Oktobris visā pasaulē tradicionāli tiek atzīmēts kā garīgās veselības mēnesis. Tam veltīti pasākumi nu jau vairākus gadus tiek īstenoti arī Latvijas uzņēmumos un iestādēs.

Pētījumu kompānija Kantar, sekojot līdzi darbinieku apmierinātības, labbūtības un noskaņojuma tendencēm, veica aptauju, kurā noskaidroja, vai darbinieki pēdējā gada laikā darbā ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes, kādas izdegšanas pazīmes strādājošie ir piedzīvojuši visbiežāk, kā arī vai darbinieki būtu gatavi ar saviem darba devējiem runāt par šiem jautājumiem. Pētījuma rezultāti tika salīdzināti arī ar 2018. un 2023. gadā veikto pētījumu datiem, identificējot izmaiņas dinamikā.

Izdegšana darbā ir nopietna problēma, kas var skart ikvienu – neatkarīgi no amata vai pieredzes. Lai to novērstu, ir svarīgi, ka gan vadītāji, gan kolēģi, gan arī paši darbinieki apzinās tās cēloņus un aktīvi rīkojas, lai veidotu veselīgu un līdzsvarotu darba vidi.

44% darbinieku Latvijā pēdējā gada laikā darbā ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes

Kantar veiktā pētījuma rezultāti atklāj, ka, lai gan gandrīz 2/3 (64%) darbinieku pēdējā gada laikā ir saskārušies ar kādu emocionālu vai psiholoģisku problēmu, izdegšanas pazīmes darbā ir piedzīvojuši aptuveni 2/5 (44%) darbinieku. Līdzīgs strādājošo īpatsvars (42%) šādas pazīmes nav piedzīvojis.

Kāds ir darbinieku, kuri piedzīvojušu izdegšanas pazīmes, profils?

Salīdzinoši biežāk izdegšanu pēdējā gada laikā darbā ir piedzīvojušas sievietes, gados jauni darbinieki (18-24 gadi), izglītības jomā nodarbinātie, valsts vai pašvaldības sektorā un lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieku) strādājošie, tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, tie, kuri savu  darba slodzi vērtē kā pārāk augstu, darbinieki, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo negatīvi, kā arī rīdzinieki.

Retāk pēdējā gada laikā izdegšanas pazīmes darbā ir piedzīvojuši vīrieši, darbinieki, kuri savu  darba slodzi vērtē kā atbilstošu, mazajos (10-49 darbinieki) uzņēmumos nodarbinātie, darbinieki, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo pozitīvi, kā arī lauku teritorijās dzīvojošie.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka septiņu gadu laikā, t.i., kopš 2018. gada, kad tika veikts pirmais mērījums, vērojama tendence samazināties to darbinieku īpatsvaram, kuri ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes (attiecīgi no 48% uz 44%), tomēr jāapzinās, ka šo strādājošo īpatsvars joprojām ir ļoti augsts. Salīdzinot ar pirms diviem gadiem (2023. gadā) veikto mērījumu, statistiski nozīmīgas atšķirības attiecībā uz darbā piedzīvoto izdegšanu nav vērojamas, bet retāk ir sniegta atbilde “grūti pateikt”.

Izplatītākās izdegšanas pazīmes ir pastāvīgs fizisks vai emocionāls nogurums, kā arī nevēlēšanās uzņemties jaunus pienākumus

Darbinieki salīdzinoši visbiežāk uzsver tādas potenciālas izdegšanas pazīmes kā pastāvīgs fizisks vai emocionāls nogurums, kā arī nevēlēšanās uzņemties jaunus pienākumus. Ar šīm pazīmēm ir saskārušies vairāk nekā 2/5 strādājošo.

Aptuveni trešdaļa darbinieku nespēj koncentrēties, pastāvīgi dzīvo ar trauksmes sajūtu, darba dēļ nespēj aizmigt un agresīvi reaģē pat nelielu problēmu gadījumā.

Katrs ceturtais strādājošais stresa mazināšanai lieto alkoholu, kā arī ir saskāries ar ēšanas traucējumiem. Savukārt aptuveni katrs piektais darbinieks trauksmes mazināšanai lieto bezrecepšu vai recepšu medikamentus, vai regulāri slimo.

Katrs desmitais darba dēļ apmeklē kādu speciālistu (psihologu, psihoterapeitu, psihiatru u.tml.).

Kantar Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Aplūkojot datus dinamikā, redzams, ka, salīdzinot ar pirms diviem gadiem veikto pētījumu, statistiski nozīmīgas atšķirības nav vērojamas, kamēr septiņu gadu laikā iezīmējas zināmas atšķirības. Nevēlēšanās uzņemties jaunus pienākumus, nespēja koncentrēties, nespēja aizmigt darba dēļ, agresīva reakcija pat nelielu problēmu gadījumā strādājošo vidū kopumā ir minēta būtiski retāk nekā pirms septiņiem gadiem veiktajā pētījumā, kas vērtējams pozitīvi.  Tomēr piesardzīgu dara fakts, ka emocionālās veselības problēmas salīdzinoši biežāk nekā iepriekš tiek risinātas ar dažādu bezrecepšu vai recepšu medikamentus lietošanu.”

Kopumā iezīmējas sakarība, ka dažādas izdegšanas pazīmes darba dēļ salīdzinoši biežāk ir piedzīvojuši tie darbinieki, kuri uzskata, ka viņu pašreizējā darba slodze ir pārāk augsta, kā arī tie strādājošie, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo negatīvi.

Darbinieki ar savu darba devēju ne pārāk labprāt runātu par profesionālo izdegšanu

Gandrīz puse (46%) darbinieku būtu gatavi runāt ar savu darba devēju par profesionālās izdegšanas pazīmēm, kamēr 2/5 (41%) strādājošo par šiem jautājumiem nejustos droši runāt.

Dati liecina, ka darbinieki septiņu gadu laikā, t.i., kopš 2018. gada, kad tika veikts pirmais mērījums, kopumā ir kļuvuši zinošāki, atvērtāki un drošāki – šo gadu laikā ir samazinājies to darbinieku īpatsvars, kuri nejustos droši runāt ar darba devēju par profesionālās izdegšanas pazīmēm (attiecīgi no 47% uz 41%). Vienlaikus ir pieaudzis to strādājošo īpatsvars, kuri būtu gatavi runāt ar savu darba devēju par šiem jautājumiem (attiecīgi no 42% uz 46%).

Salīdzinoši biežāk gatavi runāt par savām izdegšanas pazīmēm darbā būtu vidējā līmeņa vadītāji, strādājošie ar vidēji augstiem (1001-1500 EUR) un augstiem (1501 EUR un vairāk) ģimenes un augstiem (1501 EUR un vairāk) personīgajiem ienākumiem mēnesī, kā arī tie, kuri strādā “hibrīddarba” režīmā.

Raksturīgi, ka kopumā retāk par savām izdegšanas pazīmēm ar darba devēju būtu gatavi runāt gados vecāki (55-65 gadi) darbinieki, strādnieki, veselības un sociālās aprūpes jomā nodarbinātie, tie, kuri savu emocionālo labsajūtu darbā raksturo kopumā negatīvi, kā arī citās pilsētās (ne Rīgā) dzīvojošie.

“Pētījuma rezultāti iezīmē pozitīvas pārmaiņas organizāciju kultūrā – darbinieki Latvijā kļūst zinošāki, atvērtāki un drošāki runāt par profesionālās izdegšanas jautājumiem ar savu darba devēju. Tomēr redzams, ka šajā jomā vēl ir būtiskas pilnveides iespējas. Lai panāktu patiesi iekļaujošu un atbalstošu darba vidi, nepieciešams turpināt darbu pie uzticēšanās veidošanas, psiholoģiskās drošības stiprināšanas un atvērtas komunikācijas kultūras attīstīšanas Latvijas uzņēmumos un iestādēs,” skaidro S. Kaņējeva.

Vienlaikus, lai arī darba devējiem un organizācijām ir būtiska loma veselīgas darba vides nodrošināšanā, katram no mums ir arī personīga atbildība – gan par savu komunikāciju, gan par labsajūtu un līdzsvara uzturēšanu. Tas nozīmē ne tikai rūpes par sevi, bet arī aktīvu ieguldījumu kopējās organizācijas kultūras veidošanā – ar cieņu, sapratni un empātiju vienam pret otru.

Par pētījumu

Kantar pētījumu veica laika periodā no 2025. gada 9. līdz 15. septembrim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 910 darba ņēmējus.
Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Kantar

Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.
Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Signe Kaņējeva

Lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
signe.kanejeva@kantar.com
+371 67096300