Valstiskā līmenī nodarbinātība ir būtiska ekonomiskās izaugsmes komponente, taču, ja par to domā indivīda līmenī, nodarbinātība ir dzīves aspekts, kas ievērojami ietekmē sabiedrībā valdošo kopējo noskaņojumu. 2025. gada janvāri Latvijā stājās spēkā vairākas izmaiņas sociālajā jomā, kas lielākoties pozitīvi ietekmēja strādājošos Latvijā. Tā piemēram minimālās mēneša darba algas apmērs normālā darba laika ietvaros pieauga līdz 740 eiro un diferencētais neapliekamais minimums tika aizstāts ar vienotu (fiksētu) neapliekamo minimumu, kas no 2025. gada janvāra tiek piemērots visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no bruto ienākuma apmēra.

2024. gada nogalē, kad Latvijas sabiedrībai šīs izmaiņas sociālajā jomā jau bija zināmas, Eurobarometer 102 aptaujā Kantar pētnieki skaidroja, kā Latvijas pilsoņi vērtē nodarbinātības situāciju valstī un savu personīgo nodarbinātības situāciju (ar nodarbinātību saprotot aspektu kopumu – ir/nav darbs, ir/nav laba alga, ir/nav labi darba apstākļi), un kādas ir viņu gaidas šajās jomās nākamajiem 12 mēnešiem jeb 2025. gadam.

Nodarbinātības situācijas valstī un personīgās nodarbinātības vērtējums

Lai arī kopš 2024. gada pavasara pilsoņu vērtējums par nodarbinātības situāciju Latvijā bija būtiski uzlabojies, gada nogalē Latvijas pilsoņu vērtējums par nodarbinātības situāciju valstī saglabājās duāls: 46% Latvijas pilsoņu nodarbinātības situāciju valstī vērtēja kā labu, bet 46% bija pretējās domās. Zīmīgi, ka līdzīga tendence bija vērojama arī eiropiešu vidū kopumā – 47% Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņu nodarbinātības situāciju savās valstīs vērtēja kā labu. Savukārt, Latvijas kaimiņvalstu pilsoņu vērtējums par nodarbinātības situāciju Lietuvā un Igaunijā būtiski atšķīrās, bija vērojama izteiktāki kritiskāka pilsoņu nostāja par valsts nodarbinātības situāciju. Kopš 2024. gada pavasara Igaunijas pilsoņi, taujāti par nodarbinātības situāciju valstī, bija kļuvuši vēl kritiskāki – 57% pilsoņu nodarbinātības situāciju valstī vērtēja kā sliktu, trešā daļa (32%) – kā labu. Savukārt Lietuvā šajā jomā valdīja izteiktāks optimisms. Trīs piektdaļas jeb 60% pilsoņu nodarbinātības situāciju Lietuvā vērtēja kā labu, kamēr trešā daļa (33%) – kā sliktu.

2024. gada rudenī savu personīgo nodarbinātības situāciju kā labu vērtēja vairākums (69%) Latvijas, un lielākā daļa (60%) Lietuvas un (58%) Igaunijas pilsoņu. Dati liecina, ka Latvijas pilsoņu vērtējums par savu personīgo nodarbinātības situāciju atbilst eiropiešu kopējam vērtējumam – 2024. gada izskaņā 68% eiropiešu savu personīgās nodarbinātības situāciju vērtēja kā labu. Arī Baltijas valstu pilsoņi savos vērtējumos šajā jomā bija līdzīgi – aptuveni piektā daļa Latvijas (19%), Lietuvas (21%) un Igaunijas (23%) pilsoņu 2024. gada rudenī savu personīgo nodarbinātības situāciju vērtēja kā sliktu.

Lūgti komentēt savas gaidas saistībā ar nākamajiem divpadsmit mēnešiem un nodarbinātības situāciju valstī, 2024. gada izskaņā vairākums (77%) Latvijas pilsoņu tajā lūkojas pozitīvi: 56% uzskatīja, ka nākamie 12 mēneši jeb 2025. gads Latvijā nodarbinātības jomā būs tāds pats kā 2024. gads un piektā daļa (21%) uzskatīja, ka tas būs pat labāks. Pretēju nostāju  savā vērtējumā par nodarbinātības situāciju valstī pauda aptuveni piektā daļa (18%) Latvijas pilsoņu. Ja salīdzina ar ES kopējo vērtējumu, var novērot, ka Latvijas pilsoņi ir optimistiskāk noskaņoti šajā jomā.

To, ka nodarbinātības situācija viņu valstīs 2025. gadā nebūs ne sliktāka, ne labāka, bet gan tāda pati kā 2024. gadā, uzskatīja puse (50%) eiropiešu. Savukārt to, ka nodarbinātības situācija valstīs salīdzinājumā pret 2024. gadu, uzlabosies, uzskatīja piektā daļa (20%) eiropiešu. Aptuveni ceturtā daļa (27%) eiropiešu uzskatīja, ka 2025. gadā nodarbinātības situācija viņu valstīs būs sliktāka nekā tā bija iepriekšējos 12 mēnešos.

Arī Igaunijas un Lietuvas pilsoņu gaidas saistībā ar nākamajiem 12 mēnešiem nodarbinātības jomā valstīs iezīmēja būtiskas atšķirības. Ar bažām par nodarbinātības situāciju valstī uz 2025. gadu lūkojās 46% Igaunijas un 12% Lietuvas pilsoņu, savukārt kopumā pozitīvi noskaņoti – 44% Igaunijas un 84% Lietuvas pilsoņu.

Aicināti dalīties savās gaidās saistībā ar nākamajiem 12 mēnešiem un viņu personīgo nodarbinātības situāciju, absolūtais vairākums (91%) Latvijas pilsoņu tajā lūkojas ar zināmu optimismu: divas trešdaļas jeb 66% uzskatīja, ka nākamie 12 mēneši jeb 2025. gads personīgās nodarbinātības jomā būs tāds pats un ceturtā daļa (25%) uzskatīja, ka tas būs pat labāks. Pesimistiskāki savā redzējumā par savu personīgo nodarbinātības situāciju bija vien 4% Latvijas pilsoņu. Ja salīdzina ar Eiropas kopējo situāciju, arī šajā jomā var vērot, ka Latvijas pilsoņi ir pozitīvāk noskaņoti. To, ka viņu personīgā nodarbinātības situācija nākamajos 12 mēnešos  būs tāda pati kā 2024. gadā, uzskatīja puse (64%) eiropiešu. Savukārt, ka personīgās nodarbinātības situācija 2025. gada uzlabosies, uzskatīja piektā daļa (21%) eiropiešu. Un tikai aptuveni desmitā daļa (9%) eiropiešu uzskatīja, ka 2025. gadā viņu personīgās nodarbinātības situācija būs sliktāka nekā tā bija pērn.

Lietuviešu gaidas saistībā ar nākamajiem 12 mēnešiem viņu personīgās nodarbinātības jomā sasaucas ar latviešu vērtējumu. Arī absolūtais vairākums (91%) Lietuvas pilsoņu tajā lūkojas ar zināmu optimismu:  70% uzskatīja, ka nākamie 12 mēneši jeb 2025. gads personīgās nodarbinātības jomā būs tādi paši un piektā daļa (21%) uzskatīja, ka šis gads būs pat labāks. Kritiskāki savā vērtējumā par savu personīgo nodarbinātības situāciju bija vien 6% Lietuvas pilsoņu.

Igauņi, daloties savās domās par nākamajiem 12 mēnešiem personīgās nodarbinātības jomā bija piesardzīgāki. Lai arī vairākums (74%) Igaunijas pilsoņu, domājot par savu personīgo nodarbinātību 2025. gadā, bija droši, ka tā nebūs sliktāka, bet gan tāda pati (54%) vai pat labāka (20%), Igaunijā izteikti lielāks nekā citās Baltijas valstīs un Eiropas Savienībā kopumā bija pilsoņu īpatsvars, kuri uzskatīja, ka 2025. gadā viņu personīgās nodarbinātības situācija pasliktināsies.

Datu analīzes rezultātā Kantar pētnieki secina, ka Latvijas pilsoņi, domājot par nodarbinātības jautājumiem, savu personīgo nodarbinātības situāciju vērtē atzinīgāk nekā nodarbinātības situāciju Latvijā kopumā. Kas būtiski, šāda tendence ir vērojama vairāku pēdējo gadu aptauju datos.

Nodarbinātības jautājumos, Latvijas pilsoņu vērtējums sasaucas ar kopējo ES valdošo noskaņojumu, taču Baltijas valstu vidū nodarbinātība ir jautājums, kurā pilsoņu viedokļos iezīmējas atšķirības.

Par aptauju

Latvijā aptauju Eurobarometer 102 ietvaros veica pētījumu kompānija Kantar 2024. gada oktobrī – novembrī, klātienes intervijās aptaujājot 1005 Latvijas pilsoņu vecumā no 15 gadiem. Kopumā aptauja tika veikta divdesmit septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs (aptaujāti 26 525 respondentu).

Kopš 2004. gada Kantar ir visu Eurobarometer pētījuma lauka darba veicējs Latvijā. Šo gadu laikā ir veikts liels skaits aptauju, kas sniedz ieskatu par to, kādi ir Latvijas un Eiropas Savienības valstu pilsoņu viedokļi par dažādām sociālpolitiskām tēmām. Aptauju rezultāti ir publiski pieejami ikvienam interesentam. Kantar aicina apmeklēt Eurobarometer pētījuma oficiālo vietni https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/General/index un iepazīties ar pētījumu rezultātu krājumu.