Šobrīd, pēc krīzes periodā, personāla vadībā visaktuālākās tēmas ir:

• - Talantu vadība;
• - Līderības attīstība;
• - Darbinieku iesaistība (employee engagement);
• - Stratēģiskā darbaspēka plānošana;
• - Darba izpildes vadība.

Konferencē tika atzīts, ka līdz šim netika pievērsta pietiekama uzmanība demogrāfijas jautājumiem, un visvairāk ar to saskaras tieši starptautiskās kompānijas, kuras strādā dažādos tirgos. Šobrīd par visvairāk apspriestiem jautājumiem ir kļuvusi darbinieku iesaistība (employee engagement) un darba izpildes uzlabošana (improving workforce performance). Es sīkāk komentēšu tieši darbinieku iesaistības (employee engagement) jautājumu.

Nav šaubu, ka organizācijas daudz augstākus rezultātus var sasniegt, ja ir augsts darbinieku iesaistības (employee engagement) līmenis, jo tas nozīmē, ka darbinieki ir motivēti strādāt ar lielāku atdevi.

Par darbinieku iesaistību (engagement) personāla vadības speciālisti sāka runāt tikai pagājušā gadsimta 90.gados. Vēl šobrīd termins „engagement" (iesaistība) tā īsti nav ne definēts, ne izskaidrots, jo svarīgākie pētījumi par šo jautājumu vēl tikai būs nākotnē. Vienā no pētījumiem Lielbritānijā pēc saņemtās 56. „engagement" definīcijas konsultanti vienkārši pārtrauca tās skaitīt, un līdz ar to var uzskatīt, ka šis ir jēdziens, par kuru tagad ir moderni runāt, taču neviens tā īsti nezina, kas tas ir.

Darbinieku iesaistība ir cieši saistīta ar motivāciju, taču šie termini nav sinonīmi, jo darbinieks var būt motivēts, bet nebūt iesaistīts, piemēram, resursu trūkuma vai nepietiekamu pilnvaru dēļ, un otrādi - var būt iesaistīts, bet nebūt motivēts, jo viņam personīgi process nešķiet īpaši svarīgs. Tādēļ starp jēdzieniem „iesaistība (engagement)" un „motivācija (motivation)" nevar likt vienādības zīmi.

Pētījumu rezultātā konsultanti ir nonākuši pie secinājuma, ka pastāv iesaistības veicinātāji (engagement drivers). Taču darbinieku iesaistības veicinātājus (engagement drivers) nemaz tik vienkārši izprast nevar, jo tie atšķiras dažādā laikā periodā, piemēram, pirms krīzes un pēc tās. Iesaistības veicinātāji (engagement drivers) atšķiras arī dažādās sabiedrībās, t.i. dažādās valstīs un kultūrās, dažādos sabiedrības slāņos, dažādās vecuma grupās, dažādās organizācijās, dažādu līmeņu amatos un profesijās, dažādos dzīves ciklos un vienkārši dažādiem cilvēkiem arī tie atšķiras. Tika izpētīts, ka cilvēkiem, kuri strādā vairākās organizācijās vienlaicīgi, katrā no tām ir dažādi iesaistības iemesli (engagement drivers). Piemēram, ja mēs analizētu, kādēļ katrs no mums ir iesaistījies sava tiešā darba procesā un kādēļ mēs iesaistāmies LPVA aktivitātēs, tad nonāksim pie secinājuma, ka iemesli var būt diezgan atšķirīgi. Iesaistības veicinātāju atšķirības iemesls ir saistīts ar atšķirīgām cilvēku vērtību sistēmām. Lai noskaidrotu un saprastu darbinieku iesaistības veicinātājus (engagement drivers) ir jāprot uzdot pareizos jautājumus un jāspēj sadzirdēt atbildes.

Kā organizācijā var noteikt darbinieku iesaistības (engagement) līmeni? Šobrīd vēl nav izstrādāta vienota šī faktora mērīšanas metode un skala, taču progresīvākās organizācijas, veicot savu darbinieku aptaujas, tajās iekļauj jautājumus, no kuriem var secināt par darbinieku iesaistības līmeni. Ir uzņēmumi, kuri darbinieku iesaistību jau ir iekļāvuši KPI (Key Performance Indicators). Dažās organizācijās pat vadītāju atalgojuma mainīgā daļa ir atkarīga no darbinieku iesaistības līmeņa, jo šis faktors liecina par vadītāja darba izpildes kvalitāti. Piemēram, ja darbinieki strādā iedvesmojoša vadītāja pakļautībā un ir gatavi sekot viņa aicinājumam, tad iesaistās biznesa procesos ar „visu sirdi un dvēseli", savukārt, ja vadītājs ir augstprātīgs un izturas pret darbiniekiem necienīgi, tad darbinieki nav gatavi ieguldīt lielākas pūles augstāku rezultātu sasniegšanā.

Kopumā no darbinieku iesaistības var secināt par organizācijas vadības stilu un korporatīvo kultūru. Tika atzīts, ka darbinieku iesaistība ir organizācijas augstākā līmeņa vadītāju rūpes, un to nevar nodrošināt tikai ar personāla vadības speciālistu piepūli. Darbinieku iesaistība organizācijā ir balstīta uz vadītāju un pakļautībā esošo darbinieku atklātu komunikāciju, savstarpējo cieņu, uzticēšanos, pilnvaru un atbildības deleģēšanu darbiniekiem, kā arī atbalstu un sadarbību no vadītāju puses.