Pašlaik, kad uzņēmumi cenšas taupīt visu un visur, rodas arī jautājums – vai mums šobrīd ir jādomā par personāla vadību? Vai varbūt vairāk pievērst uzmanību citām lietām, kas saistītas ar uzņēmuma izdzīvošanu? Vai varbūt ļaut izdzīvot izturīgākajiem darbiniekiem, vai varbūt ļaut pašiem darbiniekiem cīnīties savā starpā gan atļautiem, gan neatļautiem paņēmieniem, lai izdzīvotu?

Lai arī pašlaik uzņēmumos mēs varam novērot visdažādākās cilvēciskās kaislības, es domāju, ka mums, personāla vadītājiem, vajadzētu saglabāt vēsu prātu un godīgi turpināt savu darbu. Patlaban vairāk kā jebkad ir nepieciešams runāt ar darbiniekiem, lūgt viņu atbalstu un padomu. Ticiet man, darbinieki redz un saprot daudz vairāk nekā mēs domājam. Viņu idejas bieži vien ir vērtīgākās un reālākās. Manuprāt, svarīga lieta ir darbinieku un vadītāju uzticēšanās un tikai pēc tam sarunas.

Arī mēs domājam par efektivitāti, jo personāla vadībai ir jāiet līdzi visām pārmaiņām un tikai reaģējot uz pārmaiņām uzņēmumā, personāla vadība būs svarīga. Optimizējot resursus, nākas izdomāt arvien jaunas formas un veidus kā motivēt darbiniekus. Samazinot līdzekļus apmācībai, ir jāatrod aizvien jaunas idejas, kā tomēr šo apmācību nodrošināt. Samazinot darba samaksu, ir jāspēj motivēt darbiniekus strādāt vairāk.

Manuprāt, tieši tas ir personāla vadītāja galvenais uzdevums šodien. Proti, atrast tos veidus, kā motivēt taupot, un atrast tos pareizos vārdus, kas uzrunās un liks iet darbiniekiem tālāk. Kamēr mēs to pratīsim, mūsu darbs būs vajadzīgs un to nespēs nodrošināt neviens cits.

Lai mums veicas!