Autore Evita Mackeviča, SIA "Eiro Personāls" vadītāja, dalās pieredzē, kas var ietekmēt lēmumu par kandidātu izvēli darba intervijās. 

Meklējot informāciju par atlases procesu vai, konkrētāk, par intervijas norisi, iespējams atrast ļoti daudz ieteikumu, kā uzvesties intervijas laikā un kādas atbildes vislabāk sniegt uz intervētāju tipiskajiem jautājumiem, novārtā atstājot lietas, kas vēl, bez sniegtā satura, var nospēlēt būtisku lomu intervētājā spriedumā par kandidātu vai/un gala lēmumā.

Turpmākajā rakstā apkopoju profesionālās pieredzes laikā gūtās atziņas un novērojumus, kas var ietekmēt lēmumu par kandidātiem.

Lietišķās e-pastu etiķetes neievērošana

Sasveicināšanās ir vēstules ievads un elementāra pieklājības izpausme pat tik vienkāršā procesā, ka sava CV nosūtīšana potenciālajam darba devējam (papildu informācija par e-pastu etiķeti).

Katrā sludinājumā ir norādīts veids, kā pieteikties vakancei. Nav nepieciešamības meklēt uzņēmuma vadītāja, personāla vai konkrētās vakances tiešā vadītāja e-pasta adresi, lai “apietu” oficiālo pieteikšanās procesu. Ļoti iespējams, ka jūsu CV beigu beigās tāpat nonāks pie cilvēka, kurš atbild par atlases kopējo procesu un nav zināms, kāda ir viņa attieksme pret tiem, kuri “apiet sistēmu”.

Atlases veicēja kompetences apšaubīšana

Visbiežāk tas izpaužas tādos teikumos, kā “es paskaidrošu vēlreiz, lai saprotat..” vai “jūs jau neko par to nezināt”. Atlases jomas speciālistiem nav jāzina VISS par visiem uzņēmumiem un visiem amatiem. Būtiskākais ir tas, ka intervētājs atlases brīdī ir cilvēks, kura uzdevums ir uzmanīgi klausīties, vai stāstījumā tiek sadzirdētas tās zināšanas un prasmes, kas tiek meklētas konkrētā amata veicējam un pieņemt lēmumu, vai Jūsu kandidatūra tiks virzīta tālāk. Atlases process ir par līdzvērtīgas un sadarbības sarunas veidošanu.

Augstprātīga attieksme

Darba devēji priekšroku dod pārliecinātiem nevis augstprātīgiem kandidātiem. Robeža starp šiem diviem uzvedības izpausmes veidiem ir šaura.
Augstprātību visbiežāk intervijas laikā esmu pamanījusi divos izpausmes veidos: pirmais ir ķermeņa pozā (kandidāts atgāžas krēslā, pārkrusto kājas un aizliek rokas aiz galvas) jeb uzvedībā, un, otrais, paustajā vēstījumā, kas visas intervijas laikā nes ziņu, ka “es esmu labāks nekā citi”.

Stop signāls daudzās intervijās ir brīdis, kad kandidāts brīvi dalās ar iepriekšējā vai vēl esošā darba devēja konfidenciālu informāciju. Nav jābūt parakstītam konfidencialitātes līgumam, lai ievērotu biznesa ētikas pamatprincipus. Lielisks kandidāts ar lielisku iepriekšējā darba devēja klientu datu bāzi ir lielisks līdz brīdim, kad šī situācija atspēlējas atpakaļ.

Acu kontakts

Mulsinoša ir acu kontakta neveidošana visas intervijas laikā. Šim aspektam būs būtiska loma situācijās, kad amats, uz kuru kandidē kandidāts ir saistīts ar klientu apkalpošanu, kur acu kontakta veidošanai ir būtiska nozīme pirmā iespaida un sadarbības attiecību veidošanā.

Neatbilstība organizācijas vērtībām

Šīs ir situācijas, kuras kandidātam ir visgrūtāk novērts, jo nav zināmas. Piemēram, intervētājs uzdod situāciju jautājumu par to, kā jūs rīkotos situācijā, ja 10 minūtes pirms darba laika beigām, vadītājs paziņo, ka līdz rītdienas rītam jāpaveic noteikts darbs, kas prasa arī kolēģu iesaisti (pieņemsim, ka darbs paveicams stundas laikā). Ko jūs atbildētu? Ko vēlas dzirdēt darba devējs? Citā situācijā izšķirošu lomu var nospēlēt pirms intervijas izsmēķētas cigaretes aromāts.
Lai izvairītos no šādām situācijām, ieteiktu veikt mājas darbu un uzzināt vairāk par organizāciju un amatu uz kuru kandidējat.

Augstāk minētie fakti cieši mijiedarbojas ar katra intervētāja subjektīvo viedokli un stereotipiem. Kādam atlases speciālistam vai lēmuma pieņēmējam, šīs nianses būs mazsvarīgas, bet citam – būtiskas.

Paturam prātā, ka primārais fokuss ir kandidāta profesionālā pieredze un kompetences, kā arī kandidāta atbilstība organizācijai.

Avots: VISMA