Vai fakts, ka vairums darba ņēmēju Latvijā kopumā ir apmierināti ar savu darbu (73%), liecina, ka organizācijās nav aktuālu jautājumu, problēmu vai izaicinājumu?

Pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica atkārtotu pētījumu, lūdzot darba ņēmējiem Latvijā norādīt, vai un kādas viņu pašreizējā darbavietā ir tēmas, par kurām varētu teikt: “zina, redz visi, bet par tām skaļi nerunā”?

Gandrīz 3/5 (57%) darba ņēmēju ir apstiprinājuši, ka organizācijās, kurās viņi strādā, pastāv jomas, kuras darbiniekiem ir svarīgas, taču tiek apspriestas nepietiekami vai tiek noklusētas vispār, kamēr aptuveni 1/3 (36%) ar šādām problēmsituācijām savā pašreizējā darbavietā nav saskārušies.

Salīdzinot datus ar 2019. gadā (pirms sešiem gadiem) veikto pētījumu, atklājas, ka ne pozitīvas, ne negatīvas izmaiņas šādu “noklusēto tematu” izplatībā organizācijās nav vērojamas (attiecīgi 57% darbinieku šogad un 58% 2019. gadā ir norādījuši uz šādu tēmu esamību), kas norāda uz šo jautājumu nemainīgi augsto izplatību darba vidē.

Raksturīgi, ka veselības un sociālās aprūpes jomā nodarbināto vidū tādu tēmu esamība, kuras “zina, redz visi, bet par tām skaļi nerunā”, organizācijās Latvijā ir salīdzinoši biežāk izplatīta nekā kopumā.

Savukārt, ar šādām tēmām vidēji biežāk nav saskārušies informācijas un komunikācijas jomā un pakalpojumu sfērā (NACE H-N) nodarbinātie, kā arī mikro uzņēmumos (1 – 9 darbinieki) strādājošie.

Iezīmējas vērā ņemama tendence, ka tādu problēmsituāciju izplatība, kuras “zina, redz visi, bet par tām skaļi nerunā”, biežāk ir uzsvērta valsts vai pašvaldību (sabiedriskā sektora) (60%) organizācijās strādājošo vidū, salīdzinot ar privātajā sektorā (54%) nodarbinātajiem.

Raksturīgi arī, ka “noklusēto” tematu esamība organizācijās, tiešā veidā korelē ar apmierinātību ar darbu. Darbinieki, kuri nesaskaras ar šādām situācijām, kopumā ir apmierinātāki, nekā strādājošie, kuri pašreizējā darbavietā ar šādām situācijām ikdienā saskaras.

 “Tas apliecina, ka organizāciju vidē aktuālu, taču nepietiekami apspriestu, nerisinātu vai noklusētu tematu esamība bojā organizāciju iekšējo kultūru, samazina darbinieku apmierinātību un kavē arī organizāciju izaugsmi un konkurētspēju tirgū”, skaidro socioloģe, lielo klientu direktore Signe Kaņējeva.

TOP3 jomas, par kurām organizācijās Latvijā skaļi nerunā, ir: vadītājs vai darbinieki, kuru personības īpašības, rakstura iezīmes vai uzvedība traucē ikdienas darbā, kā arī nevienlīdzīgs atalgojums darbiniekiem ar vienādiem darba pienākumiem, pieredzi

Aplūkojot pētījuma rezultātus sīkāk, atklājas, ka līdzīgi kā 2019. gadā veiktajā pētījumā, TOP3 tēmas, par kurām organizācijās skaļi nerunā, ir: organizācijā strādā vadītājs (19%) vai darbinieki (18%), kuru personības īpašības, rakstura iezīmes vai uzvedība traucē ikdienas darba pienākumu veikšanu, kā arī nevienlīdzīgs atalgojums darbiniekiem ar vienādiem darba pienākumiem un pieredzi (18%). Vairāk nekā 1/10 darbinieku ir nosaukuši arī kopumā neapmierinošas attiecībām ar kolēģiem (sliktu iekšējo mikroklimatu) (14%).

Tālāk minēšanas biežuma ziņā seko tādi “noklusētie” temati kā pieklājības normu neievērošana (9%), iebiedēšana vai psiholoģiskais “terors” (piem., apvainošana, pazemošana) (8%), agresīva, “neveselīga” konkurence darbinieku starpā, “kāpšana pa karjeras kāpnēm “pāri galvām”” (6%), personīgās higiēnas neievērošana (5%), kolēģu diskriminācija, nepieņemšana kolektīvā pēc dažādām pazīmēm (4%), kā arī darbinieku atrašanās darbavietā alkohola vai narkotisko vielu reibumā (4%).

Salīdzinoši retāk organizācijās “noklusētās” jomas ir: romantiskas, seksuālas attiecības starp kolēģiem (2%) un kāda kolēģa vai kolēģa tuvinieka slimība vai nāve, kas ietekmē ikdienas darbu (2%).

Lai arī, aplūkojot darbinieku nosauktos “noklusētos tematus” dinamikā, statistiski nozīmīgas izmaiņas neatklājas, tomēr, salīdzinājumā ar 2019. gadā veikto pētījumu, redzams, ka sievietes, darbinieki vecumā no 18 līdz 24 gadiem, un no 35 līdz 44 gadiem, strādājošie ar lielāku darba stāžu attiecīgajā organizācijā (16 un vairāk gadu), pakalpojumu un tirdzniecības jomas, kā arī lielo uzņēmumu (250 un vairāk) darbinieki caurmērā biežāk ir akcentējuši pieklājības normu neievērošanu kā vienu no Latvijas organizācijās “noklusētajiem” tematiem.

Uz to, ka organizācijā strādā darbinieki, kuru personības īpašības vai rakstura iezīmes, uzvedība traucē citiem ikdienas darbā, salīdzinoši biežāk norāda valsts pārvaldes un aizsardzības, kā arī veselības un sociālās aprūpes jomās nodarbinātie.

Arī neapmierinošas attiecības ar kolēģiem (slikts iekšējais mikroklimats) biežāk raksturīgs tieši veselības un sociālās aprūpes, kā arī mākslas, izklaides, atpūtas un izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumu jomās strādājošo vidū.

Veselības un sociālās aprūpes jomas darbinieki salīdzinoši biežāk norāda arī uz tādu “noklusēto” tematu kā iebiedēšana vai psiholoģiskais “terors”, kā arī kolēģu diskriminācija, nepieņemšana kolektīvā. Interesanti, ka kolēģu diskriminācija, nepieņemšana kolektīvā biežāk ir raksturīga arī nevalstiskajās organizācijās, biedrībās nodarbināto vidū.

Raksturīgi, ka uz atrašanos darbavietā alkohola un/ vai narkotisko vielu reibumā vidēji biežāk norāda strādnieki, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības jomā nodarbinātie.

Par pētījumu

Pētījumu par dažādiem aktuāliem ar darba vidi saistītiem jautājumiem pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica laikā no 2025. gada 15. līdz 22. aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 910 darba ņēmējus.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.