Gandrīz puse (47%) darba ņēmēju Latvijā no sava tiešā vadītāja atzinīgus vārdus saņem reti vai nesaņem nekad

Darbinieku padarītā novērtēšanas un atzinības izteikšanas diena (Employee Appreciation Day) daudzās pasaules valstīs tiek atzīmēta katru gadu marta pirmajā piektdienā. Šogad (2024. gadā) atzinības izteikšanas diena ir piektdien, 1. martā. Ideālā gadījumā darbinieku novērtēšanas kultūrai vajadzētu būt daļai no organizācijas DNS. Darba devējiem nav īpaši jāgaida šī viena diena, lai izteiktu atzinību un novērtējumu saviem darbiniekiem, to var un vajag darīt visa gada garumā.

Aiz katras veiksmīgas organizācijas atrodas spēcīga darbinieku komanda, kas strādā ar aizrautību un enerģiju, liekot lietā savus talantus, pieredzi un prasmes. Ilgstošs novērtējuma un atzinības trūkums no darba devēja puses var būt viens no darbinieku negatīvas emocionālās labsajūtas, kā arī darba maiņas iemesliem, apliecina pētījumu rezultāti.

Pētījumu kompānija Kantar arī šogad veica darba ņēmēju aptauju, kurā noskaidroja dažādus ar darbinieku noskaņojumu un darba vidi saistītus jautājumus, tostarp, cik bieži darbinieki no sava darba devēja saņem atzinīgus vārdus par paveikto, cik bieži paši šādus vārdus saka saviem kolēģiem kā arī, vai kopumā darba ņēmēji Latvijā jūtas novērtēti kā darbinieki?

Gandrīz puse (47%) darba ņēmēju Latvijā no sava tiešā vadītāja atzinīgus vārdus saņem reti vai nesaņem nekad

Jāatzīmē, ka svarīgi atgriezenisko saiti ir sniegt ne tikai tad, ja darbs nav ticis paveikts, kā iecerēts, bet to sniegt arī pēc labi paveikta darba. Atgriezeniskā saite par paveikto darbu ir vadītāja instruments, lai pateiktu darbiniekam, cik ļoti svarīgs organizācijai ir darbs, ko viņš dara.

Cik tad bieži ikdienā no sava tiešā vadītāja darbinieki Latvijā saņem atzinīgus vārdus, sava darba snieguma pozitīvu novērtējumu vai, paldies, par paveikto?

Kantar pētījuma rezultāti atklāj, ka 45% darba ņēmēju regulāri (14%) vai bieži (31%) no sava tiešā vadītāja saņem atzinīgus vārdus, kamēr 47% tos saņem reti (34%) vai nesaņem nekad (13%).

Datu analīze sīkākās sociāldemogrāfiskās grupās atspoguļo dažādas interesantas sakarības. Tā salīdzinoši biežāk regulāri vai bieži no sava tiešā vadītāja atzinīgus vārdus saņem tieši gados jaunāki (18 līdz 24 gadus veci) darbinieki, augstākā līmeņa speciālisti, rīdzinieki, strādājošie, kuri kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu un kuri arī jūtas novērtēti kā darbinieki.

Savukārt to, ka atzinīgus vārdus no sava tiešā vadītāja saņem reti vai nesaņem nekad, caurmērā biežāk ir norādījuši 45 līdz 54 gadus veci darbinieki (iespējams darba devēji uzskata, ka labs sniegums šai grupai ir “pēc noklusējuma”), strādnieki, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī apstrādes rūpniecībā strādājošie, Kurzemē nodarbinātie, tie darbinieki, kuri nedēļā strādā 41 un vairāk stundas, strādājošie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir kopumā neapmierināti, un kuri kopumā nejūtas arī novērtēti kā darbinieki.

Lielo klientu direktore, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Atzinība ir spēcīgs motivators. Darbinieki, kuri jūt, ka viņu ieguldītais darbs tiek atzīts un novērtēts, visticamāk, saglabās un uzlabos savu sniegumu. Atzinība uzlabo produktivitāti un paaugstina darba kultūru organizācijā. Atzinība arī padara cilvēkus laimīgus. Zinot, ka viņi tiek novērtēti, darbinieku perspektīva kļūst gaišāka un uzlabo viņu garastāvokli. Tas ir spēcīgs veids, kā radīt veselīgu pozitīvismu pat izaicinošās situācijās.”

Katrs trešais darbinieks (31%) Latvijā atzinīgus vārdus saviem kolēģiem saka reti vai nesaka nekad

Mēs bieži gaidām atzinīgus vārdus, sava darba snieguma pozitīvu novērtējumu no saviem vadītājiem, uzskatām, ka mums atzinība tiek izteikta nepietiekami, bet, cik bieži mēs paši sakām šādus atzinīgus vārdus, vai pasakām, paldies, par paveikto saviem kolēģiem?

Dati liecina, ka trīs no pieciem (61%) darba ņēmējiem saviem kolēģiem atzinīgus vārdus saka regulāri (17%) vai pat bieži (44%), kamēr katrs trešais (31%) atzīst, ka tos saka reti (28%) vai nesaka nekad (3%).

To, ka saviem kolēģiem regulāri vai bieži saka atzinīgus vārdus, salīdzinoši biežāk ir norādījušas sievietes, vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti, izglītības nozarē strādājošie, valsts vai pašvaldības (sabiedriskajā sektorā) nodarbinātie, rīdzinieki, strādājošie, kuri kopumā ir apmierināti ar savu pašreizējo darbu, un kuri arī paši jūtas novērtēti kā darbinieki.

Savukārt to, ka atzinīgus vārdus saviem kolēģiem saka reti vai nesaka nekad, vidēji biežāk ir atzinuši vīrieši, strādnieki, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē nodarbinātie, tie, kuri ar savu pašreizējo darbu kopumā ir neapmierināti, un kuri arī paši nejūtas novērtēti kā darbinieki.

Katrs ceturtais strādājošais Latvijā savā darbavietā nejūtas novērtēts kā darbinieks

Būt atzītam un novērtētam ir viena no cilvēka pamatvajadzībām kā privātajā, tā profesionālajā dzīvē. Mēs visi vēlamies būt pamanīti un novērtēti par to, kas mēs esam, ko mēs darām un ko sasniedzam. Atzinības izteikšanai ir tieša ietekme uz darba rezultātiem. Kā iepriekš minēts, darbinieki, kuri paši saņem vai izsaka otram atzinību, sasniedz augstākus darba rezultātus.

Kantar pētījums atklāj, ka divi no trijiem (67%) darba ņēmējiem Latvijā kopumā jūtas novērtēti kā darbinieki (tostarp 19% – jā un 48% – drīzāk jā), kamēr katrs ceturtais (23%) tāds nejūtas (tostarp 6% – nē un 17% – drīzāk nē).

Dati liecina, ka kopumā novērtēti kā darbinieki salīdzinoši biežāk jūtas vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti, darbinieki ar augstiem (1501 EUR un vairāk) personīgajiem ienākumiem, mikro uzņēmumos (1 – 9 darbinieki) strādājošie, darbinieki, kuri kopumā jūtas apmierināti ar savu pašreizējo darbu un no sava tiešā vadītāja ikdienā saņem atzinīgus vārdus un pateicību par paveikto.

Savukārt to, ka viņi nejūtas novērtēti kā darbinieki, vidēji biežāk ir norādījuši nekvalificēti strādnieki, darbinieki ar zemiem (līdz 600 EUR) personīgajiem ienākumiem, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, kā arī administratīvajā un apkalpojošajā dienestā nodarbinātie, Kurzemē strādājošie, darbinieki, kuri kopumā jūtas neapmierināti ar savu pašreizējo darbu un arī no sava tiešā vadītāja ikdienā nesaņem atzinīgus vārdus par paveikto.

Socioloģe Signe Kaņējeva norāda: “Apkopojot veiktā pētījuma rezultātus, gribētos aicināt: Izveidosim ieradumu izrādīt atzinību — tas nāk par labu visām iesaistītajām pusēm!”

Par pētījumu

Pētījumu par dažādiem personāla vadības un darba tirgus jautājumiem pētījumu un konsultāciju kompānija Kantar veica laikā no 2024. gada 13. līdz 16. februārim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 902 darba ņēmējus.

Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Kantar

Kantar ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Kantar ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 90 pasaules valstīs. Kantar grupa ir viena no pasaules vadošajām datu, atziņu un konsultāciju kompānijām.

Kantar Latvijā ir pētījumu kompānija ar vairāk nekā 30 gadu pieredzi, kas veic tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedz ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Signe Kaņējeva

Lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte

tālr.: 67 096 300
e–pasts: signe.kanejeva@kantar.com