Ar katru gadu Latvijā ir arvien vairāk biznesa skolu absolventu un vadītāju, kuri pabeiguši visdažādākos apmācību kursus un apmeklējuši daudzas profesionāliem jautājumiem veltītas konferences. Vai varam teikt, ka ar katru gadu biznesa vadība Latvijā kļūst labāka?

Pasaules pieredze ir pierādījusi, ka akadēmiskā un profesionālā izglītība un zināšanas vien nevar paglābt ne no uzņēmumu bankrotiem, ne globāliem finanšu sistēmas un ekonomikas satricinājumiem. Te nevar vainot tikai straujās tehnoloģiskās, demogrāfiskās, ģeopolitiskās un citas pārmaiņas, kuras ļoti ātri reiz apgūtās zināšanas padara par novecojušām.

Zināšanas bieži vien pat ierobežo, traucē mainīt ierasto lietu kārtību, jo mēs zinām - tā tas ir darbojies līdz šim un jebkādas pārmaiņas ir nevēlamas. Un pilnīgi noteikti - ar zināšanām vien nepietiek, lai vadītu un vestu sev līdzi darbiniekus. Kāpēc lai viņi ietu līdzi? Zināšanas par savu nozari, uzņēmumu, produktu, pat zināšanas par menedžmentu nedod atbildi uz jautājumu "kāpēc".

Lai palīdzētu vadītājiem atrast šo atbildi un vadīt labāk, pētnieki ir nonākuši atpakaļ pie Rietumu filozofijas saknēm, pie Aristoteļa, kurš rakstīja par "praktiskajām zināšanām". Tās ir vārdos neizteiktās zināšanas, kas iegūtas no pieredzes un ir balstītas uz patieso situāciju, morāli un vērtībām. Atbilde uz jautājumu "kāpēc" sakņojas katra vadītāja personībā, viņa spējā izspriest, kāda rīcība nesīs labumu un kāda ne.

Uzņēmumos, kuri vēlas pastāvēt ilgāku laiku, ar vārdu "labums" būtu jāsaprot nevis lielāka peļņa vai konkurētspējas priekšrocības, ne arī vadības individuālie materiālie "labumi". Runa ir par kopējo sabiedrības labumu, uzņēmuma nesto vērtību klientiem un citiem sabiedrības locekļiem. Harvard Business Review maija numura rakstā par gudriem līderiem ir piedāvāti četri veidi, kā attīstīt spēju pieņemt tādus spriedumus, kuri nes labumu.

Pirmkārt, tā ir dzīves pieredze - tāda pieredze, kas ir radusies, saskaroties ar dzīves nelaimēm un neveiksmēm. Otrkārt, katram ieteicams ir pierakstīt savus no dzīves pieredzes gūtos principus un dalīties ar tiem. Nekas tā nepalīdz mācīties un attīstīties, kā dalīšanās pieredzē ar citiem. Savukārt uzņēmumam šāda dalīšanās un citu apmācība dod labākus darbiniekus, kuri spēj risināt dažādas situācijas radošāk un elastīgāk. Trešais veids, kā kļūt par dzīves gudrāku vadītāju, protams, ir pašam to vēlēties un nerimstoši tiekties pēc izcilības.

Visbeidzot, spriešanas spējas var tikt attīstītas, kļūstot kompetentam tādās jomās kā filozofija, vēsture, literatūra un tēlotājmāksla. Lai cik ļoti mēs vēlētos, lai jaunieši Latvijā vairāk studētu tehniskās specialitātes, IT un inženierzinātni, nedrīkst nonākt otrā galējībā un noniecināt mākslas un sociālo zinātņu studijas, kas dod plašāku skatījumu un izpratni par notiekošo, palīdz saskatīt aiz kokiem mežu. Pretējā gadījumā var izrādīties, ka nākotnē mums būs tikai zinoši izpildītāji, nevis globālā mērogā konkurētspējīgi vadītāji un līderi.

Literatūras, un nevis tikai profesionālās, bet galvenokārt daiļliteratūras lasīšana ir arī viens no labākajiem veidiem, kā attīstīt vadītāju komunikācijas prasmes. Komunikācija ir vadītāju ikdienas pienākums un tās nozīmi nevar pārvērtēt, tāpēc ikvienam vadītājam vajadzētu tiekties attīstīt savas spējas šajā jomā, lai tas, ko viņi vēlas paust citiem, būtu viegli uztverams, nepārprotams, paliktu atmiņā un mudinātu pozitīvai rīcībai. Stāsti un metaforas, ko var mācīties no grāmatām, padara komunikāciju dzīvu un spilgtu un palīdz apkārtējiem labāk uztvert lietas būtību.

Dzīves gudrība nerodas tikai no uzkrāto gadu bagāžas, to iespējams mērķtiecīgi attīstīt, lai intuitīvi izprastu cilvēku, lietu un notikumu dabu. Arī Latvijas bizness ir pelnījis vairāk dzīves gudru vadītāju.