Pēdējie divi gadi daudzām organizācijām un uzņēmumiem nav bijuši tie vienkāršākie. Un gada nogalē, kad šķita, ka smagākais posms ir pārdzīvots, man patiesi nepatīkams pārsteigums bija Latvijā pazīstamu un, gribētu teikt, arī cienītu, uzņēmēju paziņojumi par maksātnespējas pieteikumiem. Šie paziņojumi sabalsojās arī ar personīgo pieredzi, izsaucot veselu virkni asociāciju.

„Vairums zemestrīču notiek vietās, kur saduras divas kontinentālās plātnes. To savstarpējā mijiedarbība pazemē rada lielu iekšējo spriegumu, un, kad tas kļūst pārāk spēcīgs, plātnes izkustas, izraisot zemestrīci. Ja vienas kontinentālās plātnes mala pavirzās zem otras plātnes, var izcelties ļoti stipra zemestrīce.

Lielai zemestrīcei attiecīgajā plātņu lūzuma apgabalā parasti seko mazākas, jo plātnes pielāgojas savam jaunajam novietojumam. Šīs zemestrīces sauc par pēcgrūdieniem.

Pēcgrūdieni ir vājāka zemestrīce, kas rodas pēc iepriekšējās spēcīgās zemestrīces Ja pēcgrūdieni ir spēcīgāki par galvenajiem grūdieniem, tad tos pārsauc par galvenajiem grūdieniem un galvenos grūdienus nosauc par pirmsgrūdieniem.

Pēcgrūdieni ir ļoti bīstami, jo parasti tos nav iespējams paredzēt, tie var būt ar plašu ietekmi un var sagraut ēkas, kuras ir vājinājuši galvenie grūdieni. Spēcīgākām zemestrīcēm ir lielāki un spēcīgāki pēcgrūdieni. Tie var atkārtoties vēl vairākus gadus pēc galvenajiem grūdieniem."

Atceros kādu rītu Taškentā pirms vairākiem gadiem, kad pamodos milzīgās bailēs, jo miegā likās, ka gulta drebēja. Pieskrējusi pie loga, redzēju, ka uz ielas viss mierīgi un izlēmu, ka vienkārši ir bijis slikts sapnis. Tomēr pēc pāris dienām noskaidrojās, ka mini zemestrīce gan ir bijusi, bet vietējie sen pie tādām ir pieraduši un nepievērš uzmanību.

Kā ir ar zemestrīcēm uzņēmumos - vai var sagatavoties zemestrīcēm un to pēcgrūdieniem, vai var pie tām pierast, vai var mazināt to sekas (jo novērst laikam tomēr nevar)?

Lūk ko par krīžu vadību saka Dž. Velšs, ilggadējs General Electric* vadītājs:

„Krīzes būs. Kamēr uzņēmumi sastāvēs no dzīviem cilvēkiem, neapšaubāmi būs kļūdas, pretrunas un sprādzieni.

Kad problēmas rodas, vadītājiem ir jāmetas to risināšanā, veltot enerģiju un laiku. Tai pašā laikā vadītājam krīzes jārisina tā, it kā tas būtu pats par sevi saprotams notikums. Jo, ja tu fokusējies tikai uz krīzi, tā var pārņemt visu organizāciju, ievelkot to apvainojumu, baiļu un paralīzes virpulī."

Visas krīzes ir atšķirīgas. Dž. Velšs iesaka:

1. Pieņemiet, ka problēma ir lielāka, nekā izskatās.
Vadītājiem ir tieksme krīzes sākumā noliegt, ka problēma vispār pastāv. Nedariet tā! Izlaidiet noliegšanas fāzi! Un uzreiz pieņemiet, ka problēma tikai kļūs lielāka, sarežģītāka un nepatīkamāka nekā varētu šķist.

2. Pieņemiet, ka pasaulē nav noslēpumu un agrāk vai vēlāk visi visu uzzinās.
Viena no tipiskākajām problēmām ir, ka vadītāji krīzes virpulī mēģina ierobežot informācijas plūsmu. Ir labāk doties problēmai pa priekšu un informēt par to, pirms kāds cits to izdara savā interpretācijā.

3. Òemiet vērā, ka jūs un jūsu organizācija tiks atspoguļota vissliktākajā iespējamajā gaismā, jūs nepazīsiet ne sevi, ne savu organizāciju dažbrīd.
Nemetiet plinti krūmos! Lai kā arī gribētos, jūs to nevarat izdarīt. Tāpēc celieties vien augšā un nodefinējiet sev savu pozīciju pēc iespējas savlaicīgi, pirms kāds cits to ir nodefinējis. Ja jūs to nedarīsiet, automātiski tiks pieņemts, ka jūs slēpjaties un esat vainīgs.

4. Pieņemiet, ka sekos pārmaiņas procesos un cilvēkos.
Īstas krīzes nekad nepaiet vienkārši. Tās pieprasa risinājumus, kas principiāli maina procesus vai ievieš jaunus un līdz ar to maina cilvēku karjeras plānus.

5. Pieņemiet, ka jūsu organizācija izdzīvos un būs stiprāka pēc visa, kas noticis.
Mēs esam piedzīvojuši, ka pēc katras krīzes mēs esam stiprāki un kaut ko iemācījušies. Domas par nākotni var palīdzēt pārdzīvot dzīvi šī brīža ellē.
Kad krīze ir pārdzīvota, ļoti gribas to nolikt pēc iespējas tālākā un dziļākā atvilktnē. Nedariet tā! Izmantojiet pārdzīvoto krīzi kā vērtību un nezaudējiet gūtās mācības, tā jūs stipriniet savu un organizācijas imunitāti.

Šie principi attiecas ne tikai uz lielām, publiskām krīzēm, bet arī uz krīzēm organizācijas iekšpusē.

Skatoties no malas, jo īpaši uz citiem, nereti gribās teikt, nu kā varēja tik stulbi rīkoties. Bet no malas ļoti bieži viss izskatās acīmredzami. Un pavisam cita sajūta un spēja rīkoties ir tad, ja tu pats esi zemestrīces vai ugunsgrēka vidū.

„Vienmēr būs krīzes.

Un kad tās uzsprāgst, tas ir briesmīgi! Patiešām ir sajūta it kā jūsu māja būtu liesmās un tu netiec ārā.

Lai cik grūti tas neizklausītos, atcerieties, ka agrāk vai vēlāk liesmas mitēsies. Un tas, kā māja izskatīsies pēc tam būs atkarīgs no jūsu rīcības ugunsgrēka brīdī. Pat ja šis brīdis liksies bezgalīgs, pienāks jauna diena.

Un tad vienu dienu jūs pamanīsiet, ka rītdiena ir pienākusi. Dūmi būs izklīduši. Bojātās mājas daļas būs salabotas vai nomainītas.

Jūs nekad nebūsiet laimīgs par to, kas noticis, un nekad vairs nebūs tā, kā bija, bet būs noteikti kaut kas jūsu mājā, kas izskatīsies labāk, nekā pirms tam."

*General Electric dibināts 1892. gadā. 2010. gadā pēc Forbes vērtējuma atzīts kā pasaulē otrs lielākais uzņēmums. Šobrīd nodarbina 304 000 darbinieku. Dž. Velšs uzņēmumā strādājis 40 gadus. Laikā no 1981. līdz 2001. gadam bijis GE vadītājs.

Izmantotie avoti:

Jack Welch, Winning, Harpers Collins Publishers, 2005

www.wikipedia.org