Divas dienas personālvadības konferencē Rīgā bija tieši tikpat intensīvas kā katra diena šajā rudenī. Man personīgi šo notikumu īpašu padarīja Vadītāju Dienas Grāmatas nākšana pasaulē un iespēja būt uz skatuves abas dienas, lai vienā runātu par to, kā vadītājam sagatavoties neparedzamajai nākotnei, un otrā karjeras vadības izaicinājumiem mūsdienās.

Tie mirkļi, kuros uztvēru citu runātāju teikto bija mazāk kā plānoju to sākumā, un tieši tāpēc vēl jo vairāk vērti.

-          Daces Saliņas prezentātais “Datakom” pētījums, kurā atklāja, ka vērtība Nr. 2 sievietēm ir “Nauda”, bet vīriešiem “Mīlestība”. Tā arī nesadzirdēju, kas tad ir vērtība Nr. 1 un vai vērtība ir tas, ko mēs sniedzam, vai tas, ko mēs saņemam?

-          Andreja Sergejeva aicinājums ielūkoties savos kalendāros un saprast, vai tiešām mēs sev svarīgākajiem cilvēkiem esam tur vispār atstājuši vietu.

-          Alberta koledžas pasniedzējs Armands Kalniņš par darbinieku integrāciju uzņēmumā, kas izrādās ilgst no sludinājuma publicēšanas brīža līdz brīdim, kad darba attiecības tiek pārtrauktas. Un ja pēdējais notikums var maz ko līdzēt, lai integrētu darbinieku, kas iet prom, tomēr tas, kā šis process tiek novadīts no darba devēja puses, tieši ietekmē visu palikušo darbinieku integrāciju uzņēmumā.

-          Artas Birumas precīzi noformulētā doma, ka veiksmīgas organizācijas mūsdienās paplašinās un samazinās vienlaicīgi. Tas, manuprāt, ļoti labi paskaidro dinamiku un neskaidro situāciju mūsdienu darba vidē.

-          Even Bolstad satraucošā vēsts par to, ka mēs vēlējāmies visus mazkvalificētos darbus novirzīt uz austrumiem un paši veidot zināšanu un inovāciju centru, bet šodienas dati rāda, ka 40% cilvēku, kas ir ieguvuši dokotra grādu, ir no Íīnas. Kur gan šodien ir potenciāls jaunām zināšanām un inovācijām?

-          Kaj Hellbom par potenciāla nevis talanta ņemšanu darbā un to, ka katrā uzņēmumā ir kāda rezerve un kāda izcilība, no kuras mācīties un kuru pavairot.

-          Gunitas Meijeres, SEB banka, ļoti praktiskā ideja par augstākās vadības un darbinieku grupu “ātrajiem randiņiem”, lai 5 minūtēs pārrunātu darbiniekam svarīgo.

-          Ragnar Sass, “Pipedrive”  stāsts par 1:1 kultūru. Jau kādu laiku savos stāstos stāstu, ka teju vienīgais veids kā nodrošināt patiesu darbinieku iesaistīšanos ir vadītājam  veidot labas ar katru savu darbinieku. Un tam ir skaists nosaukus “1:1 kultūra”.

Gaidu nākamo konferenci!