Apzinātība (mindfulness) darba vietā jeb iespaidi no konferences Cranfield University

Apzinātība  darba vietā [1]

Konferences tēmas bija apzinātība darba vietā, kā tā var palīdzēt uzlabot darbinieku darba sniegumu. Kā  mūsdienās mainās pieņēmumi, kas rada organizācijas konkurētspējīgas priekšrocības.  Organizāciju prakse darbiniekiem mācot uzmanību un vērību, kā arī mācību metodes, kuras tiek pielietotas. Kādas kompetences ir nepieciešamas, lai domātu globāli, bet rīkotos lokāli. Nākotnes līderi, no kuriem tiek gaidīta  integrāla pieeja darbinieku vadīšanā , u.c., tēmas.  Būtisks akcents -  konferencē  daudz tika diskutēts  par zinātnes pierādījumiem šajā sfērā.

Turpmāk,  tuvāk par vienu no  katras darba vides aktualitātēm – uzmanības koncentrēšana un vairāku uzdevumu vienlaicīga veikšana.  Apzinātība ( uzmanība un vērība) ir mūsu spēja katrā situācijā būt klāt esošam, reaģēt atklāti un autentiskā veidā[2]. It īpaši tas ir svarīgi laikā, kad mūsu pamatuzdevums ir strādāt daudzfunkcionāli (vairākus darbus veicot vienlaicīgi) “multi task”,  un vienlaikus saglabāt uzmanību uz to ko darām. Termins "multitasking" radās datoru mašīnbūvē. Tas attiecas uz spēju ar mikroprocesoriem apstrādāt vairākus uzdevumus vienlaicīgi. Pirmo reizi vārda “multitasking” lietojums, kā "daudz funkcijas" parādījās IBM dokumentos, kas aprakstīja IBM sistēmas. Kopš pagājušā gadsimta 60 gadiem zinātnieki ir veikuši eksperimentus par cilvēka spēju robežām strādāt vairāk uzdevumu režīmā. Daudzi pētnieki ir secinājuši, ka tas ir mīts, ja domājam, ka varam vienlīdz labi veikt vairākus uzdevumus vienlaicīgi.   Autoru prāt, smadzenes nevar pilnībā koncentrēties uz vairākiem uzdevumiem vienlaicīgi, tā rīkojoties cilvēkiem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai pabeigtu visus uzdevumus un tie ir predisponēti uz kļūdām. Vairāku uzdevumu veikšana vienlaikus prasa laiku dubultā, nekā tad, ja darbu darītu secīgi. Tātad darba sniegums pasliktinās un tiek zaudēts laiks. Vienkāršs piemērs, vienlaikus atbildot uz telefona zvaniem un rakstot e-pastu. Konferencē tika minēti pētījumi, kas liecina, ka vairāk uzdevumu veikšana vienlaikus izšķērdē laiku un pārslēgšanās no viena uzdevuma uz otru rada vairāk kļūdas. Iemesls tam ir nepietiekama uzmanība. Vai cits piemērs, daļējai uzmanībai ir, kad cilvēki runā par mobilo tālruni automašīnas vadīšanas laikā. Runājot pa telefonu cilvēki pilnībā, nevar pievērst savu uzmanību braukšanai, jo jānovērš sava uzmanība no ceļa apstākļiem, lai formulētu atbildes uz jautājumiem. Konferences darba materiālos ir atsauces uz pētījumiem, kas apliecina, ka cilvēka smadzenes nevar koncentrēties uz diviem avotiem vienlaicīgi.   Pierādījumi, idejai par to, ka sievietes var labāk veikt vairākus uzdevumus vienlaicīgi nekā vīrieši, nav viennozīmīgi, un, šķiet, ka arī šis ir mīts.

Jāatzīst, ka jaunās  tehnoloģijas veicina “multitasking”, liekot strādāt ar vairākiem avotiem vienlaicīgi. Piemēram, bērniem un pusaudžiem:  dators, internets, un video spēles, lietojot dažādus avotus vienā, laikā rodas, t.s, "nepārtraukta daļēja uzmanība”

Cerīga (attiecībā uz šīm spējām/ prasmēm) varētu būt Net paaudze, jo šajā paaudzē ir novērotas spējas veiksmīgāk darboties vairāk uzdevumu vidē.   Visam citām paaudzēm, viena no iespējam, darba snieguma uzlabošanai, ir uzmanības trenēšana ( vērība), lai bet tā jau ir cita tēma (apzinātība un darba sniegums). Atsaucoties uz konferencē izteiktajām atziņām, protams, tā ir   katra paša  atbildība   - sevis attīstīšana,  jo mēs nevaram vadīt / saprast citus, ja nevadām / nesaprotam paši sevi[3].

 

Ligita Pundiņa, LPVA Padomes locekle, AS LVM Personāla vadītāja