Atziņas pēc British Academy of Management 2017 konferences apmeklējuma

No 5. līdz 7. septembrim man bija iespēja apmeklēt vienu no zināmākajām menedžmenta akadēmiskajām konferencēm British Academy of Management 2017, kas notika Varvikas (Warwick) universitātē, netālu no Jaguar un RandgeRover ražotnēm.  Konferences laikā apmeklēju deviņas dažādas sesijas par HR, stratēģiskās un pārmaiņu vadības, kā arī inovāciju tēmām. Dalīšos ar trīs galvenajiem iespaidiem, ko guvu trīs aizraujošu dienu laikā.

1.    Akadēmija kļūst aizvien praktiskāka.

Jā, lielākais mans pārsteigums bija, ka akadēmiskās konferences var būt tik praktiskas! Sākot ar ļoti praktiskiem semināriem, kas piedāvāja apgūt dažādas metodes (piem., Lego Serious Play par ko dalīšos citā ierakstā), līdz pētījumu rezultātu interpretācijām.

Lai arī stereotipiski akadēmija tiek nodalīta no prakses, šajā konferencē turpinājās mērķtiecīga dialoga veidošanu ar praktiķiem.  Aizvien vairāk un biežāk tiek uzdots jautājums ne vien par to, kā pētījumi papildinās teorētisko bāzi, bet arī par to, kā tieši jaunās zināšanas un atklājumi palīdzēs praksē un valsts politikas veidošanā.

2.    Kritisks sava darba izvērtējums.

Beidzot akadēmija sāk kritiski pārskatīt savu pēdējo dekāžu darbu, un sāk apstrīdēt un dziļāk pētīt pieņēmumus, kam ilgstoši ir bijis gandrīz kulta statuss. Piemēram, beidzot kritiski tiek apstrīdēts pieņēmums, ka pārmaiņu vadības rezultāts ir pārsvarā atkarīgs no vadītāja vai līdera. Kritiski iedziļinoties, izrādās, ka pierādījumu, kas šo pieņēmumu pamatotu praktiski nav.

Akadēmijas loma ir būt kritiskiem jebkuru zināšanu attīstīšanas procesā. Līdz šim akadēmiskie pētījumi pārsvarā ir kritiski izvērtējuši dažādas “modes tēmas” (piem., darbinieku iesaiste, paaudžu konflikti un citi), kas tiek veiksmīgi popularizētas praktiķu vidū, bet bieži tām pietrūkst pamatojuma. Tas ir nepieciešami, tomēr bija radies iespaids, ka akadēmija pati ir ieslīgusi pašapmierinātībā un savu ideju atražošanā. Līdz ar to kritisks skats pašiem uz sevi iepriecina un motivē uzdot provokatīvus jautājums arī turpmāk.

3.    Vienkāršība un prasme veidot stāstu

Vēlreiz pārliecinājos, ka visa pamatā ir cilvēcība un prasme runāt par sarežģīto vienkārši un aizraujoši. Konkurence, lai varētu uzstāties British Academy of Managment konferencē ir ļoti sīva: parasti tiek iesūtīti vairāk nekā 2000 darbu, no kā tikai katrs desmitais tiek akceptēts. Tātad, pētījumu kvalitāte ir augsta. Diemžēl redzēju prezentācijas, kuras 20 minūšu laikā tās autori tā arī nespēja sakarīgi izstāstīt galveno ideju. Par laimi, ar lielu pārsvaru bija prezentācijas, kurās  autori dalījās ar savām idejām, strukturēti, vienkārši un … ļoti aizraujoši.

Nav pārsteigums, ka labāko prezentāciju autori bija tie, kam acis dega par savu stāstu, un kas veidoja dialogu ar auditoriju. Tāpat vēlreiz pārliecinājos, ka vienkāršība, izklāstot savas domas, un prasme dzirdēt un pieņemt jautājumus un komentārus no auditorijas, ir svarīgākie personiskās veiksmes nosacījumi.

Apkopojot, dialogs starp akadēmiķiem un praktiķiem kļūst aizvien ciešāks, abām pusēm kritiski izvērtējot līdz šim veikto. Tā kā prasme vienkārši izstāstīt par sarežģīto tiek novērtēta aizvien augstāk arī akadēmiskajās aprindās, aicinu apsvērt iespēju arī Latvijas HR praktizējošajiem profesionāļiem apmeklēt kādu no akadēmiskajām konferencēm. Jūs varētu būt pārsteigti par iegūto praktiski pielietojamo zināšanu un atziņu kopumu.