Kurš gan nav dzirdējis/redzējis slaveno Maslova motivāciju piramīdu - ērtu visu cilvēka vajadzību pārskatu. Visu to vajadzību pārskatu, kuras varētu piepildīt darba devējs:

• Fizioloģiskās vajadzības – man ir darbs, kas sniedz man ienākumus, lai es varētu norēķināties par pārtiku un jumtu virs galvas
• Drošības vajadzības – darbā valda noteikta, paredzam kārtība, hierarhija un stabilitāte, es zinu, ka arī rīt man būs darbs
• Sociālās vajadzības – darbs ir vieta, kur satiekos ar citiem cilvēkiem un veidoju attiecības
• Pašvērtības vajadzības – darbs sniedz apstiprinājumu manai profesionalitātei un lietderībai
• Pašaktualizācijas vajadzības – darbs ir vieta, kur es varu realizēt savu talantu.

Tieši šis vajadzību komplekts esošajā personālvadības praksē tiek ekspluatēts atkal un atkal, norādot, ka darbiniekiem ir pamatvajadzības – paēst un justies nosacītā drošībā, un viss cits ir ekstra, kas var būt, bet var arī nebūt.

Man pašai Malsova hierarhija vienmēr ir šķitusi it kā loģiska, bet tajā pat laikā pārāk jau nu vienkārša, lai neteiktu prasta. Protams, ka cilvēkam ir svarīgi izdzīvot, bet vēl pagājušonedēļ runāju ar kādu jauno laiku censoni, kurš bija gatavs “tad jau labāk iet mežā” un pārtikt no sēnēm kā pielāgoties viņaprāt neatbilstošām darba devēja gaidām. Un vēsturē tādu cilvēku ir bijis daudz, kas gleznojuši, rakstījuši un komponējuši arī tad, kad neviens nav pircis viņu darbus, un dienu beigās nomiruši lielā nabadzībā. Un tas nekas – tagad viņiem esam uzcēluši pieminekļus un viņu darbus liekam atpazīt katram skolēnam.

Pētot, kas tad ir cilvēku un organizāciju vienošanās pamatā, biju spiesta izlasīt Maslova oriģināldarbu par motivācijām, kas vispār ir atsevišķa bloga vērts. Citēšu tikai vienu piemēru “Ja cilvēks ir stulbs, tad viņš ir stulbs, un nekāda motivācijas teorija tur nevar palīdzēt”…

Un izrādās, ka motivācijas nav 5, bet gan 8. Minētās fizioloģiskās, drošības, sociālās un pašvērtības vajadzības pēc Maslova domām pieder pie pamata, jeb izdzīvošanas vajadzībām, kam seko augšanas vajadzības:

• Kognitīvās vajadzības – izprast lietu kārtību, cēloņsakarības
• Estētiskās vajadzības – vajadzība, lai būtu skaisti (man šķiet viena no latviešu brīnišķīgākajām pazīmēm)
• Pašaktualizācijas vajadzība – sk. augstāk minēto skaidrojumu
• Pašpārneses vajadzības – vajadzība palīdzēt citiem

Un tad nu es sēžu un domāju – vai tā kāda sazvērestības teorija vai kas? Vai varbūt tiešām vidēji statistiskās darba attiecībās ir iespējams realizēt tikai 5 vajadzību līmeņus? (Lai gan zinu biznesus, kas uzbūvēti ap vēlmi palīdzēt citiem -  “The Body Shop”, vai liekot izcilu dizainu savas veiksmes pamatā, piemēram, “Illy cafe”). Iespējams, ka no kāda cita, piemēram, darba devēja, iespējams sagaidīt maksimums tikai 5 līmeņu vajadzību realizāciju. Atlikušos vajadzēs piepildīt kaut kur citur, kādās citās attiecībās. Protams, var to nedarīt, vilties visā pasaulē, cilvēkos un darba devējos, un staigāt nīgrs savu atlikušo dzīvi.

Es zinu, ka šodien, attīstot savu biznesu, es realizēju visus 8 līmeņus, un iespējams, ka tā arī ir atbilde – visus motivācijas līmeņus iespējams piepildīt tikai pašam. Kā jau sen kāds teicis – katrs pats savas laimes kalējs.