Mācīšanās un attīstība Londonā
- 24. May, 2015
- Anita Gaile
Sirsnīgs paldies Komercizglītības centram un Latvijas Personāla vadīšanas asociācijai (LPVA) par iespēju un rūpēm nokļūt CIPD (Chartered Institute of Personnel development) organizētajā konferencē “Mācīšanās un Attīstība” (Learning and Development show).
Vēl tikai gatavojoties ceļam jau apmēram nojautu par ko būs konferences tēmas – neirozinātne un e-risinājumi apmācībās. Òemot vērā savu profesionālo darbību kā pārmaiņu arhitektei un biznesa trenerei pieķēru klāt vēl seminārus par jaunāko pārmaiņu vadībā un par to, kā aprēķināt investīciju apmācībās atdevi (ROI – return of investment).
Vārds Kensingtona maija sākumā man asociējās ar
tikko pasaulē nākušo princesi, un tieši tajā apkārtnē arī ir izvietojies
konferenču un izstāžu centrs Olympia, kurā notika konference. Semināriem biju
pieteikusies pēcpusdienā, tāpēc rīta pusi varēju veltīt, iepazīstot
visdažādākos personāla attīstības rīkus un risinājumus izstādes stendos.
Vārds, kas parādās teju katrā stendā un
prezentācijā ir amygdala – mandeļveidīgi veidojumi galvas smadzenēs, kas regulē atmiņu, nosaka lēmumu pieņemšanu un emocionālās reakcijas. Atmiņu tās smadzenes ir saglabājušas vēl no aizlaikiem, ik pa brīdim radot cilvēkos neizskaidrojamu baiļu sajūtu, kas liedz iet tālāk, sasniegt vairāk un būt izcilam, jo ko gan darīt, ja aiz viduvējības robežas sēž lauva, kurš aprīs katru, kas uzdrošināsies tai pārkāpt pāri. Treneri, apmācību risinājumu piedāvātāji visi kā viens apgalvo, ka mūsdienīgos birojos varbūtība, ka jūs aprīs izbadējies tīģeris vai nožņaugs indīga čūska ir nulle, tomēr arī mana personīgā pieredze liecina, ka ik pa brīdim kāds no tiem nezvēriem tur tomēr ielavās, un ja ne fiziski, tad psiholoģiski gan kādu nogalina. (Starp citu – kā vienīgais līdzeklis pret šo tiek minēta apzināšanās
(mindfullness)
Neirozinātne ir materializējusies personālvadībā,
uzsvaru liekot uz cilvēka potenciāla atklāšanu, nevis kompetenču novērtēšanu.
Elektroniski risinājumi palīdz noskaidrot cilvēka motīvus, enerģiju un personības saderību ar veicamo darbu (https://www.emergenetics.com/, http://www.cappeu.com/Home)
. Tālāk šie instrumenti attīstās vai nu kā mācīšanās vadīšanas sistēmas
(Learning management systems), piemēram, http://www.mind-click.com/, https://www.yourcareeracademy.com/, vai arī e-apmācību risinājumi- www.inspirometer.com, www.bitesizeltd.com.
Protams, ka neirozinātne iemiesojusies arī visās
klātienes zināšanu apguves formās un metodēs, gan mācoties individuāli, gan
atklājot komandas potenciālu -http://www.jigsawatwork.com/jigsaw_discovery_tool, https://www.luminalearning.com/luminahome/index/en, http://www.kaplan.co.uk/, www.salt-box.co.uk, www.twobaldblokes.com.
Neskaitot bailes, man par lielu pārsteigumu, kā
otrs lielākais uzņēmumu izaicinājums darbā ar cilvēkiem tiek minēts nogurums. Pirmajā brīdī es padomāju, ka
man rādās, jo nogurums arī mani nesen kā piemeklēja. Bet tad tas atkārtojās vēl
vienreiz, un vēl vienreiz un vēl vienreiz. To, ka darbinieku nogurums ir ne
tikai pašu darbinieku problēma man pavisam pierādīja BP (British Petroleum) seminārs par viņu fantastisko e-apmācību
sistēmu, kur noguruma novēršanas instrumentiem bija veltīts ne mazāk vietas kā
tam, lai katrs pie viņiem strādājošais izprastu biznesu.
Lai uzvarētu nogurumu, virkne apmācību
piedāvātāju aicināja uzņēmumus pie dabas
- http://eu.earthwatch.org/, iepazīt sevi un
savu uzņēmumu veicot dabas zinātnieka, pētnieka darbu vai www.resilience-training-company.uk, piedāvājot atpūtu skaistā vietā apvienot ar savas izturības vairošanas
tehniku apguvi.
Pamatu pamats apmācību kontekstā ir pāreja uz apmācāmā vadītu mācīšanos. Respektīvi,
centrā ir skolnieks nevis skolotājs. Centrā ir darbinieka vajadzības, kuras
apmierinot uzņēmums spēj realizēt savas stratēģijas. Apmācību semināros ne tik
daudz ir svarīgs saturs, cik trenera spēja palīdzēt apgūt saturu caur
dalībnieka emocionālu pieredzi. Savukārt saturs tiek pasniegts vai nu kabatas
formāta grāmatiņās www.pocketbook.co.uk vai “viena kumosa” mobilajās aplikācijās, kur tiešsaistē smelties padomu situācijā “Ko lai es tagad daru?”. Šis atklājums man liek vēl jo vairāk lepoties ar manis veidoto “Špikeri vadītājam”.
Kontekstā, kad centrā izvirzās apmācāmais,
darbinieks, cilvēks, uzņēmumam vēl jo svarīgāks kļūst jautājums par to, kā tad
izmērīt apmācībās ieguldīto investīciju
atdevi. Jane Massy, kas vadīja semināru par šo tēmu, ieguva uzticību
stāstot par savu pieredzi aprēķinot cilvēkkapitālā ieguldīto investīciju atdevi
tādiem ļaudīm kā Bils Geitss un Andželīna Džolija, kuri nabadzīgo valstu
attīstībā ieguldījuši miljonus un , protams, grib zināt, kādus augļus nesuši
viņu nopelnītā nauda. Lai mērītu
investīciju atdevi no apmācībām, personāla attīstības speciālistiem:
1JāJāiemācās strādāt ar excel cienījamā līmenī (pivot tabulas ir labs sākums)
2) Jāizprot bizness – kas veido un no kurienes nāk nauda
3) Jāveido ļoti labas attiecības ar uzņēmuma finanšu direktoru, jo tikai viņš (a) var pateikt, aprēķināt viena vai otra biznesa procesa vērtību vai vērtības pieaugumu.
Kā tad mērīt:
1) Izveidot savu pārmaiņu teoriju, t.i., savu cēloņsakarību ķēdi – kā mēs savā uzņēmumā sasniedzam izcilus rezultātus, kas ir tās darbības, kas tos rada, kas ir tās zināšanas, prasmes, attieksmes, kas ļauj strādāt tieši tādā veidā, kā mēs varam šīs zināšanas un prasmes pavairot;
2) Definēt sagaidāmo gan kā sekas (outcomes), gan kā rezultātus (outputs) – mērāmā izteiksmē (šeit atcerēties par finanšu direktoru);
3) Vienmēr rēķināt pilnās izmaksas (tātad arī darbinieku darba algu, neiegūto peļņu darbinieku prombūtnes dēļ utt.);
4) Vidējos rādītājus izmantot tikai datu salīdzināšanai;
5) Nekad nejaukt korelāciju ar cēloņsakarību.
Nobeigumā, domājot par vislielāko ieguvumu konferencē, jāatzīst, ka sajutos lepna par Latvijas personālvadības augsto līmeni, jo Londonā mani nesagaidīja nenojaustas problēmas un revolucionāri risinājumi. Man bija viegli risināt sarunas par jebkuru personālvadības jautājumu, spējot to ekstrapolēt gan indivīda, gan lielas korporācijas kontekstā. Un ļoti priecājos par jaunajiem instrumentiem (pārmaiņu procesa kartēšanu, iesaistot visus darbiniekus) un pieejām (mācīšanās caur fiziskām sajūtām un satura pasniegšanu kodolīgās receptēs), kuras iegūs manis vadītie apmācību kursi un konsultāciju projekti, pievienojot vērtību Latvijas uzņēmumu izaugsmei.