Atziņas no konferences  “Baltijas projektu vadības dienas 2016 – māksla iedzīvināt pārmaiņas”

Man apēdēja laika aizraušanās ir pievērst uzmanību visādām jaušām nejaušībām. Viena no tādām – šīs nedēlās pirmdiena ssākās ar lietišķu tikšanos SEB un noslēdzās ar manu dalību konferencē, kuru atbalsta SEB.

Runu kvalitāti nenosaka runu saturs, bet gan  cilvēka domas, idejas, risinājumi, kas radušies esot vienā telpā ar runātāju. Tā nu es izmantoju iespēju paklausīties savoks kolēģos – citos konferences runātājos.

Kā pirmais bija profesors Osipovs no Kanādas, kas vienkāršā veidā uzzīmēja mūsdienu izglītības un mācīšanās realitāti. Vairs nav tā, ka var apgūt kaut kādu noteiktu zināšanau kopumu. Tad to nosaukt par savu profesiju un uzbūvēt tai apkārt visu savu dzīvi. Šodien visa centrā ir cilvēks ar daudzām un dažādām kompetencēm, kuras mainās, nāk un iet. Tas vajadzīgs, lai cilvēks spētu sevi nodrošnāt ar darbu visa mūža garumā. Un sanāk, ka visu laiku ir jāžonglē, jebkurš atslābums var maksāt dārgi.

Tas var izklausīties ļoti nogurdinoši, un tieši tāpēc katram ir jāprogrammē ne tikai savs unikālais profesionālais kods, bet arī jāizstrādā un  jāattīsta savas dzīves un karjeras stratēģija. Tas nozīmē zināt ko Tu dari,  kāpēc Tu to dari, kā Tu sasniedz savus profesionālos mērķus un kādus cilvēkus Tu ielūdz savā dzīvē un darbā. Tas patiesībā bija tas, ko es stāstīju savā stāstā.

Otrs runātājs, ko dzirdēju bija profesors Teilors no Lielbritānijas, kurš aicināja visus sākt domāt. Viņa stāstu izpušķoja jauki padomi kā a ķermeņa valodas palīdzību komunicēt ziņu “Es domāju!”. Un šāda sirsnīgas jautrības radīšanan runājot par nopietnām lietām ir tas, ko es vēl mācos un mācos. Man Teilora kungs atgādināja par to, ka svarīgās (be ne steidzmās lietas) ir jāizdara no paša rīta. To vienmēr labi paturēt prātā, un izdarīt kaut ko sava mērķa sasniegšanai pirms ķerties pie nebeidzamo e-pastu kaudzes un šodien pabeidzamo projektu saraksta.

Kā trešo klausījos profesoru Austeru no Latvijas. Par to kāpēc ceļš uz elli bruģēts ar labiem nodomiem. Izrādās, mēs cilvēki praktiski vius laiku gribam 2 lietas – ēst un dzert. Tāpēc pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas, būtu labi iedzert glāzi apelsīnu sulas vai apēst gabaliņu šokolādes. Lēmumu pieņemt vēl pēc minūtēm 10-15. Un vēl, ja mēs pietiekami neizguļamies, neieplānojam sev brīvo laiku un nesportojam, mēs nonākam konfliktā ar sevi un kopā ar to ar visiem citiem. Un vēl izrādās, ka gribasspēks ir tā rakstura īpašība, kuru cilvēki reti nosauc kā sev piemītošu, tomēr tā vienmēr ir topā, ja iet runa par to, kādas īpašības cilvēks sev vēlētos. Tātad – vai Tev pietiek gribasspēka kārtīgi izgulēties, izbaudīt nekā nedarīšanas laiku un pasportot? Manējā gribasspēka pietiek sportam un miegam (ne bez vainas sajūtas), un nekā nedarīšanu pagaidām trenēju spaidu kārtā – pa centru vairs nebraukāju ar mašīnu, bet staigāju kājām (apzināti) un vēroju Rigas centra namu greznumu.