Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk tekstā – PVD) lielākais un nozīmīgākais darbaspēks strādā 11pārvaldēsvisā Latvijā un 10 kontroles punktos, nodrošinot veterināro uzraudzību, pārtikas aprites uzraudzību un robežkontroli uz Eiropas Savienības ārējās robežas. Par šiem gandrīz 630 darbiniekiem ar vislielāko atbildību un rūpību gādā PVD Resursu vadības departamentaPersonāla vadības daļas vadītājs Jānis Rāzna ar savu komandu – Ievu, Gundegu, Zandu, Māru un Laimu. Sarunā Jānis aicinājis piedalīties Ievu un Gundegu.

Stiprā dzimuma pārstāvji personāla vadībā Latvijas uzņēmumos nav ikdiena – viņu ir maz, kas ir pilnīgi pretēji Skandināvijas un Eiropas pieredzei. Jānis personāla vadībā nonācis pēc darba, kassaistīts ar iegūto izglītību jurisprudencē.Aizejot praksē uz Tiesu administrāciju, viņš tur nostrādāja divus gadus. Pēc tamsekoja darbs Sanitārajā robežinspekcijāunPVD Iekšējās kontroles daļā. Šajā laikā gūta būtiska emocionālā pieredze, izmeklētas disciplinārlietas ar to neatņemamu sastāvdaļu -paskaidrojumu pieprasīšanu. Šī pieredze ļāva iegūt stabilitātes izjūtu, jo cilvēki nepatīkamās situācijās mēdz kļūt emocionāli – izplūst asarās. Tāpēc stingrība, paša emocionālā noturība un pārliecība par darbu ir ļoti būtiska. Jānis pieder pie cilvēkiem, kuriem patīk precizitāte kā lielās, tā mazās lietās, tāpēc, ja darbā kādam vajag pateikt kādu stingrākuvārdu, viņš to izdarīs.Taču uz konfliktiem viņš neiziet, jo ieklausās otra cilvēka argumentācijā. Patika pret saskarsmi un komunicēšanu ar cilvēkiem nostiprināja pārliecību par to, ka Jānim ir jāmaina struktūrvienība, un nu viņš pēdējos trīs gadusir Personāla vadības daļas vadītājs.

Runājot ar Jāni, nepamet sajūta, ka “pēc vārda kabatā” viņam nekad nav jāmeklē un viņš ir avantūrists, jo sevi lieliski realizē ļoti atbildīgā valsts pārvaldes dienestā, bet, kad vēlas ko radošāku, nododas TV projektiem[1].Jānissavā būtībā ir azartisks, komunikabls, smaidīgs, sirsnīgs un uz rezultātu orientēts, tieši tāpat kā viņa komanda. Kā saka patsJānis: šobrīd ar savu komandu atrodas punktā, kurā notiek virzība tikai uz augšu. 

Gundega komandai pievienojās, kad iepriekšējā daļas vadītāja pamudināja pieteikties uz vakanto darba aizsardzības speciālista amatu Personāla vadības daļā, jo atzinīgi bija novērtējusi viņas darbu vecākās referentes amatā vienā no pārvaldēm. Liels bijis Gundegas pārsteigums par piedāvājumu, taču tagad pati un kolēģi atzīst, ka viņa esot īstajā vietā. Pašlaik Gundegas pārziņā ir personāla attīstības jautājumi, un kolēģi viņu raksturo kā atvērtu, iniciatīvas pilnu un ļoti aktīvu. Viens no Gundegas lielākajiem izaicinājumiem saistīts ar darbinieku novērtēšanu, jo viņā ir nostiprinājusies pārliecība, ka šim procesam nav jāpieiet tikai formāli, jo novērtēšana ir nozīmīga un nepieciešama. 

Ieva, Jāņa “labā roka”, komandā ir ar vislielāko dienesta darba pieredzi – nepilni 10gadi. Ievas stiprā puse ir analītiskā un loģiskā domāšana, izpēte, kas lieliski korelē ar likumdošanas jautājumu risināšanu. Ieva ir kolēģe, pie kuras visi pārējie vienmēr var vērsties ar padomu.Viņa vienmēr ieteiks labāko risinājumu.

Zandas pārziņā ir darbinieku atvaļinājumu un apdrošināšanas jautājumu risināšana. Viņa Personāla vadības daļā nonākusi pēc iegūtās pieredzes ģenerāldirektora asistentes amatā.Pārējie kolēģi novērtē Zandas humora izjūtu, kas tik lieliski palīdz saspringtās darba situācijās paraudzīties uz visu no pozitīvaskatu punkta.

Vecākā personāla speciāliste Māra komandai pievienojusies pirms pusotra gada, viņas atbildībā ir personāla lietvedība, darbinieku pieņemšanas un atbrīvošanas jautājumi, kā arī komandējumu rīkojumu sagatavošana. Kolēģi no sirds priecājas par Māras ienākšanu viņu komandā, jo Māras iepriekš uzkrātā darba pieredze, iniciatīva ikdienas darbos un tas, ar kādu rūpību Māra kārto personas lietas, ir neatsverams ieguldījums daļas darbu izpildē.

Dienesta darba aizsardzība ir Laimas atbildībā. Viņas pieredze un zināšanas darba aizsardzībā ir tik lielas, ka kolēģi bez ilgas domāšanas var minēt vairākus piemērus no ikdienas, kad darbinieki sūdzas par dažādiem sīkumiem, kas traucē viņiem savā darba ikdienā, bet Laimai atliek tikai “uzmest aci”, un risinājums jau ir gatavs.

Jāņa komandas tuvākie mērķi saistīti ar dienesta personāla vadības jautājumu integrēšanu augstākā kvalitātē, jo šobrīd65% no ikdienas darbiem ir saistīti ar personāla lietvedību un atlikušie 35% ir personāla vadības jautājumi.Viņi vienmēr labprāt gūst pieredzi no citiem uzņēmumiem, kuri personāla procesiem pieiet tikpat radoši, jomeklēt un piedāvāt labākos iespējamos risinājumusvalsts pārvaldē vienmēr ir izaicinoši.

Ir patīkami lepoties un stāstīt par labajiem darbiem, savukārt Jānis nebaidās runāt arī par nepopulāriem, bet iestādei ļoti vajadzīgiem lēmumiem. Runājam par vienu no projektiem, kas atsevišķu dienesta darbinieku vidū tika uztverts neviennozīmīgi un kopumā prasījis daudz skaidrojošā darba, bet kuru izdevies veiksmīgi realizēt – civildienesta attiecību izbeigšana ar pensijas vecuma darbiniekiem. Šim jautājumam iepriekš nebija pievērsta pienācīga uzmanība, tāpēc bija būtiski toatrisināt, jo pieaugošais darba temps un PVD ikdienā ienākošās modernās tehnoloģijas, kuras prasa lielu uzmanību un precizitāti, vecākiem darbiniekiem bijis pietiekami liels izaicinājums. Jānis gan atzīst, ka, līdz ar “jaunu asiņu” ieplūšanu dienestā mazliet ir palielinājies personāla mainības procents, tomēr sākotnējais mērķis ir sasniegts un papildus tam - dienesta darbinieku vidējais vecums pazeminājies. Jānis min, ka bez dažādiem pašu ierosinātiem uzlabojumiempārbaudījumus uzliek arī no viņiem neatkarīgi apstākļi, piemēram,Latvijā uzliesmojušais Klasiskais un vēlāk Āfrikas cūku mēris, kaslika mobilizēties visam dienestam, tostarpPersonāla vadības daļai, jo bija gan jāatrod papildspēki, gan jāslēdz papildu līgumi ar medniekiem un veterinārārstiem.Stāstot par apstākļiem, kādos šiem cilvēkiem jāstrādā, Jānis lepojas ar visu, kas izdarīts un paveikts.

Runājot par personāla atlasi PVD, Jānis min, ka dienestam visgrūtāk veicas ar veterināro inspektoru un veterinārārstu nokomplektēšanu, jo šos speciālistus ar augstāko izglītību sagatavo tikai Latvijas Lauksaimniecības universitāte, bet atalgojums, ko piedāvā PVD, nevar konkurēt ar algu, ko šie speciālisti var saņemt, piemēram, atverot un veiksmīgi vadot savu privātpraksi. Atlasi Jānis un Gundega veic arī reģionos uz vietas, kas prasa daudz laika un enerģijas. Tomēr, šie braucieni vienmēr ir produktīvi, jo tie paralēli dod unikālu iespēju klātienes sarunai ar pārvaldēs nodarbinātajiem.Viens no nākamajiem Personāla vadības daļas projektiem, kuru gribētos realizēt, ir jauno darbinieku rokasgrāmata, kas būtu “pirmā palīdzība” jaunajiem darbiniekiem darba vietā, jo kopīgi jauno darbinieku pasākumi pašlaik netiek organizēti.

Kas tas būtu par darbu bez labas atpūtas, tāpēc Jānis min, ka laiku pa laikam tiek organizētas daļas izbraukuma sapulces un kopīgi atpūtas pasākumi. Kā piemēru Jānis min pasākumu, kas notika ar vizināšanos suņu pajūgā pie Gundegas, kurasdzīvesveids saistīts ar kamanu suņiem – Sibīrijas haskijiem. Par tradīciju kļuvuši arī dienesta Ziemassvētku, Jāņu un sporta spēļu pasākumi, kā arī reģionos darbinieki atzīmē kolēģu mēneša jubilejas, piemēram,sveikšanu apvienojot ar kopīgām pusdienām.

Saruna ar Jāni, Gundegu un Ievu ir pagājusi nemanot.Darba diena jau sen beigusies, bet šķiet, ka laika bija par maz un vēl palika tik daudz nepastāstīta. Esam sastapuši valsts pārvaldes iestādē ļoti gaišus, iniciatīvas un ideju pilnus cilvēkus, kuriem patiešām patīk savs darbs un liekas, ka nekam citam nav nozīmes.

[1]2015.gada vasarā TV projekta “Lauku sēta” vadītājs; 2013.-2014.gads – raidījuma “Četras istabas” vadītājs; 2012.gada vasarā “Lauku sēta” dalībnieks un finālists