Viena no manām daudzajām lomām ir Rīgas Biznesa skolas lektore. Es lasu lekcijas personālvadībā bakalaura programmas ietvaros, un tas ir kļuvis par vienu no maniem mīļākajiem piedzīvojumiem manā jaunajā “ārpus korporācijas” rāmja dzīvē. Tā ir patiesi fantastiska pieredze būt kontaktā ar talantīgiem jauniem cilvēkiem, kuri sapņo lielus sapņus, prot paveikt mazos darbus, lai tos piepildītu, un pāri visam bauda dzīvi.

Esot kādā citā lomā – pasniedzēja Komercizglītības centrā, un trenējot jaunos vadītājus, es zinu, ka tieši viņi – jaunieši manu mīļo bakalaura studentu vecumā vai nedaudz vecāki, ir viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienu vadītājam.

Kas tad ir tas, ko jaunā paaudze sagaida no personālvadības? Lielākā daļa 99,90% nav izpratnes par to, kas ir personālvadība un ko vajadzētu gaidīt. Bet, kuram gan tāda ir? Šodienas milzīgajā informācijas plūsmā, mums katram ir lieliska iespēja ielikt savu jēgu jebkurā terminā ko mēs dzirdam – globalizācija, uzņēmējdarbība, lojalitāte, labs serviss utt. Ja nu jūs esat otrā pusē, tad nepareiza, neprecīza jūsu piedāvājuma interpretācija, ir piedāvātāja problēma.

Jaunā paaudze negaida taisnīgas atalgojuma politikas, visaptverošas talantu vadības sistēmas, individuālu karjeras plānu izstrādi, komplicētu personālvadības datu apstrādes sistēmu izveidi un ieviešanu, receptes sarunām ar arodbiedrību vai nevainojamu darba izpildes vadības sistēmas izstrādi. Viņi to negaida, jo visticamāk pieņem to kā pašu par sevi saprotamu. Tāpat kā gaisu, ko mēs elpojam, un ūdeni, ko dzeram.

No personālvadības tiek sagaidīti modeļi attiecību veidošanai – kā atpazīt savējo pirmajās 10 minūtēs? kā darboties komandā? kā radīt ap sevi pozitīvu atmosfēru, lai cilvēki gribētu būt kopā ar mani? kā šķirties, ja izrādās tomēr nebijām (vairs neesam) tik ļoti savējie?

Un personālvadība tik tiešām vispirms ir par attiecībām – par attiecībām starp uzņēmumu un tā vērtībām, vadību un tās mērķiem, un darbiniekiem un to vajadzībām. Kur gan šajā trīsstūrī ir vieta personālvadībai Tavā uzņēmumā?