Koučings kā attīstības metode kļūst aizvien populārāks arī Latvijā

Sekojot starptautiskai tradīcijai, kas iedibināta kopš 1999. gada, šonedēļ, no 14. līdz 18. februārim, otro gadu Latvijā notiek koučingam veltīta nedēļa “Koučings – atklāj iespējas!”. Visas nedēļas garumā kouči vada dažādus seminārus, nodarbības un lekcijas. Meistarklasēs tiek runāts par koučingu kā efektīvu instrumentu, raugoties no dažādiem tā pielietošanas virzieniem – gan personīgajai izaugsmei un savu spēju paplašināšanai, gan uzņēmuma rezultativitātes paaugstināšanai un biznesa mērķu sasniegšanai.

Iepriecina fakts, ka šogad apmeklētāju interese par Koučinga nedēļas pasākumiem ir necerēti liela – seminārā par koučinga izmantošanu uzņēmumā visiem interesentiem pat nepietika vietu. Tas varētu liecināt, ka arī Latvija neatpaliek no pasaules tendencēm, kas norāda uz augošo koučinga popularitāti.

Īpaši uzskatāmi tas redzams, apzinot populārākās vadītāju mācīšanās metodes. Ja vēl 2001. gadā Insitute of Executive Development pētījumā par visvairāk izmantotajām vadītāju mācīšanās un attīstības metodēm koučings neparādījās pirmajā populārāko pieciniekā, tad jau pēc četriem gadiem tas bija piektajā vietā, no topa augšgala izstumjot iekšējos ekspertus. Vadības koučus izmantoja 56% pētījumā iekļauto pasaules mēroga kompāniju. Šo metodi apsteidza tikai mācīšanās no vecākiem vadītājiem, mācīšanās darbībā, ārējie lektori un ārējie eksperti. Tagad koučings ir strauji ienācis biznesa pasaulē un iekarojis sev stabilu vietu starp jau pārbaudītām apmācības metodēm.

Ar ko skaidrojama šī popularitāte? Manuprāt, tas ir metodes praktiskums un orientācija uz rezultātu. Turklāt koučings var būt vērsts gan uz atsevišķa cilvēka personīgo attīstību, gan komandas attīstību – palīdzot mainīt savu ikdienas rīcību tā, lai panāktu rezultātu nepieciešamajā virzienā.

Konkrētāk runājot par vadības koučingu, tā mērķi parasti ir:

• uzlabot vadītāju kompetences,

• samazināt personāla mainību,

• uzlabot vadītāju komunikācijas prasmes,

• paaugstināt vadības prasmes uzņēmuma kontekstā,

• palīdzēt vadīt pārmaiņu procesus,

• pārvaldīt savu laiku daudz efektīvāk,

• iedrošināt vadītājus uzņemties jaunus izaicinājumus,

• iedrošināt vadītājus paplašināt mācīšanās robežas, sasniedzot jaunu kompetenču attīstības līmeni,

• paaugstināt vadītāja darba produktivitāti, iemācoties pārvaldīt stresu.

Koučingā nav runa par vadības teorijas apgūšanu, bet par savu ieradumu trenēšanu, attīstīšanu, pašpārliecinātības un pašpaļāvības nostiprināšanu, emociju pārvaldīšanu. Sekmīgi vadītāji šīs kompetences nodod tālāk saviem darbiniekiem, paši darbojoties kā kouči un attīstot citus.

Interesanti, ka harismātiskajiem vadītājiem ir vairāk attīstītas tieši tās vadības kompetences, kuras raksturīgas koučinga kultūrai. Šī atziņa izrietēja no pētījuma, ko 2010. gadā 120 valstīs veica kompānija Profiles International, analizējot 40 000 vadītāju kompetences. Pētījuma rezultāti ir apkopoti grāmatā Leadership Charisma.

Viena no svarīgākajām harismātisko vadītāju kompetencēm ir efektīva komunikācija un citu uzklausīšana. Tai seko citu attīstības veicināšana – labākie vadītāji attīsta individuālos talantus savās organizācijās un veiksmīgi motivē. Svarīgāko kompetenču vidū ir arī personīgā attīstība – saistību uzņemšanās un tiekšanās pilnveidoties.

Praksē apstiprinājies, ka vadītāji var būtiski uzlabot sava darba efektivitāti, ja viņi fokusējas kaut vai tikai uz šo divu galveno kompetenču attīstību – citu attīstīšanu un komunikāciju. Tās ir jomas, kuras attīstot, nepieciešams mainīt savus līdzšinējos ieradumus, tāpēc tieši koučinga metodei būs visefektīvākā iedarbība. Arī Koučinga nedēļa apliecina – koučingu izvēlas cilvēki, kuri ir gatavi pozitīvām pārmaiņām, un tādu Latvijā nav maz!