Anda Asere, 2015. gada 12. augusts 00:00

Papīra formāta CV ir arvien retāki un viens no veidiem, kā meklēt darbiniekus, ir izmantot virtuālās vides priekšrocības, jo īpaši – vadītāju atlasē.

Lai gan pagaidām liela daļa Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas biedru neizmanto sociālos tīklus (37%), visbiežāk tiek izmantots LinkedIn (34%), kam seko Facebook (16%) un draugiem.lv (12%), liecina asociācijas biedru aptauja par sociālo tīklu izmantošanu darbinieku atlasē. Kopumā aptaujā piedalījās 73 asociācijas biedri.

«Atlases profesionāļi izmanto dažādus kandidātu meklēšanas un piesaistes resursus un veido saskarsmi ar kandidātiem pašu uzņēmuma karjeras vietnēs, sociālajos tīklos un citur. Linked- In, Facebook un Twitter ir atlases profesionāļu sociālo tīklu biežākā izvēle. Linked- In dominē visos atlases posmos. Facebook un Twitter ir spēcīgi atlases procesa sākuma posmos, piemēram, darba devēja tēla veidošanā, un noslēguma aktivitātēs – kandidātu izpētē pirms un pēc intervijām. Sociālā tīkla profils sniedz atlases speciālistiem pārliecību par kandidāta profesionālismu un saderību ar organizācijas kultūru,» saka Irēna Ļeoņenko, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas izpilddirektore.

Lattelecom personāla vadības direktore Ingrīda Rone domā, ka pašlaik LinkedIn kā personāla atlases rīka izmantošana Latvijā ir pašā attīstības sākumā, bet šī tendence pieaug. «Pieņemu, ka šo iespēju šobrīd vairāk izmanto personāla atlases uzņēmumi nekā iekšējie personālvadības speciālisti,» viņa spriež.

Igauņi un lietuvieši nav tik čakli LinkedIn lietotāji, stāsta Pārsla Baško, Rimi Baltijas personāla direktore. Tāpēc, ja kompānija vēlas piesaistīt kandidātus arī no citām Baltijas valstīm, tad papildu LinkedIn nākas izmantot arī citus atlases kanālus.

Visbiežāk – vadītājiem
«LinkedIn ir viens no mūsu galvenajiem atlases kanāliem, kad nepieciešams meklēt speciālistus un vadītājus – jo īpaši, ja vajadzība saistās ar kandidātu meklēšanu ārpus Latvijas robežām, kas mūsu uzņēmumam ir aktuāli, jo aviācijas nozares profesionāļus, kas jau nebūtu strādājuši airBaltic, Latvijā atrast ir gandrīz neiespējami,» saka Daiga Ērgle, Air Baltic Corporation vecākā viceprezidente personālvadības jautājumos.

Aldaris vietni LinkedIn izmanto fragmentāri. Uzņēmuma novērojumi liecina, ka šis profesionāļu tīkls kļūst arvien nozīmīgāks uzņēmuma tēla popularizēšanā starp potenciāliem darbiniekiem. «Jāņem vērā, ka šajā tīklā «apgrozās» lielākoties augstākā un vidējā līmeņa potenciāli darba ņēmēji, tādēļ ar šo rīku nevaram nosegt visus potenciālos darba ņēmējus,» saka Iveta Nelsone, a/s Aldaris personāla vadītāja.

Galvenā šī rīka priekšrocība ir vide, kurā pulcējas savas jomas profesionāļi, uzskata Dace Rūķīte-Kariņa, ABLV Bank personāla nodaļas vadītāja. «Ievietojot sludinājumu, ir iespējams izvēlēties konkrētus parametrus, lai precīzāk uzrunātu mērķa grupu, jo šeit ir pieejama plaša, attiecīgajam amatam precīza mērķauditorija. Ir iespējams arī tieši uzrunāt piemērotākos kandidātus, iepazīties ar viņu profiliem. LinkedIn ir iespējams uzrunāt personas, kuras šobrīd nav aktīvi darba meklētāji, bet ir profesionāļi savā jomā. Mēs šo tīklu izmantojam speciālistu un vadītāju līmeņa kandidātu piesaistei. Pieņemu, ka tehnisko un zemākā līmeņa darbinieku piesaistei šī nebūs piemērotākā vietne,» viņa spriež.

Pirmajam ieskatam
«LinkedIn der gadījumos, kad nepieciešams vispārīgs pirmais ieskats par kandidātu – tas ir kandidāta CV. Tas noteikti neder, lai izdarītu nopietnus secinājumus par kandidāta piemērotību amatam, jo informācija var būt sagrozīta, «piepušķota». Šis tīkls lieliski parāda, cik cilvēks ir sociāli aktīvs un kādas ir viņa intereses. No savas pieredzes varu teikt, ka LinkedIn lieliski strādā IT speciālistu atlasē, jo šo speciālistu CV reti ir atrodami darba meklētāju datubāzēs,» saka I. Rone.

Arī SIA Visma Enterprise personāla direktore Ineta Juškēviča norāda, ka LinkedIn ir populārs IT jomā strādājošo vidū, tā ir laba vieta, kur dibināt kontaktus un paplašināt zināmo cilvēku loku. Viņa piebilst, ka jārēķinās, ka vairums cilvēku LinkedIn neizmanto ar mērķi atrast jaunu darbu, tāpēc atbilstoša profila atrašana vēl nenozīmē, ka izdosies personu ieinteresēt pārrunāt darba mainīšanas iespējas. Kontaktēšanos apgrūtina arī tas, ka uzrunāt speciālistu iespējams tikai ar viņa paša piekrišanu, nav iespējams piezvanīt, bet norādītās e-pastu adreses netiek regulāri caurskatītas.

«Šis rīks vairāk noderēs speciālistu, vadītāju atlasei, retāk – jaunākā līmeņa, zemākas kvalifikācijas darbinieku atlasei,» saka I. Rone. Arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Personāla vadības daļas vadītāja Arta Biruma norāda, ka LinkedIn vairāk domāts darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar datoru, tāpēc tur praktiski nav iespējams atrast medicīnas nozares speciālistus. Tur nav arī t.s. zilo apkaklīšu, jauno darbinieku. «Šiem segmentiem izmantojam citus meklēšanas kanālus – NVA, ss.lv, prakse.lv, cv.lv, profesionālās asociācijas, augstskolas. Šobrīd sekojam līdzi kanālu efektivitātei un izmantojam tos, kuri ir efektīvāki konkrētām vajadzībām,» viņa saka.

Pēc iespējas plašāk
D. Ērgle uzskata, ka LinkedIn der lieliski, ja interesē konkrētas speciālistu grupas, kurām ir atsevišķi forumi un kuru dalībniekos reģistrējies uzņēmums un tā personāla vadītāji. «Šīs rīks ļoti labi der, ja darba devēja zīmols ir pozitīvs un labi atpazīstams, pretējā gadījumā jāspēj uzrunas vēstulē pietiekami iedvesmojoši pastāstīt par savu uzņēmumu un paredzamo lomu tajā. Ļoti labi der, ja skaidri zinām konkrētus mērķa uzņēmumus, kuros mūsu vēlamais darbinieks šobrīd strādā, vai varbūt pat zinām konkrētus vārdus, tikai pietrūkst kontaktu,» viņa teic. D. Ērgle iesaka savu kontaktu tīklu būvēt maksimāli plašu. Ja mērķis ir regulāri meklēt LinkedIn potenciālos darbiniekus, nederēs nostāja, ka aiz nosacīta privātuma apsvērumiem akceptē tikai šauri specifisku paziņu loku. Šis ir publisks tīkls profesionāliem nolūkiem, tā tas arī ir izmantojams vai arī tajā vispār nav vērts reģistrēties. Tas attiecas arī uz situācijām, kad paši esam atvērti jauniem darba piedāvājumiem – jo lielāks kontaktu loks un informatīvāks profils, jo labākas izredzes tikt pamanītam, norāda D. Ērgle.

Personīgā zīmolvedība
«Manuprāt, LinkedIn, kā jebkurš cits sociālais mediju kanāls, pieprasa, lai regulāri tiktu atjaunota informācija. Tikai sniedzot jaunus un interesantus piedāvājumus, ir iespējams piesaistīt un noturēt potenciālo darba meklētāju uzmanību. Tikpat liela nozīme ir arī uzņēmuma korporatīvajai lapai: ja tā sniedz informāciju, kas spēj aizraut LinkedIn lietotājus, tad visdrīzāk, ka viņi atgriezīsies. No otras puses, ir jāspēj atrast līdzsvaru un nepiemēslot šo vidi ar neprofesionāliem rakstiem vai informāciju. Arvien biežāk nākas sastapties ar ziņām, kas nav saistītas ar cilvēku profesionālo darba dzīvi. Tam, manuprāt, paredzēti citi sociālie mediji. Ja lietotājs apzinās, ka LinkedIn var izmantot, lai attīstītu savu personīgo darbinieka zīmolu, tad arī LinkedIn lietošana būs veiksmīga,» teic P. Baško.