Pateicoties LPVA atbalstam, 2016.gada jūnijā Vašingtonā (ASV) man bija iespēja piedalīties vienā no pasaulē lielākajām personālvadības konferencēm – SHRM (Society of Human Resource Management) 2016. Konferences dienaskārtība bija ļoti bagāta ar visdažādākām tēmām, taču visām cauri vijās pārmaiņu tēma – gan kā mainās pasaule, gan procesi tajā un līdzi tiem personāla vadība.

Šobrīd droši varam runāt, ka strādājam civēku kapitāla dekādē. Cilvēki ir organizācijas nozīmīgākais resurss. Konkurēs nevis ražošanas resursi vai tehnoloģijas, bet gan procesi - cilvēku vadības procesi. Vai mēs kā uzņēmumu, organizāciju, iestāžu vadītāji un personāla vadītāji esam tam gatavi?

Konferencē ļoti daudzas tēmas skāra dažāda veida pārmaiņas, izceļot labākos personālvadības metožu un principu piemērus. Personīgi mani visvairāk uzrunāja prezentācija, kurā tikā apspriesta tēma, vai personāla vadītājs ir persona, kas pieņem lēmumus organizācijas vadības līmenī. Kas būtu jādara, lai personāla vadītājs kļūtu par augstākā līmeņa lēmumu pieņemēju organizācijā?

1. Jāmaina domašana un runas veids no reaktīva (reaģēt uz to, kas notiek) uz radošu (radīt pārmaiņas, kas vada organizāciju uz sasniegumiem).
 

Reti kurš augstākā līmeņa vadītājs ir zinošs personāla vadībā kā personāla vadītājs, tāpēc šobrīd ir ļoti laba iespēja pieteikt sevi vadības komandai - uzņemties incitaīvu, palīdzēt sasniegt labākus rezultātus vai uzlabot uzņēmuma efektivitātes rādītājus, atrast jaunus risinājumus personālvadībā utt.

2. Jābūt gatavam strādāt ar citām metodēm. Personāla vadītājam, sevi piesakot citā vadības līmenī, parādīsies jauni izaicinājumi, palielināsies darba apjoms, bet jauni resursi tik ātri nepalielināsies. Tāpat kā citu nozaru speciālistiem, personāla vadītājam ir jāsāk meklēt arī sava darba efektivitāte. Tam jāspēj prioritizēt uzdevumus un darāmos darbus, pielietojot 80/20 principu, lai 20 procentu ieguldījums sasniegtu 80 procentu rezultātu. Kas ir tās ikdienas lietas, ko var automatizēt vai nedarīt un kas ir tas būtiskais, kas noteikti būtu jādara? Veicot ikdienas darbu inventarizāciju, atklājas, ka daļu darbu var deleģēt, bet daļu - automatizēt un kādu no darbiem pat var nedarīt. Šādu inventarizāciju vajadzētu veikt vismaz reizi gadā.

3. Jāatrod šodienas aktuālāko uzņēmuma problēmjautājumu. Tuvākajā laikā būs daudz izaicinājumu, kurus mēs katrs varam izmantot gan savas personīgās, gan visas nozares attīstībai: napieciešams ieviest jaunas tehnoloģijas - būs nepieciešamas apmācības, atbalsts, varam meklēt inovacijas macību jomā. Tāpat palielināsies darbinieku mainība – tā ir laba iespēja uzņemties līderību un sākt stradāt ar vadītāju prasmju attīstīšanu. Samazināsies darbinieku iesaistes rādītāji – tā rezutltātā iespējams radīt kādus jaunus risinājumus, meklēt labāko pasaules praksi.