Latvijas un ārvalstu  pētījumos (well being, wellfare, happiness at work,) tulko kā labbūtība, labjūtība, labjūte, labizjūta, labklājība, saistot šo jēdzienu  ar personību, darba vidi, motivāciju un iesaistīšanos. Tas viss veido cilvēka labizjūtu darbā. Runājot par šo jēdzienu, mēs runājam par darba vides kvalitāti, par to, cik labi cilvēks jūtas savā darbavietā? 

Šobrīd mēs jau runājam, ka uzņēmumos blakus Personāla politikai ir nepieciešama arī Labklājības politikai, kas ietver gan fizisko, gan garīgo veselību. Tas uzliek uzņēmumam pienākumu rūpēties par darbinieku veselību un labklājību. 

CIPD pētījumā “Darbinieku veselība un labklājība” (2018) ir minēts, ka tikai 20% uzņēmumu Lielbritānijā ir Labklājības stratēģija jeb plāns, kā nodrošināt tādu darba vidi, kur darbinieks jūtas labi, spēj efektīvi strādāt un attīstīt sevi. Pētījumā minēts, ka būtisks faktors  darbinieku labklājībai ir uzņēmuma finanšu labklājība, kas tiešā veidā ietekmē arī katra darbinieka finanšu labklājību. Ja uzņēmumam rodas zināma finansiālā nestabilitāte vai darbiniekiem nav skaidra uzņēmuma finansiālā situācija, krītas darbinieku efektivitāte un iesaiste. 

Darbinieku labizjūtu darbā raksturo seši elementi –  iesaiste, attiecības, jēgpilns darbs, sasniegumi, pozitīvas emocijas un veselība.

Darbinieku iesaiste

Kas tad ir darbinieku iesaiste? Darbinieka potenciāla atvēršana, lai sasniegtu augstu rezultātus. Pastāvīga savstarpējās saites veidošana starp darbinieku un organizāciju. Uzņēmuma procesos iesaistīts darbinieks sasniedz vairāk nekā tiek sagaidīts. Iesaistītam darbiniekam rūp viņa darbs un uzņēmums, kurā viņš strādā. Kā tad noteikt vai darbinieks ir iesaistīts. Jums jātbild uz 11 jautājumiem:

1. Vai Jūs kā vadītājs dodat pietiekamu atgriezenisko saiti par darba izpildi savam darbiniekam?
2. Kādas ir darbinieku attiecības ar vadību?
3. Vai darbinieki ir apmierināti ar atlīdzību?
4. Kādas ir attiecības starp kolēģiem?
5. Vai darbinieki saņemt pietiekamu atzinību?
6. Vai darbinieki uzskata savu darbu par jēgpilnu?
7. Vai darbinieka mērķi saskan ar uzņēmuma mērķiem?
8. Vai darbiniekam ir iespēja realizēt personisko izaugsmi?
9. Vai darbiniekam ir pietiekama rīcības brīvība?
10. Vai darba uzdevumi ir skaidri definēti?
11. Vai darbinieki uzticas vadībai?

Attiecības

Attiecības darba vietā starp kolēģiem un vadītāju ir ļoti svarīgs elements darbinieku labizjūtas veicināšanai. Attiecībām jābūt cieņpilnām. Protams, ir kolektīvi, kur kolēģi un vadītājs ir kā viena ģimene, kas kopā pavada arī daudz laika ārpus darba, kopā atpūšoties un tādējādi veidojot lielāku uzticamību arī darba vidē.

Jēgpilns darbs

Mēs visi strādājam, pildām dažādus uzdevumus un mums svarīgi ir saprast, kā mūsu izdarītais iekļaujas uzņēmuma kopējā veikumā, t.i. mums jāsaprot, ka mūsu darbam ir nozīme, jēga. Ja darbinieks nesaprot sava darba jēgu vai viņam to neviens nav izskaidrojis, zūd motivācija un līdz ar to arī rodas neieinteresētība pret darbu.

Sasniegumi

Mums visiem ir svarīgi sasniegumi gan darbā, gan privātajā dzīvē. Tas sniedz mums pozitīvas emocijas un veicina labu garastāvokli. Šie faktori, protams, arī palielina mūsu labizjūtu.

Pozitīvas emocijas

Padomāsim, kas mums rada vispozitīvākās sajūtas? Vai tās ir kādas spilgtas atmiņas no darbā pavadītiem brīžiem vai no kāda ceļojuma, vai arī tās ir mūsu privātās dzīves atmiņas? Nav svarīgi , kas mums izraisa šādas emocijas, svarīgi ir, lai tas mums uzlabo garastāvokli un ļauj uz visām lietām raudzīties pozitīvi. 

Veselība

Svarīgākā lieta labizjūtas veicināšanā ir veselība. Katram cilvēkam ir svarīgi saprast, kas ir pamatlietas, ko viņš var darīt, lai uzturētu savu veselību. Protams, ir jāievēro pamatlietas – veselīgs uzturs, atpūta, sports.

Izsverot, ko mēs katrs varam darīt, lai veicinātu savu labizjūtu darbā, mēs spēsim dzīvot pozitīvāk, strādāt ar prieku un rūpēties par sevi un līdzcilvēkiem.

Autors: Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga

Raksts publicēts: VISMA