Vai zinājāt, ka katru gadu marta pirmajā piektdienā daudzviet pasaulē tiek atzīmēta darbinieku padarītā novērtēšanas un atzinības izteikšanas diena (Employee Appreciation Day)? Šogad (2025. gadā) atzinības izteikšanas diena ir piektdien, 7. martā. Ideālā gadījumā darba devējiem nebūtu īpaši jāgaida šī viena diena gadā, lai darbiniekiem izteiktu atzinību un paustu novērtējumu – to var un vajag darīt visa gada garumā, darbinieku novērtēšanas kultūrai vajadzētu būt daļai no organizācijas DNS.

Kā zināms, aiz katras veiksmīgas organizācijas atrodas spēcīga darbinieku komanda, kas strādā ar aizrautību un enerģiju, liekot lietā savus talantus, pieredzi un prasmes. Ilgstošs novērtējuma un atzinības trūkums no darba devēja puses var būt viens no darbinieku negatīvas emocionālās labsajūtas, kā arī potenciāliem darba maiņas apsvēršanas iemesliem, apliecina dažādu pētījumu rezultāti.

Pētījumu kompānija Kantar šogad atkārtoti veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus ar darbinieku noskaņojumu un darba vidi saistītus jautājumus, tostarp, cik bieži darbinieki no sava darba devēja saņem atzinīgus vārdus par paveikto, cik bieži paši šādus vārdus saka saviem kolēģiem, kā arī, vai kopumā darba ņēmēji Latvijā jūtas novērtēti kā darbinieki?

Puse (49%) darba ņēmēju Latvijā no sava tiešā vadītāja atzinīgus vārdus saņem reti vai pat nesaņem nekad

Jāatzīmē, ka atgriezenisko saiti un novērtējumu ir svarīgi sniegt ne tikai tad, ja darbs nav ticis paveikts, kā iecerēts, bet arī pēc labi paveikta darba. Atgriezeniskā saite par paveikto darbu ir viens no vadītāja instrumentiem, lai pateiktu darbiniekam, cik svarīgs organizācijai ir darbs, ko viņš dara. Cik tad bieži darbinieki Latvijā ikdienā no sava tiešā vadītāja saņem atzinīgus vārdus, sava darba snieguma pozitīvu novērtējumu vai “paldies” par paveikto?

Kantar pētījuma rezultāti atklāj, ka aptuveni 2/5 jeb 43% darba ņēmēju no sava tiešā vadītāja atzinīgus vārdus saņem bieži (29%) vai pat regulāri (14%), kas vērtējams pozitīvi, kamēr kopumā puse jeb 49% tos saņem reti (35%) vai pat nesaņem nekad (14%), kas norāda uz vietu pilnveidei.

Lai gan kopējos rādītājos, salīdzinot ar pirms gada veikto pētījumu, neiezīmējas statistiski nozīmīgas atšķirības, tomēr zināmas izmaiņas datu dinamikā atklājas sīkākās strādājošo sociāldemogrāfiskajās grupās. Tā, piemēram, darbinieki ar lielāku darba stāžu esošajā darba vietā (11-15 gadi) šogad būtiski biežāk nekā pirms gada ir uzsvēruši, ka atzinīgus vārdus no sava tiešā vadītāja saņem reti vai pat nesaņem nekad. Iespējams, darba devēju skatījumā augstam darba sniegumam šai grupai ir jāpiemīt jau “pēc noklusējuma”, un tas nav kaut kā īpaši jāizceļ vai jānovērtē.

To, ka atzinīgus vārdus no sava tiešā vadītāja saņem reti vai pat nesaņem nekad, caurmērā biežāk ir atzinuši darbinieki ar lielāku darba stāžu esošajā darba vietā (11-15 gadi), ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī ūdens apgādes jomās strādājošie, lauku teritorijās nodarbinātie, tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, un tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, strādājošie, kuri ar savu pašreizējo darbu kopumā ir neapmierināti, un kuri nejūtas arī novērtēti kā darbinieki.

To, ka atzinīgus vārdus no sava tiešā vadītāja saņem bieži vai pat regulāri, kopumā biežāk norāda darbinieki, kuri savu darba slodzi raksturo kā atbilstošu, tie, kuri pašlaik strādā “hibrīddarba” režīmā, informācijas un komunikācijas pakalpojumu jomā nodarbinātie, kā arī tie, kuri kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, un kuri jūtas novērtēti arī kā darbinieki.

Atzinība ir spēcīgs motivators. Darbinieki, kuri jūt, ka viņu ieguldītais darbs tiek atzīts un novērtēts, visticamāk, saglabās un uzlabos savu sniegumu, viņu iesaiste un motivācija pieaugs. Atzinība uzlabo produktivitāti un paaugstina darba kultūru organizācijā. Tas ir spēcīgs veids, kā radīt veselīgu pozitīvismu pat gana izaicinošās darba dzīves situācijās.

Katrs trešais darbinieks (31%) Latvijā atzinīgus vārdus saviem kolēģiem saka reti vai pat nesaka nekad

Mēs sagaidām atzinīgus vārdus un sava darba snieguma pozitīvu novērtējumu no saviem vadītājiem, bieži uzskatām, ka mums atzinība tiek izteikta nepietiekami, bet, cik bieži tad mēs paši praktizējam atzinības izteikšanu saviem kolēģiem?

Dati liecina, ka trīs no pieciem (62%) darba ņēmējiem saviem kolēģiem atzinīgus vārdus saka bieži (46%) vai pat regulāri (16%), kas ir visnotaļ apsveicami, kamēr katrs trešais (31%) atzīst, ka tos saka reti (27%) vai pat nesaka nekad (4%).

Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Iezīmējas zināms paradokss: kā darbinieki mēs esam gatavi atzinību piedzīvot – sagaidām to no citiem, bet paši ne vienmēr esam gatavi to aktīvi demonstrēt! Atceramies, mēs katrs esam līdzatbildīgi par noskaņojumu un mikroklimatu darba vidē. Labvēlība un laipnība neko nemaksā, bet tām ir tik liela nozīme!”

Kopējo rādītāju dinamikā, salīdzinot ar pirms gada veikto pētījumu, statistiski nozīmīgas atšķirības nav vērojamas, tomēr jāuzsver, ka darbinieki ar augstāko izglītību šogad būtiski biežāk nekā pirms gada atzinīgus vārdus saviem kolēģiem ir teikuši bieži vai pat regulāri, izprotot pozitīvas atgriezeniskās saites lomu un nozīmi.

To, ka saviem kolēģiem bieži vai pat regulāri saka atzinīgus vārdus, salīdzinoši biežāk ir norādījušas sievietes, darbinieki ar augstāko izglītību, augstākā un vidējā līmeņa vadītāji, darbinieki, kuri strādā “hibrīddarba” režīmā, strādājošie, kuri no sava tiešā vadītāja saņem atzinīgus vārdus, un kuri jūtas novērtēti arī kā darbinieki.

Vidēji biežāk atzinīgus vārdus saviem kolēģiem saka reti vai pat nesaka nekad darbinieki ar vidējo izglītību, strādnieki, ūdens apgādes un administratīvo dienestu jomās strādājošie, ražošanā nodarbinātie, tie, kuri ar savu pašreizējo darbu kopumā ir neapmierināti, un kuri arī paši nejūtas novērtēti kā darbinieki.

63% strādājošo Latvijā savā darbavietā kopumā jūtas novērtēti kā darbinieki

Būt atzītam un novērtētam ir viena no cilvēka pamatvajadzībām kā privātajā, tā profesionālajā dzīvē. Mēs visi vēlamies būt pamanīti un novērtēti par to, kas mēs esam, ko mēs darām un ko sasniedzam. Atzinības izteikšanai ir tieša ietekme uz darba rezultātiem. Kā iepriekš minēts, darbinieki, kuri paši saņem vai pauž otram atzinību, sasniedz arī augstākus darba rezultātus.

Kantar pētījums atklāj, ka pieci no astoņiem (63%) darba ņēmējiem Latvijā kopumā jūtas novērtēti kā darbinieki (tostarp 18% – jā un 45% – drīzāk jā), kamēr katrs ceturtais (25%) tāds nejūtas (tostarp 6% – nē un 19% – drīzāk nē).

Lai gan gada laikā datu dinamikā statistiski nozīmīgas atšķirības neiezīmējas, tomēr vērojama tendence, ka šogad ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri jūtas atzīti un novērtēti kā darbinieki (attiecīgi pērn 67% jutās novērtēti kā darbinieki, bet šogad tā jūtas 63%).

Dati liecina, ka kopumā novērtēti kā darbinieki salīdzinoši biežāk jūtas darbinieki ar augstiem (1501 EUR un vairāk) personīgajiem ienākumiem, darbinieki ar lielu darba stāžu esošajā darba vietā (16 un vairāk gadu), tie, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, darbinieki, kuri strādā “hibrīddarba” režīmā, darbinieki, kuri kopumā jūtas apmierināti ar savu pašreizējo darbu un tie, kuri no sava tiešā vadītāja ikdienā saņem atzinīgus vārdus un pateicību par paveikto.

Savukārt to, ka nejūtas novērtēti kā darbinieki, vidēji biežāk ir norādījuši tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, kuri savu darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, darbinieki, kuri kopumā jūtas neapmierināti ar savu pašreizējo darbu, un kuri arī no sava tiešā vadītāja ikdienā nesaņem atzinīgus vārdus par paveikto.

Socioloģe Signe Kaņējeva norāda: “Apkopojot veiktā pētījuma rezultātus, gribētos aicināt veidot ieradumu izrādīt atzinību viens otram — tas nāk par labu visām iesaistītajām pusēm!”

Par pētījumu

Pētījumu par dažādiem personāla vadības un darba tirgus jautājumiem pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica laikā no 2025. gada 11. līdz 17. februārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 900 darba ņēmējus.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Kantar

Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.

Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Signe Kaņējeva

Lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
tālr.: 67 096 300
e–pasts: signe.kanejeva@kantar.com