Pēdējā laikā darba vidē ir aktualizējies jautājums par klātienes darbu – vieni darba devēji akceptē darba režīma elastību, citi ir sākuši ierobežot attālināta darba iespējas, aicinot strādājošos uz biežāku klātienes darbu, savukārt darbinieki norāda uz vēlmi saglabāt izvēles brīvību un darba elastību.

Darba devējiem jāpatur prātā, ka, apsverot darba maiņas iespējas, pašreizējos darba tirgus apstākļos darbinieki var izvēlēties tos darba devējus, kuri piedāvā viņu individuālajām vajadzībām un situācijai visatbilstošāko darba režīmu, tostarp elastīgu darbu un labākus darba apstākļus.

Kantar pievilcīgāko darba devēju tēla pētījums liecina, ka kopumā 16% darba ņēmēju elastīga darba vide (elastīga darba vieta, darba forma, t.sk., attālināts, hibrīddarbs) ir starp TOP3 kritērijiem, izvēloties darba devēju.

Kantar, sekojot līdzi aktuālajām darba tirgus tendencēm un pētot darba režīma jautājumu padziļināti, noskaidroja, kā darbinieki reaģētu, ja darba devējs ieviestu prasību atgriezties klātienes darbā, kā arī, vai darbinieki vispār vēlētos strādāt attālināti, ja vien darba devējs nodrošinātu šādu iespēju un darba, amata specifika to ļautu?

2/5 (42%) darbinieku uz darba devēja prasību atgriezties klātienes darbā reaģētu negatīvi, līdzīgs īpatsvars strādājošo (42%) – neitrāli

Darbiniekiem, kuri pašlaik pilnībā vai daļēji strādā attālināti, tika jautāts, kā viņi reaģētu, ja darba devējs ieviestu prasību atgriezties klātienes darbā?

No tiem strādājošajiem, kuriem šobrīd ir iespēja strādāt attālināti vai hibrīddarba režīmā, 2/5 (42%) darbinieku kopumā negatīvi reaģētu uz to, ja darba devējs ierobežotu attālināta darba iespējas un pieprasītu viņu atrašanos uz vietas, tostarp 28% tas radītu neapmierinātību, bet, visticamāk, neizraisītu aiziešanu no darba, bet 15% tas būtu pat iemesls darba maiņai.

Tikmēr līdzīgs īpatsvars (42%) strādājošo attālinātā darba iespēju ierobežošanu un prasību par darbinieku atrašanos uz vietas darba vietā vērtē neitrāli un uzskata, ka tas būtiski neietekmētu viņu attieksmi vai darbu, kamēr 1/6 (16%) to vērtē pozitīvi un norāda, ka tas tikai uzlabotu sadarbību un darba vidi.

Dati liecina, ka ļoti vai drīzāk negatīvi uz darba devēja prasību atgriezties klātienes darbā salīdzinoši biežāk reaģētu 25 līdz 34 gadus veci darbinieki, biznesa un vadības jomas speciālisti, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, finanšu un apdrošināšanas darbību, valsts pārvaldes un aizsardzības jomās strādājošie, lielajos uzņēmumos (250 un vairāk darbinieki) nodarbinātie, kā arī tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir ļoti neapmierināti.

Personāla pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva skaidro: “Raksturīgi, ka ļoti vai drīzāk negatīvi  uz darba devēja prasību atgriezties klātienes darbā salīdzinoši biežāk reaģētu arī tie darbinieki, kuri galvenokārt strādā attālināti, bet reizēm dodos arī uz darbavietu un tie, kuri strādā tikai attālināti (no mājām), kamēr tie, kuri galvenokārt strādā darbavietā, bet reizēm arī attālināti, biežāk reaģētu neitrāli.”

Neitrāli darba devēja prasību atgriezties klātienes darbā vidēji biežāk vērtē 55 līdz 74 gadus veci darbinieki, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, transporta un uzglabāšanas jomās nodarbinātie, kā arī darbinieki ar zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 300 EUR) mēnesī.

Pašlaik vērojams, ka uz darba devēja prasību atgriezties klātienes darbā salīdzinoši biežāk pozitīvi reaģētu darbinieki ar pamatizglītību, nekvalificēti strādnieki, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā nodarbinātie.

3/5 (60%) darbinieku, ja darba devējs nodrošinātu šādu iespēju un darba, amata specifika to ļautu, vēlētos strādāt “hibrīddarba” vai tikai attālinātā darba režīmā

Darbiniekiem, kuri pašlaik strādā klātienē, tika jautāts, vai viņi vispār vēlētos strādāt attālināti, ja darba devējs nodrošinātu šādu iespēju un darba, amata specifika to ļautu?

Dati liecina, ka trīs no pieciem (60%) darbiniekiem, kuri pašlaik strādā klātienē, ja vien darba devējs nodrošinātu šādu iespēju un darba, amata specifika to ļautu, vēlētos strādāt “hibrīddarba” vai attālinātā darba režīmā, tostarp, 29% galvenokārt vēlētos strādāt darbavietā, bet reizēm attālināti, 16% – galvenokārt vēlētos strādāt attālināti, bet reizēm doties uz darbavietu, kamēr 15% vēlētos strādāt tikai attālināti (no  mājām).

Savukārt divi no pieciem (40%) darbiniekiem, pat, ja darba devējs nodrošinātu attālināta darba iespēju, un darba, amata specifika to ļautu, nevēlētos strādāt attālināti, bet gan tikai darbavietā.

“Hibrīddarba” režīmā, ja vien būtu tāda iespēja, salīdzinoši biežāk vēlētos strādāt 25 līdz 34 gadus veci darbinieki, sievietes, darbinieki ar augstāko izglītību, speciālisti, izglītības jomā nodarbinātie, tie strādājošie, kuri, domājot par nākamajiem 12 mēnešiem, drīzāk apsver darba maiņas iespējas, kā arī tie darbinieki, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā jau ir meklējuši citu darbu, t.sk., aplūkojuši darba sludinājumus vai pieteikušies jaunam darbam vai jaunai amata pozīcijai esošajā darba vietā.

Savukārt tikai attālinātā darba režīmā, ja vien būtu tāda iespēja, vidēji biežāk vēlētos strādāt tie darbinieki, kuri, domājot par nākamajiem 12 mēnešiem, noteikti apsver darba maiņas iespējas, kā arī darbinieki ar salīdzinoši zemiem personīgajiem ienākumiem (līdz 600 EUR) mēnesī.

Raksturīgi, ka salīdzinoši biežāk strādāt attālināti, pat ja būtu tāda iespēja, nevēlētos 55 līdz 74 gadus veci darbinieki, vīrieši, cittautieši, darbinieki ar vidējo izglītību, ūdens apgādes, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošanā nodarbinātie, tie, kuri ar savu pašreizējo darbu ir ļoti apmierināti, tie strādājošie, kuri, domājot par nākamajiem 12 mēnešiem, noteikti neapsver darba maiņas iespējas, kā arī tie darbinieki, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav ne meklējuši darbu, ne arī pieteikušies jaunam darbam.

Personāla pētījumu eksperte, socioloģe Signe Kaņējeva norāda: “Organizācijām ir jāatrod līdzsvars, lai saglabātu darbinieku apmierinātību, motivāciju, lojalitāti un vienlaikus nodrošinātu arī rosinošu darba kultūru, efektīvu komandas darbu, produktivitāti un organizācijas mērķu sasniegšanu”.

Par pētījumu

Pievilcīgāko darba devēju tēla pētījums tika veikts 2025. gada pavasarī no 28. marta līdz 6. maijam darba ņēmēju un studentu mērķa grupās. Pētījumā, izmantojot datorizētās tiešsaistes (online) intervijas, tika aptaujāti 1120 Latvijas darba ņēmēji, kā arī 500 vadošo Latvijas augstskolu studenti.

Izlase ir reprezentatīva darba ņēmēju un studentu (pēc studiju specialitāšu un izglītības iestāžu) ģenerālajam kopumam, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju izlašu veidošanā un pētījumu veikšanā.