Katram uzņēmumam ir struktūra. Ne vienmēr mēs to varam redzēt. Un ne vienmēr tas, ko mēs redzam ir struktūra. Struktūra ir kaut kas tāds ko vienmēr var sajust. Gluži kā ēdienu uz mēles –rupjmaizes raupjumu, krējuma krēmīgumu un brokastu pārslu kraukšķīgumu. Struktūra ir pamats – rāmis, uz kura turas viss, kas pie tās pieder.

Uzņēmuma struktūra veidojas no darbiem, kas jāpadara, lai tiktu sasniegts iecerētais rezultāts. Mēs mēģinām salikt secīgi darbības un procesus, liekot kopā līdzīgos un ranžējot pēc svarīguma. Iegūstam mēs tādu skaistu bildi, kuras izveidošanas loģika balstās vai nu uz funkcijām, vai nu teritoriālā seguma vai produktiem ko saražojam. Un šāda struktūra tiešām darbojas. Darbojas ideālā pasaulē, kur klienti nopērk visu to, ko mēs saražojam, kur migla netraucē lidmašīnām pacelties gaisā, un lietus traktoriem uzbraukt uz lauka. Un pats svarīgākais – struktūrā darbojas tikai Speciālists nevis Cilvēks. Jo tikko ierodas Cilvēks, mūsu labākajai praksei atbilstoši izveidotā struktūra pārvēršas. Un tad struktūra izskatās šādi:

Jo Cilvēkam, neatkarīgi no tā vai viņš pie jums ir atnācis pārģērbies par klientu vai darbinieku, svarīgāk ir  būt attiecībās nevis sekot vislabākajām procedūrām, it īpaši, ja tās jau sen neatspoguļo realitāti, vai nav saprotams, kāds ir šo procesu mērķis.

Un varbūt, ka pirmajā acumirklī šķiet, ka šāda struktūra nav pārvaldāma, un ir jādara viss, lai ātri visus vestu pie kārtības.  Tomēr šī ir vienīgā dzīvotspējīgā  struktūra, ja jūsu uzņēmumā strādā Cilvēki.

Kā to pārvaldīt? Domāt tikai un vienīgi par rezultātu. Nedomāt par darbu, kas ir jāizdara, lai rezultāts iestātos. Aizmirst par darba aprakstiem, kuros dominē darbību apraksti, bet veidot atbildību sarakstu. Ir ļoti liela atšķirība vai es nāku uz darbu, lai atkal tīrītu kabinetus un gaiteņus, atkal vadītu rēķinus “ekselī” un visās citās sistēmās, atkal sēdētu sanāksmēs un atkal visu dienu zvanītu klientiem, vai arī es nāku uz darbu, jo manā atbildībā ir: patīkama darba vide maniem kolēģiem, precīzas un savlaicīgas atskaites, inovatīvi risinājumi un ikmēneša uzņēmuma apgrozījums.

Ja pirmās struktūras gadījumā mūsu ēdiens izskatītos apmēram šādi: kārta miltu, dažas olas, kilograms cukura, paciņa sviesta, sauja riekstu, šokolādes tāfelīte, tad otrajā gadījumā visu to rūpīgi samaisot un secīgi apstrādājot, mēs baudām torti “Cielaviņa”.