Es satiku GIGI bloks uz Blaumaņa un Čaka ielas krustojuma. Smaidīga, plīvojošos svārkos, pilna vasaras mani sveicināja Ilona – GIGI bloks radītāja.

Kartona lieliizmēra klucīši, kurus vari pats salocīt, pats izdomāt, ko būvēt, un radīt princešu pilis, bruņinieku cietokšņus, garāžas virtuves, krēslus un dinozaurus.  Tā kā jau kādu laiku domāju, kā lai vadītprasmju apmācības padara interaktīvākas, GIGI klucīši nāca tieši laikā. Izmēģinājām , kā tas ir radīt kaut ko, kad darba uzdevums dots ļoti vispārīgā formā “Uzbūvējiet telpisku objektu”; kā tas ir kad darboties prieks ņem virsroku, un beigās tā arī nav zināms, kas tad ir sanācis un ko tad piedāvāsim saviem klientiem; kā tas ir, kad divas komandas apvienojot padarīto, pēkšņi pasaka “Wow!~ Mums šķiet, ka augstākā vadība pat nenojauš kāds ir mūsu kopējais potenciāls”.

Radās doma, rakstīt instrukciju, kā GIGI klucīšus izmantot pieaugušo apmācībās. Kaut kas pat uztapinājās, bet nu tik pliekans pret katru GIGI klucīti, un katru reizi, kad tas nonāca apmācību telpā. Reiz gribēju parādīt dalībniekiem, cik viņi katrs ir unikāli. Un iedevu tikai kartoniņus, kas pašam jāsaloka. Cilvēkiem bija iespēja paņemt instrukcijas, bija iespēja skatīties video, kā klucīši tiek veidoti. Es ziņu, ka šie cilvēki vairs nekad nemēģinās tiek, ka viņi jauno ziņu ir labi nokomunicējuši, ja faktiski ir ticis nosūtīts viens e-pasts, novadīta viena sanāksme vai izveidota ppt. prezentācija. Viņi iemācījās, ka cilvēki mācās atšķirīgi – vieni ņem un saloka klucīti, vieni pamēģina un tad iet pēc instrukcijas, trešie saloka tikai tad, ja kāds viņiem to rāda priekšā soli pa solim.

Bija reize, kad spēle ar klucīšiem tik ļoti atklāja cilvēka patieso dabu un nolūkus, ka zosāda uzmetas pat tagad to aprakstot.

Un tomēr vislielākā ieguvēja no GIGI klucīšu izmantošanas esmu es pati.  Vieglums, vienkāršība un bezgalīgas iespējas. Eksperimenti, ļaušana būt un notikt. Zināšana, ka jebkurā brīdī var sākt visu no jauna. Drosme sākt no jauna. Citādāk.