Darba nespējas duālais efekts

Kas ietekmē darba nespējas dienu skaitu

Darbinieku noturēšana un to mainības samazināšana ir starp svarīgākajām Latvijas darba devēju prioritātēm jau vairākus gadus. Šī tēma tika aktualizēta arī pētījumu kompānijas Motify un LPVA veiktajā “Personāla vadības ilgtspējas pētījumā”. Šajā rakstā apskatīsim vienu no šī pētījuma jautājumiem – darba nespējas dienas.

Latvijā ir trīs nozares, kurās vidējais darba nespējas dienu skaits uz vienu darbinieku pārsniedz 23 dienas gadā[1]. Šīs ir arī tās nozares, kurām darbinieku piesaiste un noturēšana ir starp augstākajām prioritātēm, tādēļ nav pārsteigums, ka darba nespējas dienu skaits būtiski ietekmē mainību.

Mūsu pētījumu datu analīzes (Regresijas analīzes) rezultāti liecina, ka, samazinot vidējo darba nespējas dienu skaitu par vienu dienu gadā, brīvprātīgā darbinieku mainība samazināsies par 0.4% punktiem. Piemēram, 1000 darbinieku organizācijai ar mainību 14% gadā (vidējais rādītājs 2022.gadā), katras vidējās darba nespējas dienas samazinājums ietaupīs 4 jaunu darbinieku atrašanu, atlasi, ievadīšanu darbā, apmācīšanu utt.

 Lai saprastu, kā samazināt vidējo darba nespējas dienu skaitu, jāsaprot, kas to ietekmē. Tādēļ izanalizējām vairākas jaunākās zinātniskās publikācijas par šo tēmu.

 Ļoti interesants pētījums šajā jomā apskatīja faktorus, kas ietekmē īso (līdz 3 dienām) un garo (mēnesis vai ilgāku) slimības lapu ņēmējus Francijā (Duchemin et al., 2019). Autori konstatēja, ka īso slimības lapu ņemšanu pamatā var izskaidrot ar  sociāli demogrāfiskiem rādītājiem (vecums, dzimums u.c.). Tas nozīmē, ka darba vide uz tām atstāj mazāku iespaidu. 

 Savukārt garo slimības lapu izsniegšana visbiežāk bija saistīta ar vispārējo darbinieka veselības stāvokli un to, vai viņa tiešais vadītājs to uzslavē par labi paveiktu darbu. Ja organizācijā tiek izmantots daudz garo slimības lapu, autori rekomendē novērtēt psiholoģiskos riskus tajā.

 Vienā no jaunākajām zinātniskajām publikācijām darba nespējas jomā par pētījumu, kas veikts tepat netālu – Zviedrijā, tika analizēta darba stresa ietekme uz darba nespēju (Hultén et al., 2022). 

 Šī longitudinālā[2] pētījuma autori identificēja četrus faktorus, kuru klātesamība darba vidē dubultoja iespējamību, ka darbinieks “būs uz slimības lapas”. Tie ir - neskaidra organizācija (darbiniekam nav skaidri mērķi, uzdevumi un/vai padotība) un konflikti darbā, paaugstinātas individuālās prasības, darbiniekam maza ietekme darbā, kā arī nepietiekams privātās dzīves un darba līdzsvars. Interesanti, ka, ja pirmie divi darbojās tandēmā, varbūtība tikt “uz slimības lapas” četrkāršojās.

 Citā, Norvēģijā veiktā pētījumā autori analizēja nelabvēlīgas sociālās uzvedības (vardarbība vai tās draudi, bullings un seksuāla uzmākšanās) sakarību ar darba nespēju (Sterud et al., 2021). Varbūtība, ka darbinieks atradīsies ilgstošā darba nespējā (ilgākā par 16 dienām) pieauga gandrīz divas reizes, ja viņš vai viņa sastapās darbā ar vardarbību vai bullingu, un 1.4 reizes - ja sastapās ar seksuālu uzmākšanos. Šajā pētījumā tika apsekot 13 470 respondenti.

 Arī Motify un LPVA veiktajā “Personāla vadības ilgtspējas pētījumā”, kurā piedalījās 55 organizācijas gan no publiskā, gan privātā sektora, varam saskatīt norādes uz darba vides psiholoģisko faktoru nozīmīgumu.

 Ja vēlaties uzzināt vairāk par “Personāla vadības ilgtspējas” pētījuma atziņām un iepazīties ar tā rezultātiem, piesakieties dalībai tiešsaistes seminārā, kuru 13.februārī no pulksten 10:00 līdz 10:40 vadīs pētījumu kompānijas Motify vadītājs Jānis Skrūzkalns.

 Seminārā tiks apskatīti sekojoši (un citi) jautājumi:

  • Vidējais darbinieku mainības līmenis jūsu nozarē un citās
  • Vidējais darba nespējas dienu skaits jūsu nozarē un citās
  • Darba devēja rekomendēšanas vidējais rādītājs nozaru griezumā
  • Vidējais nodarbināto skaits uz vienu HR speciālistu nozaru griezumā
  • Ar ko atšķiras atlases process augsta snieguma organizācijās no zema snieguma
  • Kādas stratēģiskās prioritātes personāla vadībā izvirza augsta snieguma organizācijās
  • Pēc kādiem rādītājiem augsta snieguma organizācijas vērtē HR sniegumu

LPVA biedriem dalība seminārā ir bez maksas. Lai pieteiktos, sekojiet šai saitei: 

 Publikāciju sagatavoja pētījumu kompānija “Motify” (https://www.motify.lv). 

 

References

 Duchemin, T., Bar-Hen, A., Lounissi, R., Dab, W., & Hocine, M. N. (2019). Hierarchizing determinants of sick leave: Insights from a survey on health and well-being at the workplace. Journal of Occupational and Environmental Medicine, 61(8), e340-e347. https://doi.org/10.1097/JOM.0000000000001643

 Hultén, A.-M., Bjerkeli, P., & Holmgren, K. (2022). Work-related stress and future sick leave in a working population seeking care at primary health care centres: A prospective longitudinal study using the WSQ. BMC Public Health, 22(851). https://doi.org/10.1186/s12889-022-13277-4

 Sterud, T., Degerud, E., Skare, Ø., Hanvold, T. N., & Christensen, J. O. (2021). Adverse social behaviour at the workplace and subsequent physician certified sick leave: A three-wave prospective study of the general working population in Norway. Occupational and Environmental Medicine, 78(8), 570-576. https://doi.org/10.1136/oemed-2020-106973

 

[1] Vidējo darba nespējas dienu skaitu nozarēs varēsiet uzzināt seminārā

[2] Ilglaicīgs, vairāku gadu laikā veikts pētījums