LPVA Pasākumi

Vebinārā runāsim par:

Kognitīvās kļūdas pārmaiņu situācijās

Statusa, identitātes un kompetences draudi

Kāpēc fakti nepārliecina

Kā runāt ar profesionāļiem, neizraisot aizsardzību

Kā katru gadu, aicinām biedru organizāciju galvenās kontaktpersonas piedalīties biedru kopsapulcē.

Apstiprināsim 2026.-2029.gama stratēģiju, atskaitīsimies par paveikto 2025.gadā, noklausīsimies zvērināta revidenta ziņojumu par gada pārskata atbilstību un apstiprināsim budžeta plānu 2026.gadam.

Ar dokumentiem var iepazīties šeit.

Darba vietas labbūtība arvien biežāk tiek atzīta par būtisku faktoru, kas ietekmē darbinieku iesaisti, noturēšanu un organizācijas ilgtspēju ilgtermiņā. Tomēr praksē personāla vadības speciālisti bieži saskaras ar būtisku jautājumu – kā labbūtību padarīt izmērāmu un kā iegūtos datus izmantot reāliem uzlabojumiem, nevis tikai atskaišu sagatavošanai?

Šis 2 stundu klātienes seminārs LPVA biedriem piedāvā strukturētu un praktisku pieeju darba vietas labbūtības mērīšanai. Dalībniekiem būs iespēja klātienē pašiem piedalīties labbūtības aptaujā, iepazīties ar apkopotu rezultātu pārskatu un redzēt, kā šie dati izskatītos, ja visi dalībnieki pārstāvētu vienu organizāciju.

Semināra laikā mēs:

• ieskicēsim, kādus organizācijas labbūtības datus ir nozīmīgi vākt un kā tos interpretēt,
• dalīsimies ar praktiskiem piemēriem un pieredzes stāstiem valsts kapitālsabiedrībām, valsts un pašvaldību iestādēm
• demonstrēsim, kā labbūtības aptauju rezultāti var kalpot par pamatu mērķtiecīgiem, datos balstītiem lēmumiem, nevis vispārīgiem vai intuitīviem secinājumiem.

Seminārs ir paredzēts personāla vadītājiem un personāla jomas profesionāļiem, kuri vēlas dziļāk izprast savas organizācijas iekšējo vidi, stiprināt dialogu ar vadību un izmantot datus kā stabilu pamatu darba vides pilnveidei.

Semināra vadītājas

Maria Veltmann – Tripod valdes locekle, organizāciju attīstības un darba vietas labbūtības risinājumu eksperte ar plašu pieredzi darbā ar valsts un privātā sektora organizācijām Baltijā. Specializējas organizācijas vides datos balstītā analīzē un praktisku attīstības risinājumu ieviešanā.

Laura Šīmane-Vīgante – organizāciju psiholoģe un personāla novērtēšanas un attīstības projektu vadītāja ar pieredzi labbūtības, iesaistes un cilvēku attīstības risinājumu ieviešanā Latvijas organizācijās.

Darba vietas labbūtība arvien biežāk tiek atzīta par būtisku faktoru, kas ietekmē darbinieku iesaisti, noturēšanu un organizācijas ilgtspēju ilgtermiņā. Tomēr praksē personāla vadības speciālisti bieži saskaras ar būtisku jautājumu – kā labbūtību padarīt izmērāmu un kā iegūtos datus izmantot reāliem uzlabojumiem, nevis tikai atskaišu sagatavošanai?

Šis 2 stundu klātienes seminārs LPVA biedriem piedāvā strukturētu un praktisku pieeju darba vietas labbūtības mērīšanai. Dalībniekiem būs iespēja klātienē pašiem piedalīties labbūtības aptaujā, iepazīties ar apkopotu rezultātu pārskatu un redzēt, kā šie dati izskatītos, ja visi dalībnieki pārstāvētu vienu organizāciju.

Semināra laikā mēs:

• ieskicēsim, kādus organizācijas labbūtības datus ir nozīmīgi vākt un kā tos interpretēt,
• dalīsimies ar praktiskiem piemēriem un pieredzes stāstiem gan no valsts kapitālsabiedrībām, gan privātā sektora organizācijām,
• demonstrēsim, kā labbūtības aptauju rezultāti var kalpot par pamatu mērķtiecīgiem, datos balstītiem lēmumiem, nevis vispārīgiem vai intuitīviem secinājumiem.

Seminārs ir paredzēts personāla vadītājiem un personāla jomas profesionāļiem, kuri vēlas dziļāk izprast savas organizācijas iekšējo vidi, stiprināt dialogu ar vadību un izmantot datus kā stabilu pamatu darba vides pilnveidei.

Semināra vadītājas

Maria Veltmann – Tripod valdes locekle, organizāciju attīstības un darba vietas labbūtības risinājumu eksperte ar plašu pieredzi darbā ar valsts un privātā sektora organizācijām Baltijā. Specializējas organizācijas vides datos balstītā analīzē un praktisku attīstības risinājumu ieviešanā.

Laura Šīmane-Vīgante – organizāciju psiholoģe un personāla novērtēšanas un attīstības projektu vadītāja ar pieredzi labbūtības, iesaistes un cilvēku attīstības risinājumu ieviešanā Latvijas organizācijās.

Mūsdienu līderiem arvien biežāk tiek prasīts ne tikai sasniegt rezultātus, bet arī būt emocionāli noturīgiem, iedvesmojošiem un pieejamiem. Taču – kur paliek viņu pašu līdzsvars? Šajā seminārā pievērsīsimies tam, kā darba un dzīves līdzsvars ietekmē vadītāja spēju vadīt citus un kā viņa piemērs formē komandas kultūru. Runāsim gan par riskiem, gan iespējām – no personīgās robežu vadības līdz sistemātiskai labbūtības kultūras veidošanai organizācijā.

 Seminārā apskatīsim:

• Līdera personīgā noturība un izdegšanas riski
• Kā līdera paradumi veido komandas normas un “nerakstītos likumus”
• Vai darbinieku labbūtība  ir  stratēģisks resurss?
• Mūsdienīgas robežu vadības prasmes (digitālais balanss, pieejamība, piemērs)
• Piemēri un prakse no organizācijām, kur vadītāju līdzsvars ir kultūras prioritāte

 Formāts: Interaktīva lekcija ar refleksijas vingrinājumu un praktiskiem piemēriem

Rezultāts: Dalībnieki iegūs izpratni par līdera lomu labbūtības kultūrā un idejas, kā ar HR atbalstu veidot ilgtspējīgu līderību.

Uzņēmuma tēls šodien nav tikai mārketings vai ārējā komunikācija. Tas veidojas no cilvēku pieredzes – no tā, kā uzņēmums komunicē, kā izturas pret kandidātiem, darbiniekiem un partneriem, un kādas sajūtas paliek pēc pirmā komunikācijas vai sadarbības kontakta. Kandidātu piesaistes kontekstā uzņēmuma tēls bieži veidojas vēl pirms intervijas – caur atsauksmēm, dzirdētiem stāstiem, redzēto komunikāciju un iepriekšējo pieredzi.

Mūsdienu darba tirgū uzņēmuma reputācija kļūst par vienu no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē kandidātu izvēli. Pat ļoti labs piedāvājums var zaudēt vērtību, ja uzņēmuma tēls rada šaubas, savukārt godīga, cilvēcīga un konsekventa pieredze var piesaistīt arī tad, ja uzņēmums nav “ideāls”.

Dalīšos mūsu ASTRAL Executive Search pieredzē un iegūtajos secinājumos par to, cik būtiski ir šie neredzamie aspekti un kā tas ietekmē kandidātu vēlmi izvērtēt darba piedāvājumus!

Par lektori:

Vebināru vadīs vadītāju atlases un novērtēšanas uzņēmuma ASTRAL Executive Search personāla atlases speciāliste un projektu vadītāja Diāna Liepiņa. Viņa ir aktīvi iesaistījusies dažādos publiskā un privātā kapitāla organizāciju atlases un novērtēšanas projektos, piesaistot dažāda līmeņa amatu kandidātus. Diāna ir ieguvusi maģistra grādu darba un organizāciju psiholoģijā, un viņa uzskata, ka izaugsmei nav robežu – tāpat kā visumam!

Kāpēc profesionalitāte bieži tiek sajaukta ar emociju noliegšanu
Kas notiek, ja sarežģītas lietas netiek izrunātas
Kā droši atvērt sarunu par “neērto”
Frāzes un struktūras, kas palīdz sākt sarunu
Robežas: ko drīkst un ko nevajag nest darba vidē

Koučings vairs nav modes lieta, bet gan mūsdienīgas organizācijas stūrakmens. 

Šīs tikšanās laikā būs iespēja uzzināt:

• Kāpēc nepieciešams koučings organizācijā?
• Kā praktiski ieviest koučinga kultūru organizācijā?
 • Secinājumi un ieteikumi.

Laura Vanaga ir karjeras un līderības koučs, ICF (Starptautiskās koučinga federācijas) un ICF Latvia ilggadēja biedre ar vairāk nekā 5000 koučinga stundu praksi. LVRTC vadošā talantu piesaistes eksperte un koučs, Oratore līdzdibinātāja un sertificēta platformas CoachHub koučs.

Darbinieku emocionālā labsajūta nav nemainīga – tā mainās līdz ar darba vidi, vadības praksi un ikdienas pieredzi, būtiski ietekmējot gan darba sniegumu, gan ilgtermiņa piesaisti organizācijai.

Lai izprastu, kā darbinieki Latvijā jūtas savā darba vidē, pētījumu kompānija Kantar (SIA “TNS Latvia) regulāri veic darbinieku noskaņojuma, apmierinātības un labbūtības pētījumus. Šajā vebinārā ielūkosimies aktuālajos pētījumu rezultātos, pievēršoties gan darbinieku emocionālajai labsajūtai un izdegšanas riskiem, gan vadības praksei, atgriezeniskajai saitei, darba režīmam un citiem aktuāliem darba dzīves aspektiem.

Vebināra laikā kopīgi meklēsim atbildes uz personāla un organizāciju vadītājiem būtiskiem jautājumiem:

Darbinieku apmierinātība un emocionālā labsajūta

• Kā darbinieki Latvijā raksturo savu kopējo apmierinātību darbā, un kādas ir tās izmaiņas?
• Kā darbinieki Latvijā vērtē savu emocionālo labsajūtu darbā, un kādas izmaiņas ir vērojamas?
• Vai kopumā darba ņēmēji Latvijā jūtas novērtēti kā darbinieki?

Emocionālie riski, psiholoģiskā veselība un izdegšana

• Cik izplatītas ir emocionālās un psiholoģiskās problēmas darba vidē?
• Vai darbinieki ir piedzīvojuši izdegšanas pazīmes darbā un kuras no tām ir visbiežāk sastopamās?
• Kāda ir darbinieku gatavība runāt par izdegšanas pazīmēm ar savu darba devēju?
• Cik bieži organizācijās pastāv tēmas, par kurām varētu teikt – “zina, redz visi, bet par tām skaļi nerunā”?

Vadība, atgriezeniskā saite un novērtējums

• Kā darbinieki vērtē darba snieguma pārrunas?
• Vai darbinieki ikdienas darbā saņem konstruktīvu atgriezenisko saiti no tiešā vadītāja?
• Cik bieži darbinieki no darba devēja saņem atzinīgus vārdus par paveikto?
• Vai un cik bieži darbinieki paši izsaka atzinību saviem kolēģiem?

Darba organizācija, darba režīms un darba vide

• Kāds darba režīms Latvijā šobrīd ir vispopulārākais?
• Kāda ir elastīga darba režīma ietekme uz darbinieku apmierinātību?

Aktuālie un jutīgie darba dzīves jautājumi

• Vai darba vidē tiek runāts par menopauzes tēmu un vai sievietēm tiek nodrošināts kāds atbalsts?
• Ieskats citos aktuālos darba dzīves jautājumos.

Ar šiem un citiem jaunākajiem Kantar (SIA “TNS Latvia) veikto darbinieku noskaņojuma pētījumu rezultātiem vebinārā iepazīstinās Lielo klientu direktore, personāla pētījumu eksperte, M.Sc. socioloģijā Signe Kaņējeva.

Šī meistarklase sniedz strukturētu un praktisku izpratni par to, kā dzimšanas datuma skaitļi atklāj cilvēka dabiskos resursus, motivācijas mehānismus un rīcības modeļus. Katrs skaitlis dzimšanas datumā tiek izskaidrots atsevišķi, kā arī aplūkotas to kombinācijas un savstarpējā ietekme.

• labāk izprast savu un citu cilvēku domāšanu, reakcijas un uzvedību;

• saskatīt talantus, iekšējos resursus un attīstības potenciālu;
• izprast, kāpēc cilvēki ar vienādiem datiem var izpausties ļoti atšķirīgi.

Tiek detalizēti aplūkotas skaitļu kombinācijas, kas saistītas ar:

• naudas plūsmu un attieksmi pret materiālo drošību,
• attiecībām, ģimeni un emocionālo stabilitāti,
• veselību un enerģijas resursu,
• biznesa komunikāciju un sadarbību,
• sasniegumiem, veiksmi un spēju uzņemties atbildību.

Īpašs uzsvars tiek likts uz praktisku pielietojumu — padarot sarežģītu informāciju viegli uztveramu un izmantojamu personāla vadībā, komandu darbā un individuālajā izaugsmē.

Irita Rozentāle ir grafoloģe un ciparu psiholoģijas praktiķe ar daudzu gadu pieredzi darbā ar cilvēku uzvedības, motivācijas un potenciāla analīzi. Viņas pieeja balstās precīzā novērojumā, struktūrētā domāšanā un spējā sarežģītas personības atšķirības izskaidrot saprotami un praktiski pielietojami.

Savā darbā Irita apvieno psiholoģiju, rokraksta analīzi un ciparu psiholoģiju, palīdzot labāk izprast gan individuālos darbiniekus, gan komandu dinamiku kopumā. Viņas semināri ir orientēti uz reālām darba situācijām, sniedzot skaidrību par to, kāpēc cilvēki rīkojas atšķirīgi un kā šo atšķirību izmantot efektīvākai sadarbībai un vadībai.

vairāk informācijas www.rokraksti.lv

SIA Rokraksti

Valdes priekšsēdētāja - rokraksta un ciparu psiholoģija

Mūsdienu darba vidi raksturo straujas pārmaiņas, augsta nenoteiktība un pieaugoša kognitīvā un emocionālā slodze. Personāla vadības profesionāļi atrodas šo procesu centrā – vienlaikus atbalstot vadītājus, komandas un organizācijas attīstību, kā arī paši piedzīvojot intensīvu lēmumu un atbildības spiedienu.

Šādos apstākļos dzīvesspēks (resilience) kļūst par stratēģisku resursu – ne tikai individuālai noturībai, bet arī organizācijas spējai saglabāt funkcionēšanu un attīstību pārmaiņu laikā.

Profesionālajā kontekstā dzīvesspēks nozīmē spēju saglabāt iekšējo līdzsvaru stresa situācijās, elastīgi pielāgoties un nepieciešamības gadījumā transformēt ierastos darbības modeļus. Tas nav par maksimālu produktivitāti vai strādāšanu līdz izsīkumam. Tas ir par ilgtspēju – apzinātu slodzes regulēšanu, resursu atjaunošanu un sistēmisku skatījumu uz cilvēku un organizāciju kā savstarpēji saistītu veselumu.

 Vebinārā aplūkosim:

• Kas ir dzīvesspēks un kādas ir dzīvesspēcīga cilvēka pazīmes?
• Individuālā un organizācijas dzīvesspēka nozīme nenoteiktības un augstas kognitīvās slodzes apstākļos.
• Dzīvesspēku ietekmējošie faktori: kāpēc daži cilvēki, saskaroties ar grūtībām, pielāgojas vieglāk?
• Praktiski padomi, kā ilgtermiņā uzturēt un attīstīt individuālo un organizāciju dzīvesspēku.

Dalībnieki iegūs strukturētu un zinātniski pamatotu skatījumu uz dzīvesspēku kā attīstāmu kompetenci, kā arī praktiskus orientierus, ko iespējams integrēt personāla vadības praksē – stiprinot gan savu profesionālo noturību, gan organizācijas kopējo ilgtspēju.

Vebināru vadīs Elīna Zelčāne – “Vesels Birojs” lektore, psiholoģijas doktore, geštaltterapeite un vairāku grāmatu autore. Savā darbā apvieno akadēmisku skatījumu ar praktisku pieredzi darbā ar cilvēku noturību, profesionālo attīstību un psiholoģisko ilgtspēju organizāciju vidē.

Seminārā runāsim par:

Bailes, kontrole un kompetences draudi

Kāpēc MI rada vairāk emociju nekā citas tehnoloģijas

Kā runāt par MI – kā rīku vai kā par kolēģi?

Līdera loma adaptācijas procesā

Kāpēc lojālie un izcilākie darbinieki bieži kļūst par dārgāko kļūdu — un kā to iespējams mainīt

Uzņēmumam augot, viens no kritiskākajiem un bieži arī dārgākajiem lēmumiem ir — kurš ieņems vadītāja amatu? Iekšējā eksperta paaugstināšana šķiet loģiska un taisnīga izvēle. Taču statistika rāda ko citu.

Šajā sesijā apskatīsim, kāpēc labākais speciālists ne vienmēr kļūst par labāko vadītāju, kādas sistēmas HR var ieviest, lai novērstu dārgas kļūdas, un kā šo lēmumu pieņemt profesionāli, nevis emocionāli. Izpētīsim efektīvākos risinājumus un slēptos zemūdens akmeņus, strādājot ar eksperta profilu vadītāja lomā. Apskatīsim, kad un kāpēc ir gudri piesaistīt ārēju vadītāju ar jau attīstītām kompetencēm, kā arī analizēsim populāros mītus par “neaizvietojamiem” cilvēkiem organizācijā.

Seminārā:

• Kādas kompetences atšķir eksperta un vadītāja lomu — un kā tās objektīvi izvērtēt pirms lēmuma pieņemšanas.
• Efektīvākie risinājumi un slēptie riski — ko sagaidīt, kā sagatavoties un kā atbalstīt pāreju.
• Signāli, situācijas un kritēriji — kad ārējs vadītājs ar gatavām kompetencēm ir gudrāka izvēle nekā iekšēja paaugstināšana.
• Mīti par neaizvietojamību — kāpēc šis uzskats bieži kavē organizācijas izaugsmi un kā HR var mainīt domāšanas modeli.

Lektore Kristīne Āboltiņa ir uzņēmuma Leadership Recruitment & Development dibinātāja ar gandrīz 25 gadu pieredzi augstākā līmeņa vadībā, tostarp kā COO “Maxima Latvija” un CEO “JYSK” Baltijā un Balkānos. Viņa specializējas vadītāju atlasē, kompetenču novērtēšanā un līderības attīstībā. Apvienojot sistēmisko domāšanu, dziļu biznesa izpratni un koučingu, Kristīne palīdz organizācijām pieņemt precīzus lēmumus par vadītāju attīstību un veidot efektīvas, integrētas līderības, biznesa attīstības un operacionālās pārvaldības sistēmas.

Uzņēmumi nereti aug straujāk nekā viņu iekšējā struktūra. Un tas nav stāsts tikai par izmēru — tas notiek gan strauji augošos uzņēmumos, gan lielās organizācijās.

Vadībā var būt spēcīgi, pieredzējuši līderi ar labiem nodomiem. Taču kopumā kaut kas nestrādā. Komunikācija klibo. Informācija apstājas vai izkropļojas. Atbildības pārklājas vai pazūd. Sākas “atbildības futbols”, bet rezultāta nav.

Atpazīstami?

Pieaug stress, kavējas projekti, klienti kļūst neapmierināti. Labi cilvēki izdeg — nevis tāpēc, ka ir vāji, bet tāpēc, ka sistēma viņus neatbalsta. Vadītāji tiek turēti atbildīgi par rezultātiem, kurus nav iespējams sasniegt bez skaidras struktūras.

Problēma visbiežāk nav cilvēkos — tā ir sistēmā.

Organizācija ir sistēma. Lai tā funkcionētu, nepieciešama vienota līderības pieeja, skaidra biznesa attīstības stratēģija un operacionāla vadības sistēma, kas šo stratēģiju īsteno ikdienā. Ja kāds no šiem elementiem iztrūkst vai nav savstarpēji saskaņots, sākas haoss — pat tad, ja komandā ir izcili profesionāļi.

Šajā lekcijā dalīšos ar praktisku pieeju, kā sakārtot vadības sistēmu un palīdzēt organizācijai pāriet no reaģēšanas režīma uz apzināti vadītu, ilgtspējīgu attīstību.

Lektore Kristīne Āboltiņa ir uzņēmuma Leadership Recruitment & Development dibinātāja ar gandrīz 25 gadu pieredzi augstākā līmeņa vadībā, tostarp kā COO “Maxima Latvija” un CEO “JYSK” Baltijā un Balkānos. Viņa specializējas vadītāju atlasē, kompetenču novērtēšanā un līderības attīstībā. Apvienojot sistēmisko domāšanu, dziļu biznesa izpratni un koučingu, Kristīne palīdz organizācijām pieņemt precīzus lēmumus par vadītāju attīstību un veidot efektīvas, integrētas līderības, biznesa attīstības un operacionālās pārvaldības sistēmas.