Līdzīgi kā pastāv dažādi redzējumi un teorētiskās pieejas par valsts un indivīda līdzdalības un atbildības līmeni sabiedrības procesos, tā arī organizāciju līmenī pastāv atšķirīgs skatījums, un bieži vien raisās diskusijas par darba devēja un darbinieku atbildības līmeni dažādu ar darba dzīvi saistītu aspektu kontekstā.

Nereti darbinieki savas motivācijas, labbūtības, darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšanu pilnā mērā sagaida no darba devēja, tāpat ir organizācijas, kuras uzskata, ka ar savu motivāciju un labbūtību, darba un privātās dzīves līdzsvaru ir jātiek galā darbiniekiem pašiem. Savukārt personāla vadītāji vērš uzmanību, ka pēdējos gados dažos aspektos ir ‘aiziets zināmās galējībās’, un šis jautājums būtu aplūkojams līdzsvarotas savstarpējas sadarbības un abu pušu iesaistes un atbildības kontekstā, to nenovirzot uz vienu vai otru pusi. To, kāds ir pašu darba ņēmēju skatījums šajos jautājumos, pētījumu kompānija Kantar noskaidroja šī gada martā veiktajā pētījumā.

Iegūtie rezultāti liecina, ka attiecībā uz darbinieku motivāciju teju puse (49%) darba ņēmēju piekrīt, ka tā ir savstarpēji uz pusēm dalīta atbildība organizācijas un darbinieku starpā, kur ‘savu artavu’ līdzvērtīgi iegulda abas iesaistītās puses. Salīdzinoši mazāk (41%) strādājošo uzskata, ka arī darba un privātās dzīves līdzsvara nodrošināšana ir uz pusēm dalīta atbildība, bet vienlīdz liels aptaujāto īpatsvars (40%) uzskata, ka šī līdzsvara nodrošināšana galvenokārt tomēr ir pašu darbinieku atbildība.

Nedaudz vairāk nekā trešdaļa darba ņēmēju ir pauduši uzskatu, ka darbinieku labbūtība (36%), iedvesma un aizrautība (35%) ir uz pusēm dalīta atbildība organizācijas un darbinieku starpā. Interesanti, ka līdzīgs īpatsvars darba ņēmēju ir norādījuši, ka darbinieka labbūtība (39%) galvenokārt tomēr ir organizācijas atbildība, kamēr attiecībā uz darbinieku iedvesmu un aizrautību (37%) biežāk minēts pretējais, ka tā galvenokārt ir katra paša atbildība.

Personāla pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Aplūkojot datus sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās, iezīmējas vairākas interesantas sakarības.  Piemēram, to, ka darbinieku motivācija ir uz pusēm dalīta atbildība organizācijas un darbinieku starpā, salīdzinoši biežāk ir minējuši gados jaunāki (18-24 g.v.) darba ņēmēji, norādot, ka abām pusēm šajā procesā ir jāieguldās līdzīgā mērā un apjomā. Savukārt gados vecāki (50-60 g.v.) strādājošie vidēji biežāk ir atzinuši, ka darbinieku motivācija un aizrautība pilnā mērā ir pašu darbinieku atbildība, kamēr 30-39.g.v. nodarbinātie caurmērā biežāk sagaida, ka viņu iedvesmu un aizrautību pilnā mērā nodrošinās tieši organizācija, cerot uz dažādiem ārējiem iedvesmas avotiem un stimuliem no darba devēju puses”.

Interesanti, ka izglītības jomā strādājošie biežāk nekā vidēji ir norādījuši, ka darbinieku motivācija, darba un privātās dzīves līdzsvars, kā arī iedvesma un aizrautība pilnā mērā ir pašu darbinieku atbildība. Arī elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes uzņēmumos strādājošie caurmērā biežāk ir pauduši uzskatu, ka ar savu iedvesmu un aizrautību ir jātiek galā katram pašam, negaidot īpašus ārējus iedvesmas avotus un stimulus no organizācijas. Tieši pretēji – veselības un sociālās aprūpes jomā nodarbinātie vidēji biežāk ir uzsvēruši, ka par darbinieku motivāciju pilnā mērā ir atbildīgs tieši darba devējs. Savukārt finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošie salīdzinoši biežāk ir gatavi līdzdarboties savas iedvesmas un aizrautības, kā arī motivācijas radīšanā un nodrošināšanā, norādot, ka tā tomēr ir uz pusēm dalīta atbildība organizācijas un darbinieku starpā.

Darbinieki ar krievu vai citu sarunvalodu ģimenē salīdzinoši biežāk nekā strādājošie ar latviešu sarunvalodu uzskata, ka darbinieku labbūtība, iedvesma un aizrautība pilnā mērā ir tieši darba devēja atbildība. Šādu uzskatu, ka darbinieku labbūtība pilnā mērā ir tieši organizācijas atbildība, salīdzinoši biežāk ir pauduši arī kvalificēti un nekvalificēti strādnieki.

Jāatzīmē, ka darba ņēmēji, kuru ģimenē ir 4 un vairāk cilvēku, vidēji biežāk ir uzsvēruši, ka darbinieku darba un privātās dzīves līdzsvars ir uz pusēm dalīta atbildība organizācijas un darbinieku starpā, tādējādi norādot, ka šajā aspektā ir jāsadarbojas un līdzvērtīgi jāieguldās abām iesaistītajām pusēm.

Sīkāk par darba un privātās dzīves līdzsvara pētījuma datiem: https://www.kantar.lv/elastigs-darba-laiks-un-iespeja-ikdiena-vai-periodiski-stradat-attalinati-ir-tas-atbalsts-no-darba-deveja-puses-kas-darbiniekiem-butu-nepieciesams-visvairak/

Par pētījumu

Kantar pētījumu veica laika periodā no 2022. gada no 22. līdz 24. martam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 830 darba ņēmējus.
Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs strādājošo kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Kantar

Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.
Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Signe Kaņējeva
Lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
tālr.: 67 096 300
e–pasts: signe.kanejeva@kantar.com