Kopš 2020. gada marta, visiem Latvijas un pasaules iedzīvotājiem nācās pielāgoties, strādājot no mājām, mainot ikdienu, atsakoties no dažādām ierastām ikdienas iespējām, piemēram, kultūras pasākumu apmeklēšana vai ceļošana u.c. pārmaiņām. Šī perioda ietekmē uzņēmējiem arī nācās pielāgot darba procesus, automatizēt procesus, ieviest tehnoloģijas, apmācīt darbiniekus to lietošanā, nodrošināt procesus kā līdz šim, piemēram, darbinieku apmācību nodrošināšana u.c.. 

Mūsdienās tehnoloģijas attīstās straujiem soļiem, taču Covid-19 pandēmija piespieda rīkoties vēl ātrāk un meklēt jaunus risinājumus. Šī pandēmija bija stresa tests visai pasaulei. Izprast tehnoloģiju radītās iespējas, apzināties riskus, izmantot digitālus risinājumus personiskās un uzņēmuma darba efektivitātes celšanai, gudri pārvaldīt uzņēmuma digitālos talantus – tie ir jaunie uzņēmumu vadītāju izaicinājumi.

Taču tajā pašā laikā, šī pandēmija ienesa jaunu realitāti – augsts pieprasījums pēc virtuāla darba, vienkāršām, taču drošām darba programmatūrām, kas pieejamas no jebkuras vietas, darbinieku attīstības nodrošināšanas. Tas ir būtiski, lai saglabātu darba nepārtrauktību, jo gandrīz katrs darbinieks bija spiests pāriet uz atšķirīgu un/vai attālinātu darba veidu. No darbinieka viedokļa tas nozīmē, ka darba un personīgā dzīve ir vairāk savstarpēji saistīta nekā jebkad agrāk un rada jaunu darba pieredzi. No organizatoriskā viedokļa ir svarīgi uzturēt komunikāciju, sniegt atgriezenisko saiti, atbalstīt, iesaistīt, motivēt darbiniekus.

Tiek minēti vairāki izaicinājumi gan no darba devēja, gan darba ņēmēja puses, kad saskārāmies ar ziņu par attālināta darba veikšanu u.c. ierobežojumiem, taču tiek izcelti trīs lielākie izaicinājumi, kas saistīti ar tehnoloģijām:

• Tehnoloģiskie izaicinājumi, piemēram, tehnoloģiskais nodrošinājums, kiberdrošības riski, piekļuve attālināti darb sistēmām;
• Mācību izaicinājumi, piemēram, zemas digitālās kompetences, apmācību trūkums, atbalsta trūkums;
• Prasmju apgūšanas izaicinājumi, piemēram, nošķirtības sajūta, laika trūkums, motivācijas trūkums, atbalsta trūkums.

Kādu ietekmi uz digitālo izglītību ir atstājusi Covid-19 pandēmija?

Šī situācija piespieda daudz ātrāk un plašāk pāriet uz digitālo apmācību un nepieciešamību pēc jauniem apmācību un atbalsta veidiem, lai nodrošinātu pastāvīgas profesionālās izaugsmes iespējas. Lielākajai daļu uzņēmēju, izdevās pielāgoties, izmantojot dažāda tiešsaistes platformas, kā YouTube, vebināru vai tiešsaistes tikšanās platformas, sociālie mediji, telefonu aplikācijas, video u.c., nodrošinot apmācības un personāla attīstību tiešsaistē. Vairums uzņēmēju pat apsver domu par tiešsaistes apmācību nodrošināšanu arī pēc Covid-19 pandēmijas.

Attēlā redzams pašreizējā digitālo tehnoloģiju izmantošana apmācību nodrošināšanā.

Vairākos pētījumos par tiešsaistes digitālo izglītību un tās efektivitāti, tiek minēts par atšķirīgiem rezultātiem. 

Kvalitatīvas digitālās apmācības var būt tik pat efektīvas un kvalitatīvas kā ierastās mācības klātienē, un lielākajai daļu apgūto rezultātu nav būtiskas atšķirības vai to nav vispār. Savukārt, dažiem, kuriem ir vājāka akadēmiskā sagatavotība, vājākas digitālās kompetences, tiek novēroti sliktāki rezultāti. Līdz ar to, piedāvājot tiešsaistes apmācību iespējas, jāapsver faktori – kāds rīks tiks izmantots, kādas ir vieglākas un ērtākas rīka alternatīvas, kāds būs apmācību saturs, kas ir mērķauditorija, kā iesaistīt dalībniekus, vai nepieciešama iepriekšēja apmācība par rīka izmantošanu, kas būs atbalsta persona problēmsituāciju gadījumā utt.

Ieteikumi digitālo apmācību nodrošināšanā:

• Izveidot mācību stratēģiju, lai nodrošinātu vienoti redzējumu, izpratni un cerības par mācību nodrošināšanu organizācijā, tostarp par to, kā tehnoloģijas tiks izmantotas, lai atbalstītu un iesaistītu darbiniekus mācībās.
• Noteikt tādus mācību aspektus, kas ir vispiemērotākie digitālajā vidē un atbilst uzņēmuma attīstības virzienā.
• Noteikt skaidrus mērķus un panākumu kritērijus digitālajā izglītībā, regulāri novērtēt tās ietekmi un efektivitāti. Papildināt un dažādot apmācību procesus.
• Jāapzinās, ka digitālās mācību nodrošināšana nebūs izmaksās zemāka kā nodrošinot klātienes apmācības, taču ar tehnoloģiju palīdzību var būt tik pat rentabli kā klātienes apmācībās.
• Pievērst uzmanību darbiniekiem un viņu vajadzībām, kam tiks nodrošinātas tiešsaistes apmācības. Vēlme pēc elastīgākas mācīšanās ir galvenais faktors, kas veicina lietošanas pieaugumu.
• Pārliecināties vai darbiniekiem ir nepieciešamie resursi, programmatūra, web kamera, piekļuve utt., attiecīgajai programmatūrai, kur tiks nodrošinātas tiešsaistes apmācības.
• Motivēt darbiniekus izmanot un iesaistīties digitālās apmācības iespējās.

Ieguvumi nodrošinot un piedaloties digitālās apmācībās:

• Kvalitatīvas digitālās apmācības var būt tik pat efektīvas un kvalitatīvas kā ierastās mācības klātienē.
• Tiek ietaupīts laiks un resursi, dodoties uz – no apmācību vietas, stāvvietu apmaksa u.c..
• Iespējams atkārtoti noklausīties video ierakstu, piekļūt materiāliem.
• Tiek iegūtas jaunas prasmes un pieredze – digitālās prasmes, izmantojot digitālos rīkus, komunikācijas prasmes, komunicējot vai sadarbojoties grupas darbā tiešsaistē, pašdisciplīna, pašmotivācija un laika plānošana. Daudziem, strādājot no mājām, ir grūti saņemties mācīties vai pieslēgties tiešsaistes apmācībām, nekā iziet no mājas un doties uz nodarbību vietu ar kolēģi. Piedaloties digitālās apmācībās, tiek trenēta pašdisciplīna, pašmotivācija un laika plānošana, lai spētu efektīvi izmantot atvēlēto laiku apmācībām.
• Par izdevīgu samaksu vai bez maksas iespējams noklausīties lekcijas no tādiem lektoriem, kur nebūtu iespējams noklausīties klātienē.
• Iespējams piedalīties starptautiska līmeņa apmācībās, atrodoties sev ērtā vietā.
• Paplašināt savu interešu loku – apgūstot tematus nesaistītus ar savu profesiju vai uzlabot prasmes, kuras ikdienā tiek izmantotas maz. Piemēram, grāmatvedis var paplašināt savas zināšanas un redzes loku, piedaloties tiešsaistes apmācībās par dizaina domāšanu.
• Tiek ieekonomēts laiks. Tiešsaistes apmācības ir īsākas, taču tik pat kompaktas kā klātienes apmācības, jo netiek izmantotas kafijas pauzes. 

Izmantotie avoti:

Digital learning in a post Covid-19 economy, 2021. CIPD

Gigauri, I., Effects of Covid-19 on Human Resource Management from the Perspective of Digitalization and Work-life-balance, 2020. ResearchGate

Vermeer, L., Visser, C., Drogulski, H., Accelerating Digital HR during- and post COVID-19. Deloitte 

 Rakstu sagatavoja: Rebeka Kārkliņa, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas projektu koordinatore