Lai izprastu, kā strādājošie Latvijā raksturo savu lojalitāti pašreizējam darba devējam, cik ilgi darbinieki plāno strādāt savā pašreizējā darbavietā, vai darbinieku skatījumā viņu vecākiem ilgtermiņa darbs vienā darbavietā bija svarīgāks, nekā tas ir viņiem pašiem, pētījumu kompānija Fifty5Blue veica pētījumu Latvijas darba ņēmēju vidū.

Lojāli, bet atvērti jaunām iespējām

Dati liecina, ka strādājošajiem Latvijā darbs ir svarīgs un darbinieki ir lojāli, taču pievilcīgs darba piedāvājums var mainīt viņu nostāju un domas.

Kopumā trīs no četriem (74%) darbiniekiem savu piesaistību un lojalitāti pašreizējam darba devējam raksturo kā diezgan augstu vai pat ļoti augstu, tostarp 29% neredz iemeslu mainīt pašreizējo darbu, bet gandrīz puse jeb 45% tomēr izskatītu pievilcīgus darba piedāvājumus.

Piektdaļa jeb 18% darbinieku savu lojalitāti raksturo kā diezgan zemu vai pat ļoti zemu, tostarp 15% apsvērtu darba maiņas iespējas, bet 3% jau aktīvi meklē citu darbu.

Rezultāti liecina, ka darbinieku lojalitāte ir saistīta ar tādiem faktoriem kā amats, darba stāžs, atalgojums, darba slodze un apmierinātība – augstāka lojalitāte biežāk raksturīga pieredzējušākiem, labāk atalgotiem un ar darbu un darba slodzi apmierinātiem darbiniekiem. Savukārt zemāka – gados jaunākiem, zemāk atalgotiem un uzņēmumā īsāku laiku strādājošajiem, kā arī kopumā ar darbu un darba slodzi neapmierinātiem darbiniekiem.

Tā savu lojalitāti darba devējam kā augstu biežāk raksturo augstākā līmeņa vadītāji un speciālisti, darbinieki ar augstiem ģimenes un personīgajiem ienākumiem mēnesī (1501 EUR un vairāk), tie, kuri uzņēmumā ir nostrādājuši 11 un vairāk gadus, darbinieki ar atbilstošu darba slodzi, “hibrīddarba” režīmā strādājošie, kā arī nekustamo īpašumu un profesionālo, zinātnisko pakalpojumu jomās nodarbinātie. Šādu vērtējumu biežāk pauž arī strādājošie, kuri kopumā ir apmierināti gan ar savu dzīvi, gan darbu.

Un pretēji – savu lojalitāti darba devējam kā zemu salīdzinoši biežāk vērtē jaunieši (18-24 g.v.), darbinieki ar zemiem personīgajiem ienākumiem mēnesī (līdz 600 EUR), darbinieki ar nelielu stāžu darbavietā (līdz 2 gadiem), ar neatbilstošu (pārāk augstu vai pārāk zemu) darba slodzi, un arī Latgalē dzīvojošie. Šādu nostāju biežāk pauž arī strādājošie, kuri kopumā ir neapmierināti gan ar savu dzīvi, gan darbu.

Katrs trešais darbinieks pašreizējā darbavietā plāno strādāt līdz pieciem gadiem

Pētījuma rezultāti liecina, ka kopumā darbinieki savu nākotni saista ar pašreizējo darba devēju, tomēr ne visi plāno palikt pašreizējā darbavietā ilgtermiņā.

Kopumā 29% savā pašreizējā darbavietā plāno strādāt 1 līdz 5 gadus, piektdaļa jeb 22% plāno strādāt 6 līdz 15 gadus, bet 14% – 16 un vairāk gadus. Tikai 5% darbinieku pašreizējā darbavietā plāno strādāt mazāk nekā vienu gadu.

Zīmīgi, ka gandrīz trešdaļai jeb 30% strādājošo ir bijis grūti sniegt konkrētu atbildi šajā jautājumā. Tas norāda uz zināmu darbinieku nenoteiktību attiecībā uz turpmākajiem karjeras un attīstības plāniem esošajā darbavietā, un arī to, ka daļa darbinieku savu lēmumu par palikšanu vai darba maiņu saista ar kopējām sociālās, ekonomiskās un darba tirgus situācijas izmaiņām, un pagaidām nevēlas izteikt konkrētākas nākotnes prognozes.

Vecums, darba stāžs un apmierinātība galvenokārt ietekmē strādājošo nākotnes plānus

Pētījums iezīmē būtiskas atšķirības dažādu darbinieku grupu nākotnes plānos.

Vecuma grupu dalījumā redzams, ka gados jaunāki (18–24 g.v.) un arī vecāki (55–65 g.v.) darbinieki biežāk paredz īsāku darba periodu pašreizējā darbavietā (1 līdz 5 gadus), savukārt vidēja (45-54 g.v.) vecuma darbinieki biežāk plāno strādāt ilgāk – 6 līdz 15 gadus.

Arī darba stāžs ir būtisks faktors: darbinieki ar mazāku stāžu biežāk pašreizējā darbavietā plāno palikt salīdzinoši īsāku laiku nekā darbinieki ar lielāku pieredzi uzņēmumā. Tā piemēram, darbinieki, kuri esošajā darbavietā ir nostrādājuši mazāk par vienu gadu, biežāk tajā paredz strādāt vēl tikai līdz vienam gadam, kamēr tie, kuri nostrādājuši 1 līdz 2 gadus – biežāk plāno strādāt līdz 5 gadiem. Savukārt tie, kuri nostrādājuši 6 līdz 10 gadus, biežāk plāno strādāt līdz 15 gadiem.

Raksturīgi, ka darbinieki, kuri nav apmierināti ar savu pašreizējo darbu, biežāk apsver darba maiņu un pašreizējā darbavietā paredz palikt īsāku laiku – līdz vienam vai maksimums līdz pieciem gadiem.

Darbs vienā darbavietā ilgtermiņā – vērtība, ko darbinieki vairāk saista ar vecāko paaudzi

Vairuma (71%) strādājošo skatījumā ilgtermiņa darbs vienā darbavietā viņu vecākiem (vecākajai paaudzei) ir (bija) svarīgāks nekā viņiem pašiem, tostarp 32% tam pilnībā piekrīt, bet 39% – drīzāk piekrīt.

Aptuveni katrs desmitais (13%) šim viedoklim nepiekrīt, savukārt 16% ir bijis grūti paust konkrētu nostāju šajā jautājumā.

Sievietes, gados jaunāki darbinieki (25-34 g.v.), tikai attālināti strādājošie, kā arī darbinieki ar nelielu darba stāžu (mazāk par vienu gadu) biežāk pauž pārliecību, ka viņu vecākiem ilgtermiņa darbs vienā darbavietā ir (bija) svarīgāks nekā viņiem pašiem.

Savukārt nevalstiskajās organizācijās nodarbinātie biežāk pauž pretēju viedokli – viņi retāk uzskata, ka vecākajai paaudzei ilgtermiņa darbs vienā darbavietā bija nozīmīgāks.

Lielo klientu direktore, personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva skaidro: “Pētījuma rezultāti parāda, ka mūsdienu darba attiecībās lojalitāte vairs nav viennozīmīgi saistīta ar palikšanu vienā darbavietā daudzus gadus. Lielākā daļa darbinieku ir lojāli savam darba devējam, tomēr vienlaikus saglabā gatavību izvērtēt jaunas iespējas, ja tās atbilst viņu profesionālajām spējām un personīgajām vajadzībām. Tas nozīmē, ka darba devējiem arvien svarīgāk ir ne tikai piesaistīt darbiniekus, bet arī ilgtermiņā veidot vidi, kurā cilvēki vēlas palikt – ar atbilstošu darba slodzi, konkurētspējīgu atalgojumu, izaugsmes iespējām un labu darba pieredzi.

Vienlaikus arī redzam paaudžu atšķirības attieksmē pret darbu vienā organizācijā ilgtermiņā. Ja iepriekš ilgstošas darba attiecības biežāk tika uztvertas kā pašsaprotama profesionālās dzīves daļa, šobrīd darbinieki vairāk vērtē elastību, attīstības iespējas un darba atbilstību savām mainīgajām vajadzībām. Tāpēc nākotnē organizāciju spēja veidot jēgpilnas un pielāgojamas darba attiecības būs viens no būtiskākajiem faktoriem darbinieku piesaistē un noturēšanā.”

Par pētījumu

Pētījumu par dažādiem personāla vadības un darba tirgus jautājumiem pētījumu un konsultāciju kompānija Fifty5Blue veica laikā no 2026. gada 21. līdz 27. aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 950 darba ņēmējus.

Fifty5Blue pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Fifty5Blue strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Fifty5Blue

Fifty5Blue ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Fifty5Blue ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 80 pasaules valstīs.

Latvijā kompānijai ir vairāk nekā 30 gadu pieredze, veicot tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedzot ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Kontakti

Signe Kaņējeva
Fifty5Blue Lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte

SIA “TNS Latvia”
t 6709 6300
e signe.kanejeva@fifty5blue.com