Pēdējos gados uzņēmumi arvien mērķtiecīgāk integrē mākslīgā intelekta (MI) risinājumus ikdienas darbībā – sākot no procesu automatizācijas un produktivitātes celšanas līdz pat personāla vadības funkcijām. Taču kā šo tehnoloģisko izrāvienu vērtē paši darba tirgus dalībnieki? Vai MI izmantošana ietekmē darba devēja pievilcību kandidātu acīs un cik lielā mērā cilvēki ir gatavi uzticēt tehnoloģijām lēmumus, kas skar viņu darba dzīvi un karjeru?

Lai noskaidrotu atbildes uz šiem jautājumiem, pētījumu kompānija Fifty5Blue ikgadējā Pievilcīgāko darba devēju tēla pētījumā padziļināti analizēja algotu darbu strādājošo un topošo speciālistu jeb studentu attieksmi pret mākslīgā intelekta rīku izmantošanu darba vidē un vai tam ir kāda nozīme darba devēja izvēlē.

Algotu darbu strādājošie un studenti augstu vērtē mākslīgo intelektu kā darba instrumentu, taču kļūst piesardzīgāki, tiklīdz tas sāk vērtēt viņus pašus

Pētījuma rezultāti rāda, ka kopumā attieksme pret MI kā atbalsta instrumentu darba procesos ir izteikti pozitīva. Divas trešdaļas strādājošo (66%) un vairāk nekā trīs ceturtdaļas studentu (77%) piekrīt, ka MI rīku izmantošana uzņēmumos ir priekšrocība un atbalsts darba procesā. Kritisku viedokli pauž attiecīgi 18% un 14%. Tas ļauj secināt, ka MI rīki uzņēmumos lielākoties tiek uztverti kā praktiski instrumenti, kas palīdz strādāt efektīvāk, nevis kā drauds ikdienas darbam.

Tomēr pozitīvais skatījums uz MI kā darba palīgu nenozīmē, ka bažas nepastāv. Lai gan vairāk nekā puse strādājošo (53%) un aptuveni puse studentu (49%) nepiekrīt apgalvojumam, ka MI attīstība nākotnē varētu apdraudēt viņu karjeras iespējas, ievērojamai daļai šādas bažas tomēr ir. Par negatīvu MI rīku ietekmi uz savu nākotnes nodarbinātību vai karjeru satraucas 35% strādājošo un 42% studentu.

Visizteiktākā piesardzība vērojama jautājumos, kuros MI iesaistās darbinieku novērtēšanas procesos. Ja darba devējs izmantotu MI rīkus darbinieku izvērtēšanā, piemēram, CV atlasē, darba laika, produktivitātes vai snieguma analīzē, kā arī atgriezeniskās saites sniegšanā, nedroši justos gandrīz puse (49%) strādājošo un teju seši no desmit (59%) studentiem. Droši šādā situācijā justos vien 28% strādājošo un 31% studentu. Tas iezīmē būtisku robežu: cilvēki ir gatavi izmantot MI, lai atvieglotu un uzlabotu savu darbu, taču daudz piesardzīgāk vērtē situācijas, kur tehnoloģijas sāk ietekmēt viņu pašu novērtējumu, iespējas un karjeru.

MI rīku izmantošana uzņēmumā darba devēja pievilcību ietekmē tikai daļai potenciālo kandidātu

Bet vai MI rīku izmantošana uzņēmumā ietekmē potenciālā darba devēja izvēli? Pētījuma dati liecina, ka ievērojamai daļai darba tirgus dalībnieku tas pagaidām nav izšķirošs faktors. Katrs otrais strādājošais (50%) un students (52%) norāda, ka MI rīku izmantošana uzņēmumā neietekmētu viņu darba devēja izvēli.

Savukārt tajā sabiedrības daļā, kurai šis faktors ir nozīmīgs, viedokļi dalās samērā līdzīgi. Strādājošo vidū 12% MI rīku izmantošanu uzņēmumā uzskata par argumentu par labu darba devēja izvēlei, bet 14% – par argumentu pret to. Studentu vidū pozitīvu attieksmi pauž 16%, savukārt 19% MI izmantošanu uzskata par argumentu pret konkrēta darba devēja izvēli. Tas liecina, ka MI izmantošana uzņēmumā pati par sevi vēl nav kļuvusi par būtisku darba devēja konkurētspējas priekšrocību darba tirgū.

Zīmīgi, ka studenti par MI lomu darba devēja izvēlē pauž ievērojami noteiktāku nostāju. Ja ceturtā daļa strādājošo (24%) nespēj sniegt konkrētu vērtējumu par MI ietekmi uz darba devēja izvēli, tad studentu vidū neizlēmušo ir vien 13%.

MI kā priekšrocību darba devēja izvēlē vairāk saskata aktīvākie darba tirgus dalībnieki un augstāk atalgotie

Interesanti, ka attieksme pret MI izmantošanu darba devēja izvēlē nav vienāda dažādās darba tirgus dalībnieku grupās.

Būtiski biežāk MI rīku izmantošanu uzņēmumā kā argumentu par labu potenciālā darba devēja izvēlei pauž augstākā līmeņa vadītāji un biznesa vadības jomas speciālisti, darbinieki ar augstākiem ienākumiem (virs 1500 EUR mēnesī), arī tie, kuri šobrīd strādā vai vēlētos strādāt pakalpojumu, tostarp informācijas un komunikācijas pakalpojumu, jomā. Pozitīvāku attieksmi pret MI kā darba devēja izvēles faktoru pauž arī tie, kuri pēdējā gada laikā ir bijuši aktīvi darba tirgū – meklējuši darba sludinājumus un pieteikušies jaunām vakancēm.

Savukārt MI rīku izmantošanu kā pretargumentu darba devēja izvēlei biežāk min strādājošie ar zemākiem ienākumiem (līdz 600 EUR mēnesī) un tie, kuri priekšroku dotu darbam enerģētikas un komunālo pakalpojumu nozarēs.

Kā pētījuma rezultātus skaidro personāla pētījumu eksperte, socioloģe Ilze Gansone: “Pētījums iezīmē būtisku niansi – sabiedrība ir gatava pieņemt MI kā darba palīgu, taču lēmumos, kas tieši ietekmē karjeru, novērtējumu vai izaugsmes iespējas, joprojām sagaida cilvēka iesaisti. Citiem vārdiem sakot, cilvēki uzticas tehnoloģijām procesa atbalstam, bet ne pilnīgai lēmumu deleģēšanai algoritmiem.”

Viņasprāt, tas būs nozīmīgs izaicinājums darba devējiem, kuri vēlas izmantot MI priekšrocības, vienlaikus saglabājot darbinieku un kandidātu uzticēšanos. Kā uzsver Ilze Gansone: “Nākotnē konkurētspējīgākie darba devēji, visticamāk, būs nevis tie, kuri izmantos visvairāk MI rīku, bet gan tie, kuri spēs pārliecinoši parādīt, ka tehnoloģijas kalpo cilvēkiem, nevis aizstāj viņus. Tieši šī līdzsvara atrašana var kļūt par vienu no svarīgākajiem darba devēju izaicinājumiem tuvākajos gados.”

Par pētījumu

Pievilcīgāko darba devēju tēla pētījums tika veikts 2026. gada pavasarī no 28. marta līdz 6. maijam algotu darbu strādājošo un studentu mērķa grupās. Pētījumā, izmantojot datorizētās tiešsaistes (online) intervijas, tika aptaujāti 1120 Latvijas darba ņēmēji, kā arī 500 vadošo Latvijas augstskolu studenti.

Izlase ir reprezentatīva algotu darbu strādājošo un studentu (pēc studiju specialitāšu un izglītības iestāžu) ģenerālajam kopumam, un tās organizēšanā Fifty5Blue strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju izlašu veidošanā un pētījumu veikšanā.