietrūkst tiešās komunikācijas ar saviem kolēģiem. Salīdzinājumam – strādājošajiem vecumā līdz 24 gadu vecumam saskarsmes ar saviem kolēģiem pietrūka vien 24% gadījumu. 21% aptaujāto atklāja, ka viņi šajā laikā jūtas vientuļi.
• 36% aptaujāto sacīja, ka noteiktie ierobežojumi un darbs no mājām ir būtiski ietekmējuši viņu spēju koncentrēties darba pienākumu veikšanai. 27% aptaujāto sacīja, ka viņus no darba pienākumu veikšanas ļoti viegli var novērst notiekošais mājās.

Darba un mājas vides saplūšana vienā telpā ir ietekmējusi arī cilvēku ikdienu – gandrīz ceturtā daļa aptaujāto norādījusi, ka viņiem darba dienas beigās ir ļoti grūti atslēgties no darba pienākumiem.

Cilvēki vēl vairāk domā par to, kā pierādīt apkārtējiem, ka viņi aktīvi veic savus darba pienākumus. Aptuveni 43% aptaujāto atklāja, ka izjutuši spiedienu, atbildot uz e-pastiem un telefona zvaniem ātrāk nekā parasti. Tāpat šie cilvēki regulāri rūpējas, lai apkārtējie redz, ka viņi pašlaik atrodas tiešsaistē, respektīvi – ka viņi ir pilnvērtīgi pieslēgušies darba veikšanai.

Darba saglabāšana ir viens no lielākajiem uztraukuma iemesliem vairāk nekā 40% aptaujāto. Šie aptaujātie pauduši bažas, ka viņu darba devējs varētu izbeigt darbību vai arī veikt darbinieku skaita samazināšanu. Visvairāk par to uztraucas cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem – savas bažas paudusi teju puse aptaujāto.

Tomēr, neraugoties uz papildu stresu, trauksmi un daudz vairāk laika, kas tiek veltīts darbam, cilvēki kā lielāko ieguvumu min iespēju vairāk laika pavadīt kopā ar sev tuvajiem cilvēkiem. 

• 20% aptaujāto norādījuši, ka viņu attiecības ar līdzcilvēkiem ir ievērojami uzlabojušās.
• 32% aptaujāto sieviešu atklājušas, ka viņas mājās vairāk pievēršas dažādām fiziskām aktivitātēm, bet 48% respondentu sacīja, ka viņi ir pateicīgi par to, ka ir iespēja kvalitatīvi pavadīt vairāk laika kopā ar savu ģimeni.

“LinkedIn” īstenotā pētījuma dati liecina, ka pēc ierobežojumu un karantīnas beigām darba pasaule un darba paradumi būs mainījušies neatgriezeniski. Vairāk nekā puse aptaujāto norāda, ka pēc atgriešanās “normālos apstākļos” vēlēsies vairāk fleksibilitātes, kā arī opciju strādāt no mājām. Tāpat viena trešdaļa norāda, ka daudz produktīvāk būtu izmantot videokonferences iespējas, nevis rīkot sapulces.

Savukārt 31% aptaujāto atklāja, ka pēc ierobežojumu atcelšanas viņi būs laipnāki pret saviem kolēģiem darba vietās.

“Covid-19 pandēmija ir būtiski ietekmējusi veidu, kā mēs strādājam, un tie, kuri strādā savās darba vietās, faktiski ir varoņi. Pašlaik ir ļoti daudz izaicinājumu un tie, kuriem ir iespēja strādāt no mājām, var par to priecāties. Tomēr tam ir ēnas puses – darbs no mājām var atstāt ietekmi uz mūsu garīgo veselību,” saka “LinkedIn” eksperte Liza Finegana.

Pētījumā piedalījās vairāk nekā 2000 strādājošo Īrijā, kuri pandēmijas laikā savu darbu pilnībā organizē no savām dzīvesvietām.

Avots: TVNET