14 dienas mājas karantīnā var atstāt ietekmi uz mentālo veselību. Mums ir vērts ieklausīties psihologu apkopotajās labajās praksēs ārkārtas situācijas periodā.

Mums šobrīd ir vairāki stresa avoti. Būtiski sarūk jēgpilnas aktivitātes un sociālā saziņa. Teātri, muzeji un bibliotēkas ir slēgtas. Ir samazinātā pieejamība sporta centriem un reliģiskām iestādēm. Daudziem ir bažas par finansiālo drošību un nodarbinātību.

Psihologu pētījumi norāda, ka sociālās izolēšanās un karantīnas laikā iedzīvotāji var piedzīvot:

1. Bailes un trauksmi par to, ka pats vai ģimenes loceklis varētu saslimt, ka veikalā varētu beigties kādas higiēnas vai pārtikas preces, kā tikt galā ar privātās un darba dzīves apvienošanu. Daudziem cilvēkiem ir miega traucējumi.
2. Depresijas simptomus un nomāktību – daudzi cilvēki izjūt skumjas, strādāšana no mājām rada vientulības izjūtu.
3. Dusmas– iedzīvotāji var izjust dusmas pret valdību un ierēdņiem par ierobežojumiem un karantīnu.
4. Stigmatizāciju – jo īpaši, ja esam bijuši saskarsmē ar Covid-19 pacientu vai ģimenes loceklis ir saslimis- varētu būt bailes, ka citi mūs stigmatizēs, baidoties, ka mēs varētu viņus aplipināt ar vīrusu.

Kā tikt galā ar COVID-19?

• Plānot aktivitātes. Eksperti norāda, ka īpaši būtiska ir laika plānošana – kā pavadīsiet savu laiku, ar kuru cilvēku varat sazināties par psiholoģisko atbalstu un kā tiksiet galā ar fiziskās un garīgās veselības jautājumiem, ja ģimenei būs tāda vajadzība.
• Sekot līdz uzticamiem ziņu avotiem. Psihologi aicina sekot līdzi tikai uzticamiem ziņu avotiem. Tieši viltus ziņas rada trauksmes izjūtu. Latvijā būtu ieteicams Twitter piesekoties Ugam Dumpim, LU profesoram, Veselības ministrijas galvenajam speciālistam infektoloģijā (@udumpis) un sekot līdzi Veselības ministrijas publicētajai oficiālajai un uzticamajai informācijai. Laiks sociālajos tīklos un sekošana līdzi Covid-19 ziņu lentēm jāsabalansē ar grāmatu lasīšanu, mūzikas klausīšanos vai jaunas valodas apguvi.
• Klausīties koncertus. Virkne pasaules opernamu padara pieejamas operas izrādes tiešsaistē (Vīnes opera, Ņujorka Metropolitēna opera un citas). Lielisks piemērs bija LNSO tiešraidē pārraidītais koncerts (https://ej.uz/v81k). Slaveni muzeji piedāvā virtuālās tūres (Vatikāna muzeji, Ermitāža, Gugenheima muzejs Ņujorkā un c.). Katru vakaru Facebook Latvijas aktieri publiski lasa Bokačo noveļu krājumu par mēra laikiem – „Dekamerons”.
• Uzturēt ikdienas ieradumus. Gan pieaugušajiem, gan bērniem svarīgi karantīnas laikā uzturēt ikdienas ieradumus, kā darbs, vingrošana vai mācīšanās.
• Sazināties virtuāli ar citiem. Psihologi uzsver, ka ir būtiski turpināt saziņu e-pastos, telefoniski un sociālajos tīklos. Tieši tiem, kas jūtas skumji, šādas sarunas palīdzēs tikt galā ar šo emociju. Saziņa ar cilvēkiem, kas ir līdzīgā situācijā, Facebook vai WhatsApp grupu izveidošana ar tiem, kas līdzīgā situācijā, ir noderīga. Mēs šajā laikā aicinām psihologus aktīvi izmantot virtuālos rīkus saziņai ar klientiem- gan individuālas, gan grupu sesijas, gan mācības var notikt virtuāli. “Valsts nekustamo īpašumu” darbiniekiem šonedēļ organizēsim virtuālu psihoterapeita Dr. Artūra Miksona lekciju par to, kā efektīvi strādāt attālināti un nejusties izolētam no sabiedrības.
• Veselīgs dzīvesveids. Labs miegs, veselīgs uzturs un kustības ir būtiski šajā periodā.
• Rakstīt dienasgrāmatas. Viena no stratēģijām ir ikdienas pateicības dienasgrāmatas rakstīšana. Iespējams ir vērts lejuplādēt apzinātības aplikāciju viedtālrunī. Psihologa Anša Jurģa Stabiņģa meditācijas bez maksas pieejamas šajā vietnē (https://soundcloud.com/ansis-jurgis-stabingis/sets/medit-cijas).
• Būt dāsniem. Labdarības aktivitātes arī var palīdzēt tikt galā ar šo situāciju. Šodien Twitter redzēju zīmīti, ko daudzdzīvokļu nama gaitenī pielicis kāds kaimiņš – aicinot vientuļos pensionārus un gados vecos kaimiņus pieteikties pie viņa, ja nepieciešama palīdzība ar produktu vai zāļu piegādi. Vēl kāds ir gatavs doties pastaigā ar suni tiem saimniekiem, kuri atrodas karantīnā. Mazāk būtu jādomā par jautājumu – kā man izdzīvot? Bet gan-kā es varu palīdzēt? Kā mums visiem kopā tikt galā ar visu šo situāciju– šis ir būtisks jautājums šajā laikā.

Šajā Covid-19 krīzes laikā mēs piedzīvosim daudz dažādu emociju – dusmas un pateicību, personīgas izaugsmes izjūtu. Mums ir bažas zaudēt mums mīļos cilvēkus, īpaši tos, kas riska grupās. Ir pilnīgi normāli izjust trauksmi, tomēr – ja ir traucēts miegs, nespējat tikt galā ar vienkāršiem ikdienas darbiem vai jūtat, ka ir pieaugusi alkohola vai narkotisko vielu lietošana vai aizraušanās ar azartspēlēm, meklējiet palīdzību. Psihologi ir Jums līdzās un ir pieejami arī virtuāli un telefoniski. Lielākā daļa no mums neinficēsies vai izārstēsies, un mēs ar šo situāciju tiksim galā, ja darbosimies kopā un rūpēsimies viens par otru.

Autors: Edīte Kalniņa, VAS "Valts nekustamie īpašumi"