Lai izprastu, kā strādājošie Latvijā raksturo savu attieksmi pret darbu, kas viņus pašlaik visvairāk notur esošajā darbavietā un kādu iemeslu dēļ viņi apsvērtu darba maiņu, pētījumu kompānija Fifty5Blue (iepriekš – Kantar) veica aptauju Latvijas darba ņēmēju vidū.

Darbs – svarīgs, bet ne galvenais dzīvē

Pētījuma dati liecina, ka lielākajai daļai strādājošo Latvijā attieksme pret darbu ir visai pragmatiska.

Gandrīz puse jeb 45% strādājošo darbu uzskata par nozīmīgu savas dzīves daļu, tomēr ne pašu galveno dzīvē, savukārt 38% darbu galvenokārt uztver kā iztikas avotu.

Tikai neliela daļa strādājošo darbu sasaista ar pašrealizāciju vai personīgo identitāti – attiecīgi 10% un 5%.

Darbu kā svarīgu, bet ne dominējošu dzīves sastāvdaļu biežāk uzsver 45 līdz 54 gadus veci strādājošie, vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti, kā arī darbinieki ar augstiem personīgajiem ienākumiem mēnesī (1501 EUR un vairāk). Šādu attieksmi biežāk pauž arī tie, kuri kopumā ir apmierināti gan ar savu dzīvi, gan darbu.

Savukārt darbu kā iztikas avotu biežāk vērtē strādājošie ar vidējo izglītību, strādnieki, pakalpojumu un tirdzniecības jomā nodarbinātie, kā arī ūdens apgādes un atkritumu apsaimniekošanas sfērā strādājošie. Šādu skatījumu biežāk pauž arī darbinieki ar vidēji zemiem (601–1000 EUR) personīgajiem ienākumiem mēnesī, tie darbinieki, kuri darba slodzi uzskata par pārāk augstu, kā arī kopumā ar dzīvi un darbu neapmierinātie.

Vienlaikus darbu par būtisku pašrealizācijas iespēju salīdzinoši biežāk uzskata nekustamo īpašumu nozarē nodarbinātie.

Šāda darbinieku attieksme skaidro, kā strādājošie Latvijā pieņem lēmumus par palikšanu darbā vai darba maiņu. Ja darbs vairāk tiek uztverts kā praktisks resurss vai tikai iztikas avots, lojalitāte pret darba devēju lielā mērā balstās uz racionāliem ieguvumiem – atalgojumu, stabilitāti un darba apstākļiem, ne tik daudz uz emocionālu piesaisti vai identitāti.  Tas nozīmē, ka daļa strādājošo Latvijā ir atvērtāki darba vietas maiņai, ja saņem piedāvājumu ar labākiem nosacījumiem.

Strādājošos darbā notur stabilitāte un atbilstošs atalgojums

Pētījuma rezultāti liecina, ka strādājošos darbavietā salīdzinoši vairāk notur pārliecība par darbavietas stabilitāti (28%) un atbilstošs atalgojums (28%). Tas apliecina, ka darba ņēmēji Latvijā augstu vērtē ilgtermiņā stabilu un drošu nodarbinātību, kā arī konkurētspējīgu atalgojumu un finansiālo drošību.

Nākamie būtiskākie faktori, kas stiprina darbinieku saikni ar darbavietu, ir: uzņēmuma atrašanās vietas tuvums dzīvesvietai  (24%), pieradums un labi pārzināms darbs (23%), arī interesants darba saturs  (22%) un labas attiecības ar kolēģiem (labs iekšējais mikroklimats) (22%).

Aptuveni katru piekto darbinieku darbā pašlaik notur elastīgs darba laiks (19%) un līdzsvars starp darbu un personīgo dzīvi (18%).

Vienlaikus dati rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā vairāku faktoru nozīme ir samazinājusies. Lai arī šie faktori joprojām ir būtiski, tomēr ir samazinājusies darba vietas stabilitātes, uzņēmuma atrašanās vietas, laba iekšējā mikroklimata, kā arī elastīga darba laika loma un nozīme.

Šogad retāk nekā iepriekšējos gados strādājošos darbā notur arī labāku darba alternatīvu trūkums vai zemāks stresa līmenis.

Šīs tendences liecina, ka darba ņēmēju attieksme pret darbu kļūst pragmatiskāka un vienlaikus arī atvērtāka un elastīgāka. Tas var norādīt gan uz lielāku darbinieku pārliecību par iespējām darba tirgū, gan uz pieaugošām darbinieku gaidām attiecībā uz darba saturu, darba vidi un kopējo darba pieredzi.

Dažādām grupām – atšķirīga motivācija

Pētījums atklāj būtiskas atšķirības starp dažādām darbinieku grupām: gados jaunākiem darbiniekiem (18-34 g.v.) svarīgākas ir personīgās un profesionālās izaugsmes iespējas. Šis aspekts svarīgāks ir arī 25 līdz 34 gadu veciem darbiniekiem. Šai grupai salīdzinoši būtiskākas ir arī attālināta darba iespējas un atbilstošs atalgojums. Savukārt gados vecāki (55-65 g.v.) darbinieki novērtē uzņēmuma atrašanās vietas tuvumu un vienlaikus biežāk norāda uz grūtībām atrast citu darbu.

Līdzīgi arī amats ietekmē motivāciju: vadītāji un augstākā līmeņa speciālisti vairāk uzver interesantu darba saturu un darba nozari, kā arī attālināta darba iespējas, kamēr pakalpojumu, tirdzniecības jomas darbinieki un strādnieki vairāk novērtē uzņēmuma atrašanās vietas tuvumu, un biežāk atzīst, ka ir grūtības atrast citu darbu.

Arī uzņēmuma lielums ietekmē motivāciju: mikro (1-9 darbinieki) uzņēmumos strādājošie vairāk novērtē elastīgu darba laiku un biežāk arī atzīst, ka darbā notur pieradums un labi zināms darbs. Savukārt lielajos (250 un vairāk darbinieku) uzņēmumos strādājošajiem būtiskāki ir papildu labumi un bonusi, attālināta darba iespējas, kā arī darbavietas stabilitāte.

Raksturīgi, ka arī valsts vai pašvaldības iestādēs strādājošos biežāk notur tieši darbavietas stabilitāte.

Jāuzsver, ka tos, kam darbs ir svarīga dzīves sastāvdaļa, pašrealizācijas iespēja vai pat identitātes būtiska daļa, darbā biežāk notur emocionālās vajadzības pēc interesanta darba satura un pievilcīgas darbības nozares, kamēr tos, kuriem darbs ir tikai iztikas avots, darbā biežāk notur pieradums un rutīna, kā arī grūtības atrast citu darbu.

Galvenais aiziešanas iemesls – lielāks atalgojums

Strādājošie  no pašreizējā darba galvenokārt aizietu tieši lielāka atalgojuma dēļ (56%).

Citi biežāk minētie darba maiņas iemesli ir: personīgie apsvērumi (piemēram, ģimenes stāvoklis, veselība vai vecums) (24%) un neapmierinošas attiecības ar kolēģiem jeb slikts iekšējais mikroklimats (19%).

Tālāk seko labāks piedāvāto labumu un bonusu klāsts (17%), slikti darba apstākļi (17%), vēlme pēc zemāka stresa līmeņa (15%), kā arī uzņēmuma reorganizācija vai darbības pārtraukšana (14%).

Salīdzinot ar 2023. gada pētījumu, pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājusies elastīga darba laika kā potenciāla darba maiņas iemesla nozīme.

Pētījuma rezultāti liecina, ka galvenais faktors, kas veicina darba maiņas apsvēršanu, joprojām ir atalgojums, no kura būtiski atpaliek citi iemesli. Vienlaikus redzams, ka lēmumu mainīt darbu ietekmē arī darba vide, attiecības ar kolēģiem un darba apstākļi. Dati dinamikā norāda, ka elastīga darba laika nozīme kā aiziešanas iemesls pakāpeniski samazinās, kas varētu liecināt par tā kļūšanu par darba tirgū pašsaprotamu standartu.  

Kas veicina aiziešanu dažādās grupās?

Dažādām darbinieku grupām atšķiras arī faktori, kas varētu veicināt aiziešanu no darba: 25 līdz 34 gadu veciem darbiniekiem aiziešanu biežāk veicinātu attālināta darba iespēju trūkums, 35 līdz 44 gadus veciem – sava biznesa uzsākšana, kamēr 55 līdz 65 gadus veciem – personīgie apsvērumi (piemēram, ģimenes stāvoklis, veselība vai vecums).

Augstākā līmeņa speciālistu aiziešanu no darba biežāk veicinātu attālināta darba iespēju trūkums, kamēr strādniekus – slikti darba apstākļi.

Tāpat darbinieku, kam darbs ir būtiska identitātes daļa, aiziešanu no darba biežāk veicinātu neapmierinošas attiecības ar kolēģiem, kamēr to, kuriem darbs ir tikai iztikas avots – lielāks atalgojums.

Pētījuma rezultāti rāda, ka darba ņēmēju attieksmi Latvijā galvenokārt nosaka pragmatiski apsvērumi – stabilitāte un finansiālā drošība, kur atalgojums vienlaikus ir gan būtisks aspekts, kas notur pašreizējā darba vietā, gan arī aspekts, kas varētu veicināt lēmumu par darba vietas maiņu.

“Vienlaikus iezīmējas izteiktas atšķirības strādājošo gaidās un motivācijā – daļa darbinieku savus lēmumus par darbu vairāk balsta racionālos ieguvumos, kamēr citiem būtiska ir darba jēga, saturs, izaugsmes iespējas, elastība un pašrealizācija. Tas liecina, ka Latvijas darba tirgus kļūst ne tikai nobriedušāks, bet arī fragmentētāks – ar atšķirīgām vajadzībām un motivāciju dažādās darbinieku grupās. Līdz ar to darba devējiem arvien būtiskāk ir spēt piedāvāt ne tikai stabilitāti un konkurētspējīgu atalgojumu, bet arī dažādu darbinieku grupu vajadzībām pielāgotu darba pieredzi”, norāda personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva.

Par pētījumu

Pētījumu par dažādiem personāla vadības un darba tirgus jautājumiem pētījumu un konsultāciju kompānija Fifty5Blue veica laikā no 2026. gada 21. līdz 27. aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 950 darba ņēmējus.

Fifty5Blue pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas darba ņēmēju kopumam. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Fifty5Blue strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.

Par Fifty5Blue

Kompānija iepriekš darbojās ar zīmolu Kantar un ir vadošā pētījumu un konsultāciju kompānija Latvijā. Fifty5Blue ir viena no pasaules lielākajām pētījumu kompānijām ar ekspertiem vairāk nekā 80 pasaules valstīs.

Latvijā kompānijai ir vairāk nekā 30 gadu pieredze, veicot tirgus, sabiedriskās domas un mediju izpēti un sniedzot ieteikumus mūsu klientu biznesa izaugsmei. Mēs uzņēmumiem nodrošinām vērtīgas atziņas nozīmīgu lēmumu pieņemšanai un izaugsmes veicināšanai. Ar zināšanām par inovācijām, zīmolu un komunikāciju, pircēju aktivizēšanu un patērētāju attiecībām mēs palīdzam mūsu klientiem identificēt, optimizēt un aktivizēt vērtīgos mirkļus ar patiesu ietekmi uz viņu biznesa attīstību.

Kontakti

Signe Kaņējeva
Fifty5Blue Lielo klientu direktore
Personāla pētījumu eksperte
SIA “TNS Latvia”
t 6709 6300
e signe.kanejeva@fifty5blue.com